ja jau edvards shkjeerrocis izdziivoja, tad arii pati speeshu, vinjsh pat nebija pa iistam cilveeks

shodien vieniigais ko esmu dariijusi, lai arii pamodos pirms devinjiem. visu dienu aizvadiiju revideejot etsy.com (the darndest thing, zveeru ka senaak biju riktiigs chigaans), eedot zemesriekstu sviestu un viinogas, un klausoties tomu waitsu. zveeru, ka taa ir kreptiigi laba sajuuta, nebuut nevienam pienaakumam, cilveekam, kritikai vajadziigai

zem manas istabas dziivo mana spaanju maajasbiedrene silvija. lai arii vinja dara daudzas lietas kas kaitina, piemeeram, katru dienu pa visu maaju ar duumiem cep galju, smeekjee iekshtelpaas taa ka man dreebes jaazhaavee savaa istabaa lai es neostu peec duumiem un galjas, un ljoti skalji un karstasiniigi runaa pa skaipu, kas man izraisa stresu,
vinja vienmeer arii savaa nodabaa istabaa paskalji un energjiski dzied, tas gan man ljoti ljoti patiik, jo tad man ir taa atelpas sajuuta, ka cilveeki tomeer visi nav bailiigi politkorekti tehnokraatiski sausinji, bet iisti cilveeki. kad vinja savaa zemajaa deelj smeekjeeshanas piesmakushaja spaanju balsii dzied, man shkjiet, ka ir te zaljsh pakalns un kaut kur pa kreisi liels vecs koks, varbuut viitols, varbuut ar shuupoleem, aiz manis kaut kur liela akmens maaja, varbuut veelviens pakalns ar ciematu, man nedaudz priekshaa liels koka galds un taalumaa juura un saule zviiljo, un pie taa galda seezh silvija un vinjas draugi smejaas un vinji dzer tumshi saartu viinu un eed kuuposhu ceptu galju un tomaatus un viinogas un smeekjee un alberto smaida uz silviju speeleejot gjitaaru un viss tak ir labi

ik pa laikam, varbuut no bezdarbiibas, man praats taa sashuumeejas. tas ir visaprakstoshaakais vaards tam kas notiek ar to manu praatu. vinjsh sashuumeejaas.
beerniibaa laukos kur pavadiiju vasaras manai tantei bija ljoti veca melna metaala shujmashiina, un es ar vinju shuvu baarbijaam dreebes, protams ka man bija neefektiigas beernelja rokjeles taapeec nesasinhronizeejot shuushanu ar manu uzmaniibu, diega pavediens biezhi saskreeja, saraavaas iekshaa shujmashiinaa caur adatu kaut kur shujmashiinas zobratinju iekshpusee un vecmaamainja vai pieaugushais taisiija to shujmashiinu valjaa un atpinjkjereeja to mudzhekli. nebija jau gruuti bet jaa
akurtaati taa juutos, kad man praats sashuumeejas. un lai ko es jauku dariitu naakamo, viss vinju sashuumees pa virsu veel vairaak, liidz man ir bail, ka tas sashuumeejums mainiis agregaatstaavokli un sakusiis bliivaa kjepiigaa drausmaa man kaut kur galvaa vai kjermenii.
taados briizhos man apkaart neredzami bet uzstaajiigi siic kaut kaads domu odinjsh par to, ka man vajag mediteet, ka tas ir vieniigais atrisinaajums taadiem sasodiitiem sashuumeejumiem. un es to ljoti it kaa intuitiivi zinu, ka jaa, true that. bet mani tik ljoti kaitina taa koncepcija, ka ik pa laikam man vajag kaut kaadu meditaacijas shprici to fix me up, ka man veelaizvien nav atljauts piekljuut fundamentaalam neatgriezeniskam apskaidrojumam, tik ljoti ljoti, ka es tagad vienkaarshi visu atkal ignoreeshu un skatiishos vudija llena filmas