redzi par šo es runāju! man šķiet mēs abas esam iesprūdušas kaut kādā infantīlā domāšanas stadijā, kurā viss ir vai nu melni vilki un bargs vējš, vai arī kristālzvaniņi un saules stari. ka ja kaut kas ir nedaudz slikti, tad tas ir pavisam 100% melns un briesmīgs un ak, es anna kareņina. tākā bērns domā, ka mamma ir enģelis, ja laikus viņu apčubina un pabaro, bet ja vienu reizi mamma nenāk un nepabaro laikā, tad viņa uzreiz ir ļauna briesmone, kas noteikti speciāli tevi nebaro tāpēc, lai tu ciestu.

tagad, kad es šito kontemporāro psihoanalīzi mācos, man aizvien vairāk paliek kauns par saviem domu procesiem, un visām instancēm, kad es kā spītīgs bērns apvainojos uz citiem cilvēkiem, par to, ka es neesmu viņu dzīvju centrā, vai arī uz dzīvi, par to, ka viņa man nedod saulstarus un zvārgulīšus. un tev arī tas ir jāpārtrauc darīt, ja tu negribi, lai es tevi apsaukāju visādos apkaunojošos freidiskos terminos.

haha, nee man parasti ir taa ka man uznaak taads viens fear/anxiety/sadness/doom vilnis, bet tik pat aatri vinjsh atkaapjas un naak totaals exhiliration/life is magic/ ooh lets make plans vilnis, un ir taa ka es nesliecos ne uz melnu ne uz baltu, bet dumji gaidu kad man buus uzskataami neapstriidami pieraadiijumi ka nu es varu galeeja padoties vienam no shiem garstaavokljiem. bet vispaar, manupraat tas ir normaali jauniibaa taadam buut, jo maacaas tikai no pieredzeem nevis teorijas. tagad kad tu zini shito psihoanaliitiku, naakamreiz kad tev buus krasa oma, tu tak uzreiz piefiksees un nodomaasi 'oh man, im so smart now, aint got nothing on me oedipus'

jā, es ceru, vismaz par apvainošanos uz cilvēkiem točna. es zināju, ka tas ir stulbi, bet nemācēju artikulēt kāpēc, bet no sākuma pīters jau to nodefinēja priekš manis (par tiem modeļiem, ko tu veido galvā, par sevi un savu draugu grupiņu), tagad šis.

man vispaar aizvien vairaak shkjiet, ka cilveeki pret citiem cilveekiem izturas ljauniigi, ja vinju pashu dziivees kaut kas ir ljoti greizi un nepatiikami, tas rosina zheelumu

tā varētu būt. pēc kontemporārās psihoanalīzes principiem, cilvēki ļoti asi reaģē uz tām izpausmēm citos, kuras paši sevī mēģina apspiest. es tev atsūtīšu lekciju notes, mūsu profesore tās ir ļoti labi sarakstījusi, kā stāstiņu, tāpēc viegli lasās.

cool, bet jaa, visiem cilveekiem ir ego, un visi ir paaraak paarnjemti ar sevi, lai vinju darbiibas celtos no kaada punkta aarpus vinjiem, so nekas ko cilveeki dara nav personal, vieniigais, kas var buut personal, kas nav konkreetaa cilveeka selfish interesees, ir tas kas ir unconditional, un tas paarsvaraa ir kaut kas labs, ja ne vienmeer