pēdējās dienās kaut kāda bezmērķība iestājusies, bezjēga. sajūta, ka vienkārši plūstu, eju, daru fiziski, bet manis pašas nekur nav. nezinu, ko un kā gribu, viss vairāk vai mazāk vienaldzīgs un vienāds. sajūta, ka kāds vadā mani pavadā un man ir vienalga. esmu nogurusi no ikdienas.
nenotiek nekas, kas mani sajūsminātu, tāpēc ļoti, ļoti gaidu sniegu, lai var aibraukt uz kalnu un visu izdzīt ārā.