kad cilvēkam 'sāp dvēsele', sirsniņa, utt, viņš varbūt ieēd antidepresantu, tomēr tas jau nenomāc pašu sāpi, pašu concern, bet gan visas sajūtas, maņas, fizisko, padara quite numb, anestezē, tāpēc awareness samuļļājas un savas lielās sāpes vairs neapzinies tik tieši, neironi skraida lēnāk. bet problēma paliek, un to nerisina ķīmiski. saki, ka dvēseles sāpēm arī varētu korespondēt kaut kādas sarežģīti viltīgas neironu kombinācijas?

tu saki, apziņa ir smadzeņu funkcija, bet man liekas, tas ir tikpat nepierādāmi, kā izteikums "smadzenes ir apziņas funkcija" , piemēram, ka smadzenes ir izveidojušās tikai kā rīks, instruments, ar kuru rīkojās apziņā.
un kā ar kvālijām? tu domā, ka var atgriezt smadzenes, izpētīt neironu viltības un secināt, ka, jā, lūk, šis te saišķis atbilst tam, kā konkrētais cilvēks redz, sajūt un pārdzīvo sarkano krāsu?