es par Tavu dejošanu izlasīju, man arī ir ļoti līdzīgi - bieži vien iedomājos sevi horiogrāfes tēlā, bet man jau šķiet, ka tas vilciens tomēr aizgājis un deja, lai paliek kā izlāde un enerģijas iegūšanas veids. dzīvot bez tās tik un tā nespētu.

jā, man līdzīgi, vienīgi es esmu 8 gadus nodejojusi, tāpēc reizēm saku sev, ka viss nav zaudēts :D
bet nu neko jau nopietni tas arī nav. kādam šovam derēs, bet vairāk es nemaz augt nevēlos, vnk gūstu no tā nenormālāko baudu. bet nu deja izsenis ir rituāls, tāpēc tā tam arī jābūt :)