Mazliet no manis

15.01.2019
Mirgo logi plaukstu virspusēm skarti glāstīti cieši saistīti ar elpu
Atspēko teikto
Atspēko spēku
Dauzīties ārā no sirds tikai stiprie varenie klīrīgie

Tuksnešiem saule nav vajadzīga ne ūdens ne tavas mirāžas
Tuksnesim vajag
Vajag visu

Mans mīļais Acerītis. Piedzīvojis manas attiecības ar liktenīgajiem Viņiem. Neskaitāmas filmas, seriālus, fragmenta stāstus, dzeju, oho.lv ēru, orb. Lv ēru.

Vakar atteicās slēgties iekšā. Aizveda uz remontu. Dikti gaidu atpakaļ. Mums vēl daudz kas priekšā.

Šodien bārā. Pienāk čalis. Uz gadiem 30. Mežpili ieliet. Jautāju vai gadi atļauj. Šis smejas:Varu pasi parādīt. Smejos un saku:Tad es pēc vārda uzvārda atradīšu FB un uzrakstīšu cik jauks klients esat!
Viņam blakus stāvošā meitene uz šādu teikumu, veltīja man skarbus skatienus.

Baigi saputrojusies dzīve. Es neesmu tur, kur vēlos būt un nezinu kāda vēlos būt, lai būtu tur tāda kāda vēlos būt.

Vakar viņa pirmo reizi pateica, ka mammīti mīl loti loti.
Awww.

Šogadu nobeidzu ar to, ka man tiek deklamēta Jesēņina dzeja.
Esmu kopā ar labākajiem.

Strādāt apkalpošanas sfērā svētdienas rītā ir bīstami dzīvībai.

01.12.2018
Man ir simtiem pateicības vēstuļu
Rokrakstā tev neaizsūtītas
Izlietie tintes traipi uz baltas kleitas
Sirds ir akmens vērsts uz āru
Aizmetama aizsviežama projām

Man ir simtiem tūkstošiem milioniem jā uz tavu kategoriski teikto nē
Mēs strīdamies bez filmā melnā tumsā guļus
Viens uz otra

Man ir simtiem
Varbūt mazāk
Labi daudz mazāk
domu
Domubiedru sarunu un kafijas krūzē izzīlētas ainas

Ziemassvētku fīlings.

Miglas tulpes lukturi krāšņo acis
Mūsu divas elpas
Tu gribi divus
Es arī
Mēs satiekamies naktī

Kronis visam
Uz galvas kronis

Faaak, kā es neesmu rīta cilvēks. Lai gan, dzeja ļoti labi rakstās tieši no rīta. Braucot sabiedriskajā transportā.
Visā pārējā esmu čupiņa nesapratnes.

Es domāju, nē izrādās - bēgot no sava vilka, iebēgu pašas izveidotā slazdā ar citiem plēsīgiem zvēriem. Manas alkas apspiestas, mani spārni nolauzti.

Pie zobārsta.

Nolobīju vienu gēla nagu. Jā. Man pirmo reizi ALMOST trīsdesmit uzlika gēla nagus. Sajūtas? Secinājumi? Es labāk staigāju ar dabīgiem nagiem.

Sēž divi Vef basketbolisti un skatās Tinderī meitenes. Pienāk pie manis un pajautā, kur es taisu savus skaistos tetovējumus.

Mīlestība sabrūk.

Nopirku bikses. Neder. Par lielu.

Laiks.

Man ir superīgi kolēģi. Lūpukrāsai uzpilināja tabasko mērci.

Dzeja. Arī no manis. Droši, nāc ciemos.
https://www.facebook.com/1664354270457412/posts/2703097053249790/

Vientulība ir mans otrais vārds.

P. S. Celis sadzijis.

Pirmā diena atpakaļ darbā no atvaļinājuma. Kopsavilkums - neatpūtos, nepagulēju kārtīgi. Vēl joprojām iekšās ir tāds nemiers un putra. Ilgi būs, zinu. Manas izvēles ir padarījušas mani vāju. Bet man taču vajag sevi stipru. Viņas dēļ!

P. S mans celis dzīst.

Pārdaugavas rudens. Cik ļoti sailgojusies esmu. Eju pa ielām, pa kurām nav iets gadi astoņi vismaz..

Slidena terase un es nolikos garšļaukus. Ar savu jauno rozā mēteli.

Vienīgie, kuri šodien darbā strādā ir telefoni kolēģu rokās. Un lādētāji.

Misi redzējām planšetē.

Liela vēlme nopirkt lietussargu, bet no otras puses, es lietus lāses izbaudu nevis vienkārši palieku slapja.

Publikai palasīju savu dzeju. Dainis un Aivars bija blakus. Dabūju dzejas krājumu. Sirds laimīga laimīgos apskāvienos.

Bija tas gods piedalīties Dzejas Ruporā 2018

Ar mani un Rīgu ir tā - kad esmu priekšpilsētā, dikti gribas Rīgu, bet kad esmu Rīgā, gribas atpakaļ priekšpilsētas mierā. Un tā es dzīvoju - starp divām dažādām pasaulēm. Dažādiem cilvēkiem. Dažādu sevi.