ārā draiski virpuļo sniegpārslas, un es nevaru sagaidīt 7dienu, lai varētu aizbraukt uz kalnu. šoreiz iepazīšu Mežkalna trases, stāsta, ka esot labas un parasti nav lielais cilvēku pūlis, kas tikai priecētu. sen nav būts uz īsta kalna (cik gan Latvijas kalnus var par tādiem dēvēt), jo pārsvarā tiek vienkārši braukāts apkārt un meklēts pēc labām vietām, pēc dabīgiem tramplīniem un šķēršļiem un lidots, lidots, lidots.