User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 75

	2021.12.27  10.31 --- Pabeidzu "Slampes meitenes". Aizkustinoša grāmata. Jau pēc "Rukšiem", šķiet, ierakstīju, ka šis (nezinu kā to nosaukt, bet gan jau literatūrzinātnieki ir izdomājuši) naratīva veids man ir ļoti mīļš un, ja izcili izpildīts (kā Bargajam), tad nemaz nerada pārmetumus no sērijas "ha, autors nemāk sižetu izgudrot, tāpēc aizlāpās ar impresiju virkni". Personiski man visīpašāk "Slampes meitenēs" šķita tas, ka jāsmejas, jāsmejas, bet nemanāmi ar katru lappusi tās pašas smieklīgās lietas kļūst arvien sāpīgākas, sāpīgākas un beigās lasītājam šausmīgi sāp dvēsele kopā ar autoru. Par ko smejamies, kungi? Par sevi smejamies. Vārdu sakot – brīnišķīga grāmata.

	2021.12.15  11.06 --- https://www.facebook.com/olainesvesturesmuzejs/posts/213654017614349 Un kāds vēl muld, ka muzejnieki ir senili un nelaikmetīgi...

	2021.12.14  12.35 --- :) https://www.delfi.lv/kultura/news/art/zuzana-parprasta-zandele-par-latviesu-makslas-izpardosanu.d?id=53866951

	2021.12.09  21.01 --- Umireķ ņe vstaķ! "Irā" šodien Aivara Ozoliņa intervija ar Aivaru Kļavi, kurā ir paplaša daļa par to, cik šausmīgi, ka mūsdienās ar kultūras līmeni švaki. Un tad i autors, i korektūra atstāj šādi pierakstītu Kļavja atbildi: "(..) ja kultūrā ienāk tik daudz primitīvā, tik daudz diletantisma... Nē, nu, vienmēr ir bijuši Vollesi un Kurts Mālers."

	2021.12.06  11.48 --- Ko jūs, zēni, zināt no dzīves! (..) jūs esat prātīgi mīlestībā un neprātīgi politikā, – nožēlojams dzimums.

	2021.11.29  20.20 --- Patika. Iesaku. https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/parole-emils-pa-pedam-kestnera-gramatas-varoniem-sodienas-berline.d?id=53803585

	2021.10.27  21.00 --- Man nav tādu vārdu, kas īpaši patiktu, bet līdzīgi kā Mis Sarajevo riebj zīdenis, dupsis un kalambūrs, man vemt (ar plato e) gribas no gāmurs un kutikulas.

	2021.10.21  09.20 --- Manuprāt, ir laiks, kad "Čipsim un Dullajam" vajag savu "tribute" albumu, vai kā nu to sauc, ja mākslinieks vēl dzīvs un darbojas – nu to, ko Šubrovskis saorganizēja Švernam. Kāds hiperaktīvs projvads, tipa Una Rozenbauma, varētu nokruķīt. 1. "Muskulis" – "Dzelzs vilks" (jo kurš gan cits kā Kaukulis par mietu.) 2. "Rudzulaukā" – "Singapūras Satīns" (jo pie teksta par "Jāņa bonbongām" viņi visi pavēršas pret Krīvēnu un rāda ar pirkstu.) 3. "Biroja blūzs" – "Reigani" (jo būtībā tas taču ir par Kasparu Rogu un Aiju Auškāpu.) 4. "Fiksēts ātrums" – Kārlis Kazāks (jo viņš ceļo ar velosipēdu pa Latviju un dzied dziesmas.) 5. "Mēness" – Evija Vēbere (jo vienkārši iedomājieties to "o-o, neģēlis mēness" viņas balsī!) 6. "Izvēles" – Ivo Fomins (jo viņš ir tik smeldzīgs!) 7. "Smalki segumi" – PND (jo pankiem tā ir kā ir ar higiēnu.) 8. "Ja tu nezini" – Juris Kulakovs vai Māris Šverns vai Ainārs Virga (jo viņi ļoti labi zina, kā ir, kad nezin.) 9. "Gaidu" – "Skyforger" (tas pats, kas ar Vēberi – iztēlojieties, kā Pēteris to ieķērktu!) 10. "Kad meitene skumst" – "Apvedceļš" (jo dižākā šlāgergrupa tad dziedātu dižāko šlāgerdziesmu.)

