man ir ljoti gruuti un ruugti par sho runaat, un vispaar domaat, un es visu sho uztveru ljoti sirdiigi, un man ir ljoti bail nokljuudiities ticiibaa. un es apbriinoju cilveekus, kas meegjina sho visu atshkjetinaat, un labpraat visu dziivi pavadiitu vinjos pacietiigi klausoties, un man ir zheel, ka tu izdzeesies.

zini, Malders bija like



jo, man liekas, pretējā gadījumā no pasaules kaut kas tiek nozagts.

starp citu, pievienojot vēl par ticību - klasiskajā reliģijas filoz. ir divi nošķīrumi, iespējas, ceļi:

- ticēt, lai saprastu
- saprast, lai ticētu

(ir jau vēl visādi, specifiskāki, piemēram, credo quia absurdum - ticu, jo tas ir absurdi; Tertulliānam teica, ka tas taču ir nereāli, totāli nepiedienīgi, neiespējami, absurdi, ka mirušais pieceļas un staigā, unn ir dzīvs (runājot par Jēzu) un Tertulliāns atbildēja - tieši tā, ticu, jo tas ir absurdu (tiešajā tulkojumā sanāk, ka 'ticu, jo tas ir nepiedienīgi' , tādā nozīmē, ka ne gluži saskaņā un pakārtoti ar ierasto lietu kārtību, t.i., 'kā tai lietai pienāktos būt'

ai, bet labi, es par daudz rakstu, veiksmi, lai sokas!

bet tad jau ticeeshana ir taada spiiteeshanaas, un tureeshanaas pie novecojoshaam veertiibaam.
tas ko Hjuums teica, nu jaa, bet tas bija tik sen. vai tad vienkaarshi smadzenes nav taa sasleegushaas, ka viena doma iedarbina otru, as in vieni neironu firings iedarbina otrus, un taa, kaa nu kuras attieciigaas smadzenes ir wired. man shkjiet, it all comes down to physical mental states.

vispaar man shkjiet, ka cilveeki taa kuunjojas miglaa, un skataas cauri kaadam pliivuram, un viss saakumaa izskataas tik reegains un vinji par to saraksta legjendas, un ticeetaaji veel turaas pie taam legjendaam un negrib mosties augshaa.

zheel gan ka izdzeesies, cerams, ka tev ir citi veidi kaa radoshi izpausties. manaa virtuaalajaa lokaa par vienu gudru, paardomas provoceejoshu galvu mazaak