esmu izdzeerusi simts kruuziites teejas,

es atceros kaa beerniibaa laukos aiz kleets bija chupa ar malkas pagaliiteem un mums vinjas bija jaasamet shkjuunii. man patika ka laukos nebija nekaa no pilseetas kraasaam un plastmasas un paranoiskaas dzinjas nenosmeereeties.
laukos tu esi kaa maza bruuniiga lapinja starp visu paareejo bruuno un peleeko un dzelteno un oranzho un melno un zaljo dabu apkaart.
es metu smarzhiigaas smilshkraasas pagaliites peleekajaa kjeerpjainajaa shkjuunii, un biju shur tur nosmeerejusies ar zemi, un kaut kur bija ugunskurs un viss smarzhoja peec dumiem, un uz rokaam bija mazi pushuminji un skabargas, un man nekur nebija jaasteidzaas, un diena bija briiva kaa putninjsh.

esmu izdzeerusi kruuzeem teeju, un ciinos ar apzinju. vai juus maz to piedziivojat, cik gruuti ir koncentreet apzinju uz ilgstoshu domaashanu.
jebkuraa gadiijumaa, es juutos kaa es savas idejas kaa pagales metu shkjuunii prieksh ziemas, bet esmu slinka un apmaaniijusies ar pilseetas plastmasu un kraasaam un troksni, un vairs nespeeju viegliitinjaam un raiti dariit darbu. es slinkoju un valjojos un dzeru teeju visu dienu, shausmiigi.