Šis ir par to, ka no autista viedokļa tu esi ārkārtīgi, neizskaidrojami un patvaļīgi selektīva, par kuriem gadījumiem "just" un kurus ignorēt, it kā tie vispār neeksistētu.

Kāpēc tu raksti par šo gadījumu, nevis teiksim par briesmīgi nežēlīgi nogalinātajiem ukraiņu zīdaiņiem? Kas ir tas tavā galvā, kas tev liek neko nejust par viņiem? Es varētu to izskaidrot, kā milzīgu cietsirdību, bet tā droši vien nav īstā atbilda.

Īstā atbilde visdrīzāk ir, ka neautistu vārdus nedrīkst uztvert burtiski. Protams, tev varētu būt žēl par visiem, bet pasaule ir liela un tu redzi, ka sociāli ir lielāka jēga parunāt par vienu vai otru gadījumu, atkarībā no apstākļiem. Tam ir dziļa jēga.

Visinteresantākais šajā ir tas, ka tu šo veikto izvēli visdrīzāk pat neapzinies. Smadzenes šo izvēli veic autonomi, neatkarīgi no tavas personības.