Naivums augstākajā pakāpē.

Okt. 30., 2014 | 08:31 pm

Manās kāzas skanēs OneRepublic - Apologize. Tas ir nolemts.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 6., 2014 | 11:03 pm

Tā Sieviete, kura šorīt apsēdās man blakus sabiedriskajā transportā kaut ko teica par dzejoli, kuru tobrīd rakstīju savos pierakstos. Viņa smaidīja runājot un skatījās uz mani, bet es neizņēmu austiņas, jo tobrīd skanēja laba dziesma.
Vakarpusē, tajā pašā transportā, tikai astoņas-deviņas-desmit stundas vēlāk, uzrakstīju vēl pāris dzejoļus [kopā salasījās veseli pieci!], bet tā cita sieviete, kura apsēdās man blakus, neteica man ne vārda. Es tikai rakstīju un grauzu biezpiena pīrāgus. Divus.
Labas dziesmas vairs neskanēja.

Rakstās un mana sirds gavilē. Atkorķē šampanieti un ļaujas kosmiskajiem burbuļiem.
Rakstās laukā sirds.
Nu jau atkal - tā ir sirds, kas šobrīd runājoša.
Vai varbūt tas ir vējš aiz loga? Vai pilnais mēness?

Pēc negulētām naktīm un nogulētām dienas stundām, atveras kaut kādas būtiskas čakras, trešās acis un citas lietas par kuru eksistenci un pilntiesīgu elementu iz dzīves jau izsenis ir strīdējušies Vecajie un Senajie.

Svētdienas rīts kā jau svētdienas rīts. Rīts pēc negulētas sestdienas nakts; nakts, kas aizvadīta vietās, kur galvaspilsētas spožas gaismas vairs pat neiespīd.

Svētdienas rīts kā jau svētdienas rīts. Sestdiena aiz muguras palikusi, tāpat kā manas miegam atvēlētās stundas, pusstundas.
Eju pa ielu, kad man pretī streipuļo kāds stāvs. Runā kaut ko cītīgi ar sevi vai pudeles brāļiem, kuri dzīvo viņa iedomās.
Viņš paiet man garām, nosaucot mani par Zaķi un tad apstājas, redzot, ka arī es esmu apstājusies - pie gājēju pārejas.
Viņam arī tur esot jāiet. ''Labi, ejam kopā,'' nomurminu, ar smaidu, kas apgriež viņa iereibušo prātu otrādāk, par grādiem, kas ir vēl augstāki par viņa organismā esošajiem. Un nekas, ka viņam nav šalles un kājās šorti - viņam silti. Viņš, pretēji man, pat nedrebinās.
Es - ietinusies savā pusizdilušajā ādas jakā un lūpas slēpjot adītajā lakatā - drebinos. Man salst. Man auksti - izslīdējusi no silta patvēruma - ielā, kas vēl nav pamodusies. Vēss, drēgns oktobra rīts.

Man auksti, man salst, bet viņš tikai turpina runāt. Runā par Losandželosu, sesto tramvaju, Juglu, BMW, māti, armiju un Afganistānu. Jāteic, ka pēdējos divos tematos es tiešām ieklausījos. Izbijis kareivis, khm, leitnants esot.
Pavada viņš mani līdz pieturvietai un tad pēkšņi iedomājas, ka jāpajautā kā mani sauc, jo līdz šim es viņam esmu tikai Zaķis. Saku, ka mani sauc Mārīte. Viņš esot Jā. Labi. Nākamajā sekundes simtdaļā es atkal esmu kļuvusi par Zaķi viņa acīs. Apmaināmies telefona numuriem. Pīkstināmies kā pusaudži. [Viņam esot tuvu pie trīsdesmit trīs. Man ne cik tālu līdz trīsdesmit..]
Vai kafija, smalkmaizītes un cigaretes? Uz visiem Jā. piedāvājumiem mana atbilde ir Nē. Viņš gatavs nopirkt cigaretes no garāmgājējiem. Apklusinu viņu un saku - liecies mierā. Viņš neliekas mierā un ''iemet'' manās rokās Pepsi glāzē esošo rumkolu. Pieklājīgi, kā senu draugu, rumkolu kartona glāzītē es nolieku uz sola malas. Kundze, kura sēž uz sola un gaida savu transportu uz Olaini vai Mežsētām, izbola savas acis un cieši lūkojas te uz mani, te uz kartona glāzi bez vāciņa - rumkola bauda svaigu gaisu. Smarža mani reibina, bet es to nevienam nesaku. Pat ne rumkolai pašai..

