zem manas istabas dziivo mana spaanju maajasbiedrene silvija. lai arii vinja dara daudzas lietas kas kaitina, piemeeram, katru dienu pa visu maaju ar duumiem cep galju, smeekjee iekshtelpaas taa ka man dreebes jaazhaavee savaa istabaa lai es neostu peec duumiem un galjas, un ljoti skalji un karstasiniigi runaa pa skaipu, kas man izraisa stresu,
vinja vienmeer arii savaa nodabaa istabaa paskalji un energjiski dzied, tas gan man ljoti ljoti patiik, jo tad man ir taa atelpas sajuuta, ka cilveeki tomeer visi nav bailiigi politkorekti tehnokraatiski sausinji, bet iisti cilveeki. kad vinja savaa zemajaa deelj smeekjeeshanas piesmakushaja spaanju balsii dzied, man shkjiet, ka ir te zaljsh pakalns un kaut kur pa kreisi liels vecs koks, varbuut viitols, varbuut ar shuupoleem, aiz manis kaut kur liela akmens maaja, varbuut veelviens pakalns ar ciematu, man nedaudz priekshaa liels koka galds un taalumaa juura un saule zviiljo, un pie taa galda seezh silvija un vinjas draugi smejaas un vinji dzer tumshi saartu viinu un eed kuuposhu ceptu galju un tomaatus un viinogas un smeekjee un alberto smaida uz silviju speeleejot gjitaaru un viss tak ir labi