pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
15 February 2013 @ 11:28 am
mentaalie staavoklji  
njemot veeraa, ka sapnji smadzenees ir tikai taads neironizeeto pieredzhu kaleidoskops, tas man shkjiet vispaarsteidzoshaakais, varbuut pat visaa dziivee, cik neparedzamas un neiespeejamas var buut taadas bildiishu kombinaacijas sapnjos. piemeeram, shonakt es sapnjoju ka atrados kaut kaadaa, kam pat nav nosaukuma, gigantiskaa telpaa, vai driizaak ciemataa, graustu ciemataa, kas bija kaa telpa, kur viss bija saluuzis un saruuseejis, un visur bija ejas un gaitenji un shiiferu jumti dazhaados liimenjos. taads apbriinojams graustu, bezmazvai izgaaztuves haoss, viss arii bija pa pusei nodedzis, viss bija pamests un tukshs, grausti, milziigs nebeidzams lauks graustu, ar ejaam, taadaam x-failu liideeja ejaam, ar aviizeem un atkritumiem. taada absoluuta, bezpaliidziiga apmaldiishanaas sajuuta.
 
9 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]kirkegors on February 17th, 2013 - 09:23 pm
kad cilvēkam 'sāp dvēsele', sirsniņa, utt, viņš varbūt ieēd antidepresantu, tomēr tas jau nenomāc pašu sāpi, pašu concern, bet gan visas sajūtas, maņas, fizisko, padara quite numb, anestezē, tāpēc awareness samuļļājas un savas lielās sāpes vairs neapzinies tik tieši, neironi skraida lēnāk. bet problēma paliek, un to nerisina ķīmiski. saki, ka dvēseles sāpēm arī varētu korespondēt kaut kādas sarežģīti viltīgas neironu kombinācijas?

tu saki, apziņa ir smadzeņu funkcija, bet man liekas, tas ir tikpat nepierādāmi, kā izteikums "smadzenes ir apziņas funkcija" , piemēram, ka smadzenes ir izveidojušās tikai kā rīks, instruments, ar kuru rīkojās apziņā.
un kā ar kvālijām? tu domā, ka var atgriezt smadzenes, izpētīt neironu viltības un secināt, ka, jā, lūk, šis te saišķis atbilst tam, kā konkrētais cilvēks redz, sajūt un pārdzīvo sarkano krāsu?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 17th, 2013 - 09:41 pm
medikamenti var kaut ko pavaajinaat vai pastiprinaat, bet reti ir tik radikaali efektiigi, lai izmainiitu neural pathways. sirdsaapes ir neural pathways. cilveeks ar maaciishanos vai neapzinaati izstraadaatiem pieradumiem smadzenees attiista noteiktus neural pathways, un vieniigais, kas vinjus var kaut kcik maniit ir apzinaata kaut kaa jauna maaciishanaas, nevis medikamenti.
kad es saku cilveeks, cilveeka izveeles ir paarsvaraa, man gribas ticeet, varbuut pat par visiem 100% noteiktas no vinja vides, facticity, kas arii dziives laikaa sabuuvee visaadas labas, vai saapiigas sinapses un pathways smadzenees, kas izpauzhas kaa emocijas.
sirdsaapes ir emocijas, un emocijas ir neironu skraidiishana.

es jau saku, ka, manupraat, qualia ir smadzenju sajuuta (taapat kaa acu sajuuta ir redze utt)
smadzenes nevar buut apzinjas funkcija, vismaz logjiski domaajot, jo tad apzinjai buutu jaabuut pirms kjermenja un neievainojamami, bet brain damage apzinju speej vai nu atnjemt vispaar vai traumeet.
sarkanaa kraasa smadzenees savu sajuutu ieguus atkariibaa no taa, kaadi neural pathways ir sabuuveeti, kaadi neironi kur skries. nevienas smadzenes jau nav identiskas, bet ir pietiekami daudz liidizibas lielos vilcienos.
(Reply) (Parent) (Link)