Jā. ir klāt. Cigaretes nedabūjis. Es atkal esmu Zaķis un viņš braukšot man līdzi.
Apklusinu un saku viņam - liecies mierā! Spēle beigusies.
Šķiramies. Es iekāpju sabiedriskajā transportā, Jā. paliek ārpusē un ir atradis jau sev citu sarunu biedru. Dzirdu, ka viņš savam jaunajam sarunu biedram stāsta, ka viņam gan esot nelokāma draudzene un sūta man gaisa skūpstus. [viņš gan teica citu vārdu kā iepriekš minēto un - meitene, nevis - draudzene.. ]

Skatos, ka Jā. ir zvanījis..
Man ir jauns kontakts telefonā NeceltLaiJauZvana!

Avots: http://mariteatena.blogspot.com/2014/10/oktobra-piezimes-kad-ja-ir-ne-un-ta-tas.html

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


+/- 2014.21.09

Sep. 21., 2014 | 08:18 pm

Tas saucas - gāju uz veikalu pēc zobu pastas, bet nopirku kaķu barību un saldumus.

-/+ Skan T. Svifta un es neslēdzu to laukā.
-/+ Pelēkā krāsa uzbrūk apģērbā.

+ Vakardiena iekš 333 ar manu Nikitu un Mrs. M. Un Mr. M. ^^
+ Motocikli. Yei, ~1..90 uz motocikla. Uz KTM!
+ Brauciens ar KrišJ mazdā. Man patīk tā mazda.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Šodien biju D. ielā.

Apr. 15., 2014 | 06:35 pm

Ņu kādēļ manam ārstējošajam ārstam Guntim ir jābūt tik seksīgam..? Grūti izārstēties.
Tags: ,

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Day 1

Apr. 12., 2014 | 04:19 pm

Sekoju līdzi Coachella festivālam tiešraidē iekš youtube.
Pienāks reiz diena, kas Kalifornijas smiltis pūtīs arī manā sejā. Pienāks tā diena.
Pagaidām - sāpoša riba un šausmīgs nogurums. Un, jā, mājas arests.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Foto un 32oo

Apr. 10., 2014 | 02:33 pm

Tāda trula tā šodiena. Meklēju tos kvadrātiņus uz paklāja no saules stariem.
Sāp kreisā puse, kur mana savainotā riba.
Fotogrāfijas un fotogrāfēšana vien glābj ierasto pelēkumu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Dzīvs Puškins

Apr. 9., 2014 | 04:20 pm

Kopš šī rīta domu plūduma, skatoties kaut kādas figņas pa MTV un dzerot karameļu garšas sabalansētu paciņtēju no termokrūzes, secinājums ir tikai viens - esmu šeit vien tik ilgi, cik ilgi ar mani kopā būs Puškins.

Es Pasaulē. Pēcāk.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Sāp. Ierobežotas kustības.

Apr. 9., 2014 | 04:14 pm

Man ir zilums uz kājas. No kurienes? Sāp kreisā roka kaut kur pleca rajonā. Kādēļ?
Vismaz to, ka lauzta kreisās puses devītā riba, es zinu.
Tags: ,

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 30., 2014 | 07:38 pm

Esmu tik sasodīti un velnišķīgi iemīlējusies!

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Par 19'to un 20'to, un 21'o vietu.

