man ljoti gribas kaa meitenei no another earth aiziet taalu laukaa ar sniegu apgulties un aizmigt, lai visi stulbie koleegji un bosi un apsargi un taksisti un maajasbiedri un paardeveeji un visas sasodiitaas hologrammas paliek taalu projaam. taa kaa beerniibaa, tikai shoreiz nebaidiitos aiziet par taalu un par ilgu, vienkaarshi tur apgultos un aizmigtu
lai cik ljoti man buutu bail, galeeji esmu apnjeemusies pavasara beigaas iet prom no abiem darbiem kas man nozagushi labaakos jauniibas gadus, sapraatu un pashcienju, braukt maajaas uz latviju un visu vasaru pavadiit laukos. peedeejo universitaates gadu pavadiishu nosleepusies savaa skolas miestaa no visiem ieprieksh minteetajiem loxiem censhoties dekonstrueet savu sapisto zemapzinju