	2021.09.30  20.34 —- Mēs ar dzīvesbiedri nolēmām, ka vajadzētu nodot Brektem, lai viņš turas! Mūsu bērniem ļoti patīk viņa zīmētais Bikibuks. Tas viņu noteikti spēcinātu.

	2021.09.25  09.32 --- "Tizlenes" ir diža filma. Man pat liekas, ka tas ir Notikums vispār Latvijas kultūrā. Ļoti reti pēdējos 30 gados tiek radīts kaut kas tik iespaidīgi dzirkstošs. Katra nākamā epizode, katrs nākamais lēciens noskaņas maiņā, katrs nākamais efekts, gegs, katrs nākamais tvists absurdā humora ziņā, ieskaitot uzrakstus uz rekvizītiem – tas viss tik ļoti ciena mani kā skatītāju un rūpējas par to, lai es šajā ceļojumā kaifotu no iespaidu virknes. Šai sakarā uz mirkli pat iedomājos, ka Latvijas sabiedrībai būtu ļoti svarīgi noskaidrot, ko par "Tizlenēm" domātu Rolands Kalniņš. Pats stāsts man nu tā. Bet varu iedomāties, ka meitenēm tas šķiet trāpīgs. Bet pieļauju, ka daļa no iepriekš minētajām pozitīvajām emocijām (līdzīgi kā ar "Jelgava 94") ir tāpēc, ka tomēr salīdzinoši tuvu mainai pusaudzībai tas laikmets. Būtu atdevis puskaraļvalsti, lai tiktu pie kādas no tām lomām, kur bija Krūms un Gauja.

	2021.08.29  20.33 --- Negribas izklausīties kā influencerim, bet, lūdzu, šo atcerieties: taverna "Alonaki Bay". Ja vien dzīvē jebkad iznāk būt netālu no tās, apmeklējiet!

	2021.07.12  01.01 —- Ļoti labi.

