I literally wouldn't care if teenagers want to identify as cats and we all have to accept it. Es vienkārši ķiķinātu savā kartupeļu dārzā un irgātos par mūsdienām, papiņ. But as of S, mani viss šis vājprāts tik ļoti trigero un rausta. Jo ko gan lai es viņam atbildu par pasauli, kad viņš sāk prasīt? Plus skolas vispār šķiet kā Gotham's finest mental asylums. I feel like we will have to make some super hard decisions, if some conservative hero on a white horse does not slay all these rainbow dragons.