Mar. 7., 2014 | 05:01 pm

Atveru dzīvokļa durvis. Ielīst gaisma acīs. Es norauju nost augstpapēžu zābakus un kailām pēdām ienirstu austrumnieciskajā paklājā. Kā vate. Manas pēdas skārušas vati! Es grimstu šajā vatē un ik uz soļa tā saplīst, it kā tie būtu baloni ar hēliju pildīti. Un es smejos. Caur asarām smejos.. Izģērbjoties es vēl un joprojām smejos.

''Ņu'' patiesībā jau, man tagad būtu jāatpūtina savas nogurušās miesas pēc projektiem, teātra izrādes baudīšanas un nakts maiņas, nevis jāalkst pēc cigarešu dūmiem un izsmēķiem uz bruģa, kas tur pavadījuši visu cauru nakti un pusi no dienas. Blakus stikla un plastmasas glazēm, starp citu. Sarunām un noslēpumiem, kas guļ aiz lūpām aizšūtām. Sabiedrības. Skaistas sabiedrības.

Es sēroju. Man alkohols šodien ir mierinājums.
Naivi apreibināt šādi savu prātu. Es zinu. Mirklis atelpas no īstenības. Zinu. Es nevēlos pamosties realitātē. Manai skaistajai nereaitātei ir tādi spārni, ka jums tos apskaust vien. Apskaudiet, man ne tik žēl. Nav žēl nemaz.
Es šodien sēroju. Mana sirds ir sakaltusi un nespēj noticēt.. Tā sakalst mana acu priekšā un es neko neesmu spējīga darīt, lai glābtu, izglābtu to.
Tā maldās tuksnesī un tai dikti slāpst. Padzirdīt ar ūdens malku, ja vien atrastos tāds priekš manas sirds. Ja vien būtu tuvumā tāds. Ir. Bet ienaidnieka rokas dots.

Cik ilgi vēl lēdija Vintere mirs?

Es jūtos vainīga. Un šī apziņa ir tik mulsinoša. 
Un es zinu, ka pārmaiņas ir laba lieta. Zinu. Bet.. Smeldz iekšas, it kā būtu gatavas izlauztie uz āru.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 16., 2014 | 04:20 pm

No aizvakardienas esmu Zviedrijā dzīvojoša ielu modes blogere un modele iekš Rock Z One. Esi sveicināta mana Meka Stokholma.
Tags: ,

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 11., 2014 | 10:01 pm

Īsti neredzu jēgu mūsdienu bērniem, sasniedzot pilngadību, uz to iedzert. Dzerts jau tāpat tiek nemitīgi. #no_offense
Tags:

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 10., 2014 | 02:31 pm

Man nav nekas pret Markusu; t.i. Miķeli. Savā ziņā, viņš pat man tīk. DJ. Modelis. Producents. Mūždien aizņemts savos darbos. Vienmēr izaugsmē.
Bet tas jaunais seriāls par viņa dzīvi.. Es pieņemu, ka šādas epizodes būs labi, ja četras. Augstākais piecas.

Vienīgā, kuras angļu valodas izteiksme liecināja par patiešām sniegumu, bija Elīna. Patiešam.
Un subtitri. Mūsdienās taču lieto subtitrus, ja runā citā valodā.
Tags:

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 5., 2014 | 06:21 pm
Skaņa: Evanescence - Fallen

Dzīve būtu daudz savādāka ikdienā, ja darbadiena beigtos četros pēcpusdienā un sāktos agri no rīta. Tā vieta man ir nenoteikts darba grafiks, daudz pienākumu, negulētas naktis, niecīgs laika jēdziens, pārbraucieni  un radošums, kas raujas laukā no rāmīšiem un glezniņām, kurās attēlotas meitenes ar pārtikas produktiem rokās. Un vispār - es esmu staigājošs hobijs. Ar piezīmju burtnīcu un fotoaparātu rokās, kas plūc apkārtējo laurus, bet tiem uzspļauj, jo tie ir praktiski nelietojami. Skaista, bet nelietojama..

