man šis dzejolis ir vienā word dokumentā kaut kur iemudžināts kopā ar citiem tik pat zīmīgiem, dažreiz atroku tos vaļā un pārlasu, lai gan es nemaz tik daudz Klāvu Elsbergu nezinu. man tas dokuments ir tā kā tāds klusējoš vulkāns, kurš tik pa retam izmet kaut kādu pelnu mākoni, man vienmēr likās, ka šis dzejolis reiz nāks uz āru un arī ar to izteikšos, bet re tagad tas tavā vārdā

sinhronizaacija. palasi gan Klaavu, man piemeeram vinjsh atgrieza ticiibu dzejai. vinjam ir taada neaugstpraatiiga maniere