Jūlija piezīmes. Par mazliet atklātību zem klajas debess.
« previous entry | next entry »
Jul. 27., 2012 | 11:37 pm
Pa ilgiem laikiem ir izveidojusies šodienai tāda kā brīvdienas sajūta. [gāju pa V. parku un saskrējos ar kolēģi un bija tāds woow! mirklis - viņas: ''Biz biz!'' un mans: ''Klinta, ko Tu šeit dari?!'']
Labi, ne gluži 'tāda kā', bet pa īstam brīvdienas sajūta ir izveidojusies. Varbūt tamdēļ, ka esmu baudījusi jūru. Smiltis. Sauli. Volejbolu. Badmintonu. Kailu miesu. Pirms tam iepirkšanos un pēc tam maltīti Latviskākajā no Latviskākajiem restorāniem galvaspilsētā.
Tikusi pie saldējuma ar pelējuma garšu [saldējums ''Vāverīti'' nez kamdēļ man vienmēr ir asociējies tieši ar šo minēto lietu, kas parasti ir, kad ar mēli mēģina lakstoties ap ievārījuma burciņu]
Esmu tikusi pie jauniem vintage šortiem un kleitas manā šī brīža iemīļotajā krāsā. ^^
Un iemetusi skatienu Islāma grāmatās, kas kaudzēm novietotas zem klajas debess. Nožēloju, ka nepaņēmu kaut vienu no tiem lasāmajiem gabaliem. Tajos noteikti ir vairāk cilvēcības aprakstītas.
Jūrai piemīt spēja atņemt spēkus un dot pretī enerģiju. Tas viss notiek vienlaicīgi. Kā mīla un naids. Kaislība un posts. Labais un ļaunais.
Atklātībai ir savs labums. Un nelaime.
Pēc vakardienas vīna svētkiem, kas tika rīkoti par godu Annai E. G. sarunas aizgāja līdz mūžībai. Un pēcāk nokrita atkal atpakaļ uz zemes.
''Ar mīlestību vien nepietiek..'' - nakts melnumā tika locīti vārdi.
Jāatzīst, ka es pazīstu daudzu reliģiju pārstāvjus. [lai gan pati uzskatu, ka Pasaule radās Lielā Sprādziena rezultātā - tātad no haosa, kā to veiksmīgi apraksta Skandināvu mīti] Personīgi pazīstu Austrumu kultūras reliģisko fanātiķi, [starp citu, nesen viņu satiku. Nemainīgs domu gājiens un uztvere] kā arī dažu labu Kristieti un Budisma piekritēju.
Vīna svētkos sastaptie ''Kristieši'' bija kā medus maize šiem visiem klāt! Kad ieskanas reliģiskās notis un skan lasījumi, [lasīt: izvilkumi] no Dieva vārda, rodas sajūta, ka lielākas nopietnības vairs nevar būt. Pusstunda tiek pavadīta strēbjot vīnu un klausoties sprediķi mazajā dzīvoklītī. I. balss piepilda telpu un domas laižas kā nerātni putni. E. vijole gauži kauc. A. klavieres smejas paralēli asarām.
Pusstunda iztek.
Bībele, tāpat kā klavieres, tiek aizvērtas ciet un mainās noskaņa. [ja dzīvoklī ietilptu ērģeles, tad tiktu aizvērtas tās]
Acu priekšā izaug Kristietis, kurš dzer vairāk par ateistu. Kristietis, kurš lamājas kā pats nelabais.
Kristietis, kuram ir Kapelāna bībele kamoflžās vākos iesieta. Kristietis, kurš nebēdnīgi flirtē ar sievieti. Kristiete, kas ir rijīga.
Pirmām kārtām, mēs esam cilvēki.
Skaista nakts ir šovakar. Skaista noskaņa ir šim vakaram.
Man ir mana šodiena. Un mazliet no nākamās nedēļas, kura jau ir saplānota. Es zinu, ka spēja mainīties piemīt itin visa, bet ja tas nenotiek tagad, tad es par to nedomāšu.
