vakar atverot kāpņu telpas durvis ieraudzīju mazu kaķēnu, kas tumsā ielīdis stūrī žēli ņaudēja. šoreiz nenoturējos un paņēmu pie sevis. lai arī nav man daudz vietas un reti esmu mājās, bet tik un tā šīs viņam būs pašas jaukākās mājas pasaulē, jo dzīvos pie diviem kaislīgiem dzīvnieku mīļiem, kas droši vien viņu pārāk izlutinās.
       sākumā nedaudz baidījās, bet vēlāk jau sāka kā atspole tenterēt pa dzīvokli riņķī, gardi notiesāja kondzervus un pa nakti neļāva gulēt, jo savu dislokācijas vietu pamīšus mainīja no galvas uz vēderu, tomēr beigās aizmiga man blakus zem segas.
       savukārt pamodos no tā ka mazais man gulēja uz kakla un ar ķepām bakastīja seju (labi, ka nadziņi vēl nav tik asi).


 un lūk mazais šmurgulēns..