daudz apgaismiibas laikmeta tematikas literatuuras, garu pastaigu, daudz kafijas, klasiskaas muuzikas un mazliet viskija rezultaataa, this is very depressing, bet es izdomaaju, ka dziives jeega ir Bezgaliiba. neko piebilst neko atnjemt, tas tieshaam ir ljoti ljoti nomaacoshi. jo vienkaarshi dziives meerkjim vajadzeetu buut kaut kam satriecoshi lieliskam un perfektam, bet meerkja sasniegshana ir attiistiibas izbeigshanaas, naave, un taa ir neperfektuma paziime

veel es sapratu, ka kameer manas esejas labos viirieshi es nekad nedabuushu A, jo es neesmu feministe, un es neticu vienliidziibai, es domaaju, ka viirieshi raksta visi vienaadi, bet sievietes raksta taa it kaa visa pasaule un visi okeaani, kosmoss rakstiitu vinju vietaa, to ir gruuti uztvert, bez struktuuras