šodien brauksim uz Salaspili, apskatīt salaspils memoriālu. galvenais iemesls jau, protams, ir nesēdēt mājas 4 sienās.
vakar forši izsnovojos ar kolēģi un viņas bijušo kolēģi mežkalnos. mežkalnu snovparks ir interesantāks par riekstukalna, tikai tie pacēlāji ir briesmīgi, īpaši, ja joprojām viena funkcionējoša roka. vakar jau lecu tramplīnus un kārtīgi izklaidējos. protams, pārējie kalna iedzīvotāji šokā, kā varot ar lauztu roku šādi trakot. katrs centās izmantot izdevīmu atbraukt parunāt vai braukt kopā ar pacēlāju, lai uzdotu šo jautājumu. smieklīgi. vēl palikušas 5 dienas un baltais ķēms būs nost. gaidu..