Un Dzīve vispārīgajā Visumā būtu daudz savādāka, ja es būtu nopietna un nelidinātos pa mākoņiem. Katrs pretīmnācējs ir audekls, kuru es savās domās apķēzu ar krāsu triepieniem.
Un man ir jāpievalda sava valoda. Nedrīkst, ņu nedrīkst teikt visu kas uz mēles vīļājas. Apdomība manī ir tik cik melns aiz naga - nekāda.
Un tas sarkasms. Un pašpārliecinātība. Un augstprātība. Un seksīgums. Šausmas.
Un tas sabiedriskais portāls. Nu kur es ko tādu izdomāju par labu esam? Nu kur?! Nav man svētie deviņpadsmit, kad biju Pasaulei biju pie kājām smejoties. (tagad esmu turpat Pasaulei pie kājām, tikai raudot..)

Es tikko kā sapratu pašu par sevi saprotamu lietu, būtību. Ja cilvēkam ir ko slēpt, jebšu tas kaut ko noklusē, nestāsta, nedalās, šis cilvēks skatās Tavās acīs nenovēršoties. llgi, ilgi koncentrēts skatiens.
Ja cilvēks nodur skatienu uz sānu, uz leju, uz augšu, šis cilvēks ir patiess. Patiesības un uzticības iemiesojums. Cilvēks mulst. Mirkļi.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 2., 2014 | 09:31 pm
Skaņa: Daughtry - September

Šovakar kā vien gribētos tālu prom no sabiedrības acīm tikt. Ne tikai tas, ka galva plīst pušu un nekādas zāles, kas sākas ar IBU nepalīdz. Vientulību un daudz rokrakstu es šonakt vēlētos.

Bet tā vietā man jādodas uz nakts maiņu bārā.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 18., 2014 | 09:06 pm

Izskatās, ka atrast piemērotas mājas, man un Puškinam, ir visai sarežģīti.. Bolderāja, es skumstu Tevis.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 15., 2014 | 06:33 pm

Brīvdiena nogulēta. Turpinu gulēt.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 7., 2013 | 02:29 am

Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir lakojis nagus? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir gaidījis Tevi frizētavā, kamēr Tev balina matus? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tu esi skaista no aizmugures? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi bezatbildīga mīlestībā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir neko neprasot, vienkārši iesēdinājis iekš automašīnas, aizvedot tieši uz to vietu, kuru Tu iedomājies savā prātā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir pateicis, ka Tevi mīl, esot alkohola reibumā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir pateicis, ka nekad nepiedos Tavus melus? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis: ''Beidz dzert!'' Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir atļāvis gulēt savā gultā, bet pats aizmidzis uz grīdas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir iepazīstinājis ar kādu no saviem vecākiem uz ielas, kad jūs izdomājat, gaidot zaļo signālu luksaforā, apmainīties ar konfektēm? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir nosaucis par preci? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka dēļ Tevis ir vērts raudāt? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir raudājis Tavā klātbūtnē? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi viņa mūža sieviete? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir sagaidījis mājās ar mokas dzērienu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevis dēļ, nakts vidū, devies uz aptieku pēc zālēm? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi Personība, kas spēj aizraut līdz Visumam? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tu nekad nepieļauj variantus? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir atsūtījis e-pastā Tavas fotogrāfijas, kas uzņemtas vairākus gadus atpakaļ, un par kuru eksistenci Tu biji pavisam aizmirsusi? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevi fotogrāfējis kailu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir filmējis Tevi? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka ir pārsteigts, ka pati atver sev durvis, nevis to ļauj izdarīt viņam? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevi nosaucis par modeli? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi labākā no visām viņa bijušajām sievietēm? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi orģināla un neatkārtojama un, ka tas Tevi padara skaistu?Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tevis dēļ ir gatavs tetovēties un izgrūst bargu naudu par uzvalku, lai tikai iepatiktos Tev? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir aizvedis pie jūras drēgnā novembra vakarā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir rādījis zvaigznes? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tev ir pārāk augsts pašnovērtējums? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka vēlas Tevi iepazīt? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir stāstījis savas slēptākās vēlmes un fantāzijas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir no rīta brokastīs, pie gultas atstājot, pasniedzis kafiju, saldējumu un kēksu? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir uzdāvinājis Tavu mīļāko grāmatu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir vilcienā braucot, skatījies kopā ar Tevi multfilmas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi saule viņa zemei? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks - Matthew McConaughey ir atsūtījis e-pasta vēstuli? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir piezvanījis un teicis, lai apģērbies, jo kāds atnāks ciemos?

