Būtībā es ieņemu neitrālu pozīciju.

Jojo saka, ka ārstam ir pienākums ieteikt citu kolēģi, ja pats uzskata par nepieņemamu. Bet nav tāda pienākuma par šo procedūru. Tas attiecas tikai uz tām procedūrām, kas ir vispārīgi medicīniski atzītas (kontracepcija aborts utt.). Šī vēl nebūs, jo nav labu pierādījumu.

Bet mēs arī nevaram būt pilnīgi kategoriski, ka nekad un nekur. Ir jāatzīst, ka mēs varam nezināt, kāda ir labākā opcija pacientam. Un arī to, ka mēs varam reizēm kļūdīties. Ir iespējams, ka ārsts kopā ar pacientu var izlemt, ka kāda locekļa amputācija ir labākā izvēle. Tam ir jābūt ļoti stingri pamatotam, bet vispārīgi šādu lēmumu var pieņemt, pat ja vēlāk tiks nožēlots un secināts, ka tā nebija vislabākā izvēle.

Arī “do not do harm” nevar absolutizēt, jo vienmēr ir kaut kāds kaitējuma risks. Ja mēs izvairītos no pilnīgi visiem riskiem, tad nevienu operāciju nevarētu veikt, un galu galā pacientiem tiktu nodarīts vēl lielāks kaitējumus bezdarbības dēļ.