Lenons: "Dzīve ir tas, kas notiek, kamēr tu kal citus plānus."

kā sarūkoša krasta mala
no manis attālinās viss
un paliek tikai sāls un ūdens
un vienas pašas debesis

ir brīvība
ir vientulība
ir zilais nemirstības zieds
bet tikai balss pret sevi pašu
kā aplaupīta kaija kliedz

/Knuts Skujenieks/ "Iesien baltā lakatiņā"

brokastīs pagatavoju savus mīļākos salātus - svaigs sarīvēts burkāns, ananāsa gabaliņi, saulespuķu sēkliņas un pavisam nedaudz piespiesta klāt citronu sula.
mundrums visai dienai.
tagad pat nespēju uztaisīt kafiju, jo pēc šāda svaiguma nemaz nevaru iedomāties kaut ko tādu. laikam šis rīts būs bez kafijas.

šķiet, ka šodien to nepaveikšu/ nepieveikšu. kāpēc es nevaru pieļaut sev izdarīt darbu na haļavu. tikai lai būtu un miers, bet es iedziļinos, pārdzīvoju un gribu visu tā kārtīgi un rūpīgi. un tā visu dzīvi - tā kārtīgi un rūpīgi, lai arī pēdējā brīdī, vai pēc pēdējā brīža. tas nelīmējas, drīzāk pat rīvējās. perfekcionisms blakus (nevis pret) slinkumam.