	2021.06.18  21.53 --- Man pirms nedēļas uzdāvināja Simona Krasta grāmatu. Izlasīju ar lielu aizrautību. Aizdomājos par to, kāpēc es aiz kokiem tur spēju saredzēt mežu, pie tam – tik leknu un iespaidīgu. Jo skaidrs, ka absolūtam vairākumam nejaušu lasītāju (bet šai grāmatai nejaušu lasītāju, par laimi, nebūs) tā liktos vienkārši slikta un iespiešanas necienīga grāmata, kuras autors nez kāpēc izdomājis pierakstīt savu vervelēšanu. Jā, tas, ka deviņdesmito vidū "Veldze" bija manas otrās mājas ar visām no tā izrietošām sekām, ielika pamatus manai interesei un tolerancei par rokenrola dzīvnieku pasauli, mani draugi un paziņas apreibinājās (es līdz zināmai robežai pats, bet nekad nepakāpos augstāk par THC, jo man pat no sēnēm bija (ir) bail, ka nemācēšu savākt prātu un atnākt atpakaļ), tad es kāri skatījos filmas un lasīju grāmatas par rokenrola psihonautiem un totāliem džankijiem, un vienmēr esmu dzelžaini bijis pārliecināts, ka skaidri zinu, kāpēc tie nav sabiedrības atkritumi un ka džankiju pasaule ir objektīvs, vēsā mierā bez mietpilsoniska morāla sašutuma uztverams lielums. Bet visvairāk Simona grāmatas skaistumu un spēku man palīdz izbaudīt un ievērtēt tas, ka daudzus gadus biju Ūdra labākais draugs. Jāatzīst, ka Ūdris (pat dodot viņam handikapā, ka viņš no mums slēpa lielu daļu savu hārdkorīgāko rīcību) nogāja, iespējams, reizes 50 īsāku ceļu nekā Simons. Tomēr ar manu berzēšanos ar Ūdri pietiek (ja vēl ir iesērčojams, palasiet kaut vai ko Ūdris zem pseidonīma Kretinadze blieza āra ap 2003. gadu "Delfi Esplanādē"), lai es tik labi saprastu Simona apziņas plūsmas ūdenskritumu kaskādi, mētāšanos starp valodām, tēmām, cenšanos visiem spēkiem bērnišķīgi izcelt narikus kā īpašu cilvēces ziedu, pret kuriem visa sistēma sazvērējusies, visu to iešanu sazvērestības teorijās, dēmonu un kvazizaimojošos kristietības topikus. Visu to "mise en abîme", ko mēs zem nieka gandžas savulaik ar Ūdri mīļi dēvējām par "pabliezīsim šovakar šeherezādītes", bet bail pat iedomāties, kādas vērpetes mauc krietni štengrākie apziņas paplašinātāji vai, Simona H, F un M gadījumā – pareizāk sakot, kropļotāji. Pēc tam uzreiz izlasīju Dibovskas recenziju "Delfi", kuras komentāros kāds bija norādījis, ka esot vēl Zeļģis izteicies "Satori" un Rudaks "lējis cukuru" "Dienā". Kā es gribētu, ka Ūdris varētu norecenzēt šo Simona darbu! Varbūt kaut kur ir visas pasaules nariku materializēto vīziju dimensija un tur tas arī notiek. Cerēsim. Dibovska ir bijusi pietiekami labvēlīgs vērotājs, un skaidrs, ka "Delfi" kā meinstrīma publiskās domapmaiņas telpas flagmanim nevajadzēja izvēlēties nedz konservatīvu gānītāju nedz "cukuru lejošo" apjūsmotāju, tiktāl labi. Tomēr ik pēc 2-3 teikumiem kļūst skaidrs, ka recenzente nav bijusi gana tuvu Simona pārstāvētajai pasaulei, un nesaredz aiz kokiem mežu. Galu galā par to vien Simonu jāieliek kanonā, ka pēc tā visa patērēšanas viņš spēj tik aizraujoši noformulēt gan narkotiku farmakoloģisko pusi, gan tik pamatīgi iegremdēt savu stāstu kopējās pasaules kultūrvēstures atsauču okeānā.

	2021.05.10  12.29 —- Pirmo reizi mūžā izbraucu ar gondolu.

	2021.02.08  12.12 - - - Ūpis saceļ no segām un spilveniem čupu gultas vidū un, lai atturētu Āpsi no kāpšanas tajā, saka, norādot uz savu pidžamu: “Drīkst kāpt tikai tie, kam ir vilcieni uz krekliņa un mašīnas uz biksēm.” Es: “Kad tu izaugsi liels, tu rakstīsi valsts iepirkumu noteikumus.” Ūpis: “Es gribētu, jā.”

	2021.02.03  11.30 Ļoti satraucoši!!! ================= Cien.vecāki un skolēni! Janvāra pārtikas paku saturā pietrūkst bundžina ar ananāsiem savā sulā (nav atvesta uz skolu tehnisko iemeslu dēl). Februāra pakā bundžiņa būs pielikta klāt!!!   Ēdināšanas firmas "ŽAKS 2" vārdā, cieņā, ĀVĢ sociālā pedagoģe Inga D.

	2021.02.01  23.26 --- Kas tad īsti ir pusmūža kunga īsta laime, jūs jautāsit. Kad kuplā ģimene aizgājusi (nolikta) čučēt, iekāpt nesen iegādātajā šaranā, skaļi klausīties skarbu cilvēku vecumdienās radītu mūziku – konkrētajā gadījumā nemirstīgā britu vokāli instrumentālā ansambļa "GBH" aizpērno albumu "Momentum", aizbraukt uz Uzvaras parku, fiksi noslēpot piecīti, braukt mājās, iedzert šnabīti, un palasīt kādu agrāk populāru romānu – konkrētajā gadījumā Džona Ērvinga "Atraitni uz gadu".

