man reaali peec skolas gribas atrast kaadu nomalju vietu, kur kaadus 5 gadus vienkaarshi dzert un sliikt skumjaas. tad es vienu dienu pamostos, saprastu ka man jau ir 30, un dziive beigusies, un es mieriigi ietu straadaat par apkopeeju un nesuudzeetos, un starp paareejaam apkopeejaam es buutu populaara, jo man vienmeer buutu padomaa kaads nosleepumaini eksistenciaals joks, bet varbuut nee, jo vinjas vienkaarshi par mani smietos un domaatu ka es esmu vai nu pompoza vai awkward.

bet pashi absurdaakie mani sapnji ir labaaki par to, uz ko es patiesiibaa esmu speejiiga vai driizaak nespeejiiga.