aimīn, honestly, tad kad man bija supermegadepresija, es jutos kā kļūdu katastrofa, ka pilnīgi nekas nav pareizi un viss ir sačakarēts tā, ka neko nevar mainīt, but then I grew out of it un man daleca, ka dzīve ir baigi gara, daudz iespēju i visu saķengāt, i uzlabot, it's all up to us.
nu jaa, bet man nav speeka vairs ar visu sho huinju njemties, its like, man ir jaakalpo savai laimei un prieciigumam bez iveeles, un ja vinjas nav tad ive done bad, too much pressure, bet nu taa ir liela runaashana, jo nezinu vai our issues are shared