19 March 2012 @ 05:11 pm
 
ir taa kaa beerniibaa, kad pamodos nakts viduu un visi visi gulj, bet man nenaak miegs un skatos apkaart un praataa virmo spiidiigas nezinaamas domas. un no riita visi uzvedas taa it kaa naktii izdomaatais neskaitaas, bet man tas visvairaak skaitaas, pa dienu nemaz negribu domaat, pad dienu tad ir iistaaka guleeshana, viss tik viegli, ne jau naktiis
 
 
19 March 2012 @ 05:25 pm
 
viena no trakaakajaam cilveeka sajuutaam ir tas briidis, taa pusminuute, kad apskauj miilju draugu ar apzinju, ka visticamaak nekad vinju vairs neredzeesi, un liidzko tu vinju atlaidiisi saaksies strauja neatgriezeniska attaalinaashanaas. taados briizhos vairs neko nesaprotu
 
 
19 March 2012 @ 09:18 pm
 
jau zinu ka visus cilveekus interesee tikai balliites un draugi un alkohols un eediens un nauda un politika un futbols un mashiinas un daile un bezruupiigums un kas veel nee. bet ja viss notiktu peec mana praata tad visa pasaule apseestos pie ljoti liela galda un domaatu un reekjinaatu tik ilgi liidz izdomaatu atbildes uz visiem jautaajumiem par dziivi, kosmosu un visu, un tikai tad saaktu dziivot. nevaru buut vienkaarshi cilveeks. kaa es taa varu siiks komatinjsh sasodiitaa romaanaa nezinot kas vinju sarakstiija, kaapeec, un kaapeec esmu tiehsi tas komatinjsh tajaa teikumaa. bet es arii negribu buut vecs cinisks ruugts viirietis. visi tie jautaajumi spokojas un ir tik veci un nogurushi un apraudaajushies un man apkaart visi vinjus atgainjaa kaa mushas, bet es vinjus mazliet miilu un negribu nodot un juutos kaa muuzhiigi palikshu melanholijas epitomija un neko citu no manis nesagaidiit
 
 
music: tom waits - face to the highway