Tirkīzzils. Svece uz palodzes. Mana kleita. Mani auskari. Un galu galā, mani mati, kaut kad saulē izspēlē šādu joku. ^^
Rīt darba diena. Un es zinu, ka rīt ir sestdiena.
Labi, ne gluži 'tāda kā', bet pa īstam brīvdienas sajūta ir izveidojusies. Varbūt tamdēļ, ka esmu baudījusi jūru. Smiltis. Sauli. Volejbolu. Badmintonu. Kailu miesu. Pirms tam iepirkšanos un pēc tam maltīti Latviskākajā no Latviskākajiem restorāniem galvaspilsētā.
Tikusi pie saldējuma ar pelējuma garšu [saldējums ''Vāverīti'' nez kamdēļ man vienmēr ir asociējies tieši ar šo minēto lietu, kas parasti ir, kad ar mēli mēģina lakstoties ap ievārījuma burciņu]
Esmu tikusi pie jauniem vintage šortiem un kleitas manā šī brīža iemīļotajā krāsā. ^^
Un iemetusi skatienu Islāma grāmatās, kas kaudzēm novietotas zem klajas debess. Nožēloju, ka nepaņēmu kaut vienu no tiem lasāmajiem gabaliem. Tajos noteikti ir vairāk cilvēcības aprakstītas.
Jūrai piemīt spēja atņemt spēkus un dot pretī enerģiju. Tas viss notiek vienlaicīgi. Kā mīla un naids. Kaislība un posts. Labais un ļaunais.
Atklātībai ir savs labums. Un nelaime.
Pēc vakardienas vīna svētkiem, kas tika rīkoti par godu Annai E. G. sarunas aizgāja līdz mūžībai. Un pēcāk nokrita atkal atpakaļ uz zemes.
''Ar mīlestību vien nepietiek..'' - nakts melnumā tika locīti vārdi.
Jāatzīst, ka es pazīstu daudzu reliģiju pārstāvjus. [lai gan pati uzskatu, ka Pasaule radās Lielā Sprādziena rezultātā - tātad no haosa, kā to veiksmīgi apraksta Skandināvu mīti] Personīgi pazīstu Austrumu kultūras reliģisko fanātiķi, [starp citu, nesen viņu satiku. Nemainīgs domu gājiens un uztvere] kā arī dažu labu Kristieti un Budisma piekritēju.
Vīna svētkos sastaptie ''Kristieši'' bija kā medus maize šiem visiem klāt! Kad ieskanas reliģiskās notis un skan lasījumi, [lasīt: izvilkumi] no Dieva vārda, rodas sajūta, ka lielākas nopietnības vairs nevar būt. Pusstunda tiek pavadīta strēbjot vīnu un klausoties sprediķi mazajā dzīvoklītī. I. balss piepilda telpu un domas laižas kā nerātni putni. E. vijole gauži kauc. A. klavieres smejas paralēli asarām.
Pusstunda iztek.
Bībele, tāpat kā klavieres, tiek aizvērtas ciet un mainās noskaņa. [ja dzīvoklī ietilptu ērģeles, tad tiktu aizvērtas tās]
Acu priekšā izaug Kristietis, kurš dzer vairāk par ateistu. Kristietis, kurš lamājas kā pats nelabais.
Kristietis, kuram ir Kapelāna bībele kamoflžās vākos iesieta. Kristietis, kurš nebēdnīgi flirtē ar sievieti. Kristiete, kas ir rijīga.
Pirmām kārtām, mēs esam cilvēki.
Skaista nakts ir šovakar. Skaista noskaņa ir šim vakaram.
Man ir mana šodiena. Un mazliet no nākamās nedēļas, kura jau ir saplānota. Es zinu, ka spēja mainīties piemīt itin visa, bet ja tas nenotiek tagad, tad es par to nedomāšu.
Tirkīzzils. Svece uz palodzes. Mana kleita. Mani auskari. Un galu galā, mani mati, kaut kad saulē izspēlē šādu joku. ^^
Rīt darba diena. Un es zinu, ka rīt ir sestdiena.