16 June 2012 @ 12:03 am
 
es atceros, kaa kad tikko sheit ievaacos, kad dziivoju veel blakusistabaa, kaa vienmeer sagaidiiju riitus vasaraa, klausoties joy division un smeekjeejot pie loga liidz palika mazliet slikti. jaa es to aceros tik labi, jo tad man veel bija taa neapdzisusii jauniibas sajuuta, ka palikt naktii augshaa ir rebellious un mana forshaa briiviiba. es atceros visaadus veesus zili rozaa saulleektus un kaa ar savu veco balto samsung telefoninju focheeju tos saulstarinjus uz baltajaam tapeteem. es domaaju par visaadaam lietam, liidziigaam kaa shodien tikai maznoziimiigaakaam. es briivi gremdeejos skumjaas, jo tas bija sharmanti, because i could. es driiz vairs sho istabu nekad neredzeeshu. neviens laikam nekad nesapratiis to sirsniibu ar kaadu es piekjeros istabaam, gultaam, logiem, kokiem aiz logiem.
es juutos kaa doktors hauss, un man ir tik ljoti bail par to, kas tagad notiks. es negribu naakotni ar visluudzoshaako ruugtaako negribiibu
 
 
( Post a new comment )
magnolia[info]magnolia on June 16th, 2012 - 12:46 pm
es arī pieķeros istabām, pašlaik ļoti grūti, jo jāizvācas no bērnības lauku mājām pavisam. tas ir tā, kā sev gabaliņus nost plēst līdz ar vecu plauktiņu laušanu kopā, lai arī nekāda saldā dzīve tad nebija.
vai kaut kādas kojas, kurās 3 gadi nodzīvoti, bet nevar pat ieiet iekšā paskatīties, vai uz tapetes manis uzzīmētais koks vēl dzīvs. var tikai aizbraukt līdz tam parciņam.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 16th, 2012 - 10:48 pm
jaa, zinu kaa tas ir, piekjershanaas istabaam, stokholmas sindroms, visi vinji man draugi. bet jaa, ja man buutu jaatvadaas pavisam no beerniibas laukiem, tad buutu smagi.. paij.
(Reply) (Parent) (Link)