Man ir.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Naktis ir domātas tam, lai dzīvotu.

Nov. 2., 2013 | 04:32 pm

Tā sasodīti labā un brīnišķīgā aizmirstības sajūta, kad ieciklējies savā radošajā darbībā, kas ir romāna rakstīšana. Aizmirstas laiks, kas tek tik ļoti nepielūdzami strauji. Aizmirstas diskomforts par aukstumu, veselību, izskatu. Aizmirstas visas domas par cilvēkiem, kuru tik ļoti pietrūkst ikdienā. Tā ideja, kas kļūst par realitāti un tiek rakstīta pašā nakts viducī. Pierakstīta uz lapas un iegūst īstenības garšu. Sasodīts, esmu laimīga! Es pelnu šo savu gara maizi ar rakstīšanu un tā ir tik laba sajūta!

Šis stāsts būs par mīlestību. Pērkamu mīlestību.

Ideja radās no kādas manas paziņas teiktā, kas apgalvoja, ka dzīvē jau viņa nepazudīšot, jo miesu vienmēr kāds būšot gatavs pirkt. Mēs tonakt runājām nopietni, lai gan tika lietots alkohols un vēl šādas tādas vielas, kas apreibina prātus. Neatceros gan visu no tā vakara izsacītā, bet kaut kur zemapziņā saglabājās viņas teiktas: ''Mēs dzīvojam vienreiz un kādēļ gan nedarīt to, kas vislabāk padodas..?''
Manas paziņas ''kontā'' ir vairākas attiecības, kuras var klasificēt kā ļoti nopietnas un balstītas uz patiesām jūtām. Bet lielākoties, viņa ir medniece, izmantotāja un vienkārši par sevi ļoti pārliecināta mantkāre, kas gūst labumu tikai sev.

Tādas ir manas mūzas.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Forums

Sep. 27., 2013 | 07:51 pm

Es nemēdzu bieži izteikt komentārus, bet šodien ir piektdiena un panesās temats par alkoholu.

'' Alus - nē. Nē un vēlreiz nē. Izteikta alerģija pat no smakas vien. Nezinu, agrāk likās tīri vai baudāma dzira. Kas, kur un kad notika - miglā tīts. Vienkārši vairs nevaru iedzert. Šķērmi metas ap dūšu.

Jägermeister - Ouū. Doh. Neesmu lietojusi kopš tās reizes, kad uz kreņķiem iztempu pus pudeli, varbūt mazliet vairāk. Bišķīt nevaru arī tagad - zinu, ka neapstāšos. Garšīgs, maita. ^^

Man skuķu dzira piektdienās - sidriņš. :D
Bet tā nesmādēju arī veco un labo vīnu, pa kādai skrūvītei, balzāmiņam, mociņai''. :D

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 7., 2013 | 12:02 pm

Es tagad varētu nopirkt spoguļkameru. Un tad pārtikt no griķiem.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Jūlija piezīmes.

Jul. 28., 2013 | 06:10 pm

Tējas krūze ar tējas dabīgumu krūtīs uz galda kreisās malas. Rakstu ar kreiso roku. Kaskāde un apelsīnu daļas. Neizliet tikai. Izmirkušas ūdenī tējas lapiņas.

Ūdens. Mani atkal vilina jūra. Smilts. Gaiss. Zeme, kas reiz bijusi zem ūdens.
Esmu atkarīga no jūras malas. Es varētu apmaldīties šajā atkarībā.
Viļņi, kas apņem miesu - apģērbtu, neapģērbtu - tam nav būtiskas nozīmes. Sajūtas un esība ir noteicošā.
Stāvēt tur un elpot. Kā Afrodītei, kas cēlusies no šiem viļņiem. Cēlusies no šīm asinīm.
Esmu miesa un asinis.

