tie briizhi, kad kaut ko redzot, dzirdot, sajuutot shkjiet, ka tas ir skaistaakais, kas ir pasaulee. un ja to vareetu apvienot sev apkaart, taa tad buutu paradiize.
kaut gan tie nepieder, man liekas, ka ar gribu tiem var ļaut nenoslīkt pagātnē, šķiet, pat aizmiršana ir gribas akts - un var gribēt (mēģināt) neaizmirst, bet tas ne obligāti uzreiz nozīmē piesavināšanos.