	2021.01.13  15.59 - - - Ūpis mēdz pieskriet un iesist mātei pa dibenu. Tā viņam aizrāda, ka pa dibenu var sist tikai tie, kas ir precēti. Pēc dažu dienu pārdomām Ūpis izteica vēlmi apprecēties, lai varētu sist pa dibenu.

	2021.01.11  17.42 - - - Noskatījos “Kino un mēs”. Baigi iegrieza ausīs, ka miliciju par policiju nosauca, Drāmas teātri par Nacionālo un mākslas filmu par spēlfilmu.

	2020.12.30  18.36 - - - Man kā cilvēkam, kurš diezgan labi atceras 1992. gadu, ir patiesi skumji, ka šī jau būs tāda komandantstunda light ar pirkstu pakratīšanu un “nu nu nu”. Toties tā laika zemessargi būtu daudziem salūta mīļotājiem salauzuši ribas.

	2020.11.24  23.38 --- Iespējams, šis jau ir intelektuāļu iztirzāts – paslinkoju, nepagūglēju – jo nevar taču būt, ka tik acīmredzama dīvainība mani pirmo satraukusi. Taču riskēšu jums pajautāt. Jūs saprotat, kas ir seši mazi bundzinieki? Tālāk viss tekstā ir loģiski – spriežot pēc tā, ka viņiem ir zirgi un caunu cepures un viņi sniedz gredzentiņu un varonei ir jāpieaug, jo pagaidām ciema puiši viņu mīlē mazu – tie visticamāk ir ciema puiši, kuri ir visi iesaukti Livonijas / zviedru / cara armijā (attiecīgi kad nu dziesma radusies) un visi iedalīti bundziniekos (kaut kāds muzikālais ciems, ibio, tiešām neviens nederēja artilēristiem vai musketieros?) Jo nevaru iedomāties tādu bungu sekstetu jebkādam citam mērķim kā militāram. Ne jau nu tajos laikos bija ceļojošas lauku kapellas, kas sastāvēja tikai no sitamajiem instrumentiem. Nu labi – pieņemsim, ka tas viss, ko tikko uzrakstīju, tā arī ir. Lai gan jau esam iebraukuši lielā absurdā. Bet jopcik, kāpēc mazi? Viņi tur bija punduru ciems, vai?

	2020.11.23  12.10 --- Vai Grigore Vieru (un Imants Ziedonis, atdzejojot) ir domājis, ka "dzimtā valodĀ ir māte māte" – proti, ka dzimtajā valodā vārds "māte" ir tas visīstākais; vai arī, ka "dzimtā valodA ir māte, māte" – proti, ka dzimtā valoda ir visu mūsu mamma? Visi iespējamie avoti gūglā, kur pēc crowdsourcinga principa entuziasti nopublicē, "ko ir sadzirdējuši dziesmā" (jutubs, dziesmas.lv, utt) jums teiks, ka otrais variants. Bet vai zināt, kā ir patiesībā? :)

	2020.11.08  22.32 --- Pazīstu divas sievietes, kam starp citiem tetovējumiem uz ādas arī ir kāds Tūves Jānsones tēls. Diez, ko rakstniece tur, uz mākoņa sēžot, domā par to, ka tā tas viss izvērsies.

	2020.10.28  22.17 --- Vai tas, ka "Kino" Rīgas koncertu pārcēla uz 19. jūniju, kad latviešu kalendārā ir Viktoriem vārda diena, ir sagadīšanās, vai kaut kāds ļoti pārdomāts un izsmalcināts gājiens...

	2020.10.23  22.55 --- Viens interesants fakts, kas savdabīgā veidā man ļoti spēcīgi norezonēja, ka tas, kas notiek ar planētu, ir baigā vēsturiskā lielā lieta. Caurskatot dzīves pierakstus, pamanīju, ka 2020. gads būs pirmais, kad neesmu šķērsojis Latvijas (Latvijas PSR) robežu kopš 19-faking-87!