Tā.. es patiešām ļoti cenšos, lai varētu atvērt acis pietiekami plaši un ķerties klāt mācībām, bet šobrīd tas pat šķiet, kā neiespējamā misija.
Vismaz vakardiena bija jauka un galvenais aktīva, jo visu 6dienu un tās nakti līdz 6:30 no rīta rakstīju savu priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas analīzi, kuras nosūtīšanai
dedlains bija nolikts uz 7dienu. Nevarētu teikt, ka veikli, tomēr pabeidzu un pat esmu apmierināta ar rezultātu. Aizgāju pāris stundiņas pačučēt, taču jau pirms 12tiem stutējos augšā, jo biju nolēmusi, ka vismaz vienu dienu nedrīkst izčakarēt ar mācībām, tāpēc ieteicu rakarim izmest kādu līkumu ar labākajiem draugiem - velo (protams!). Izbraukājāmies pa pilsētu, nopirkām savām mammām kārumus un no sākuma devāmies uz maniem laukiem, taču diemžēl nācās secināt, ka mamma aizbraukusi uz koncertu Jelgavas kultūras namā. Nu, nekas1 nobaudījām pirmos svaigos salātiņus no redīsiem, likiem un mazām salātu lapiņām. Sabučoju savu omi, aprunājos ar brālīti, kuram beidzot ir parādījies darbiņš, izpļāpājos ar tēti, un tad jau devāmies tālāk uz Glūdas pusi, kur patiešam sen nebiju bijusi. Interesanti, kā mainās attāluma izjūta pieaugot, jo bērnībā šķita, ka līdz Glūdas skolai ir jābrauc milzīgs gabals, tāpēc tagad biju pārsteigta cik tā patiesībā ir tuvu. Skolas apkārtne ir visai nolaista, taču ēka ateodas ļoti klusā un mierīgā vietā. Atšķirībā no Svētes skolas par kuras labklājību pagasts nemitīgi rūpējas, rodas sajūta, ka Glūdas skola finansiālos līdzekļus nav redzējusi ļoti sen - sporta laukums (ja to par tādu var vispār nosaukt) ir ar izdrupušu asfaltu, basketbola grozs ir vismaz gadus 20 vecs un sarūsējis.
Pēc tam aizbraucām uz Glūdas centru, kur agrāk manai omei bija dzīvoklis mazas baltas mājas mansardā. Tur viss ir spēcīgi mainījies un ne uz to labāko pusi, jo māja ir nolaista, saplaisājusi, šķūnīšiem pagalmā iegāzies jumts, koki izrauti. Agrāk tur bija ļoti skaisti, bet pie netālu esošai dzelzceļa esošajām naftas cisternām, kur bērnībā mēdzu līst augšā un justies it kā būtu uzkāpusi debesīs, visriņķī ir apjozts žogs un piekārta zīme - privātīpašums. Viss mainās un viss lēnām top par privātīpašumu. Atpakaļ uz Jelgavu braucām caur Viesturiem, lai iebrauktu vēl Tušķu dācū rajonā un apsveiktu rakara mammu. Braucot uz turieni atradām jaunu dambi pa kuru vēl nebijām braukuši, izrādījās visai garš un krūmains, nācās pasvīst. Vispār nelielais izbraucens izvērtās apmēram 45 km apmērā. Tad jau varēja braukt mājās un pēc kārtīgas atpūtas atkal ķerties pie mācībām, kaut gan ilgāk par 1:30 mans organisms neizturēja un kājas pašas aizvilka uz gultas pusi. Nākamnedēļ paredzēts 120 km miniens caur Iecavu, Bausku uz Rundāles pili.
Bet šādi izskatās skolas pagalms
( skatīt šeit )![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