Klausos Ed Sheeran. Eda noskaņojums. Atdzen atmiņas. Atceries?
Telts. Viens guļamais maiss. Es atveru acis. Atkal ir nakts gaisa sasalusi zeme. Es jūtu rasu. Es jūtu zemes elpu. Rīts. Tu esi pie ugunskura un uzturi to dzīvu. Es veros Tavā līdz pusei kailajā ķermenī un mani pārņem ugunskura siltums. Aptinu ap kailajiem pleciem Tavu apmetni un nostājos Tev blakus. Tu esi tuvs. Vienmēr tāds esi bijis, lai gan es nekad neesmu uzskatījusi Tevi par Savu. Mans Cilvēks ir bijis vien Viens. Neaizvietojams. Un es nevēlos, lai kāds spētu aizvietot. Esmu Tev teikusi arī šo savas dzīves daļu.
Tu esi Cits. Vienmēr Cits un es esmu iemīlējusies Tavā Citādumā. Tavā Citādajā esībā. Tavā spēcīgajā garā. Senlatviešu Garā.
Tu smaidi skatoties uz mani. Divas bizes un es jūtos naiva. Kažokādas. Dzīvnieku astes. Lins. Dzelzs. Es esmu iemīlējusies. Eju taisni jūrā. Neatskatoties uz Tavu pastiepto plaukstu, kas sola siltumu un drošību..

Eda noskaņojums. Citas atmiņas atdzen. Atceries?
Es atveru acis. Ir nakts. Piķa melna nakts, ko atspīdina vien niecīga svece uz palodzes. Tavs dzīvoklis. Tava aura. Tu kutini manu ādu ar savu bārdu. Trīs dienu neskūtajiem rugājiem ir tik specifiska pievilcība. Es jūtu vīraka smaržu no Taviem garajiem matiem. Es reibstu. Veros Tavās aizvērtajās acīs. Garas skropstas. Mierpilns Tu guli un neredzi manas asaras, kas rit pār seju manu.
Krāsains apģērbs. Sveces. Vīraks. Grāmatas. Esmu iemīlējusies. Eju taisni dzīvē. Taisni filosofijā. Taisni visos tajos cilvēkos, kas vienmēr ir Tev apkārt un tver katru Tavu vārdu kā mantru. Eju taisni Tavā dzīvē. Neatskatoties, ka mana dzīve atrodas kaut kur citur..

Tēja izdzerta. Eds izdzied savas pēdējās notis.
Šis vakars ir skaists. Par spīti tam, ka Tu neesi man blakus. Tevis šeit nav, bet tas nenozīmē, ka ja manas acis Tevi neredz, mans prāts par Tevi nedomā. Pretēji. Nē. Pretēji.
Tu esi visos manos jutekļos. Visā manā būtībā.

Es tikai protu dzīvot arī bez Tevis. Nesūtīt vēstules uz fronti. Neraudāt klausulē un teikt cik ļoti man Tevis trūkst. Mums taču ir visa dzīve, kurā satikties un nodzīvot kopā.

P.S. Es tikai ceru, ka Tu netiksi nogalināts.. Negribētos atkal teikt - atceries..?

http://mariteatena.blogspot.com/2013/07/julija-piezimes-par-vestulem-kas-netiek.html

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 27., 2013 | 10:12 pm

Edu nomaina The Killers

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


http://mariteatena.blogspot.com/

Jun. 26., 2013 | 06:33 pm

Es nevēlos dublēties. Es dzīvoju šeit: http://mariteatena.blogspot.com/

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 14., 2013 | 11:10 pm

Tu stāvi uz balkona. Uzgriezis man muguru. Kailums ir slēpts. Es redzu Tavu siluetu - galvaspilsēta paliek tālu zem Tevis. Lejup ir pasaule, kurai mēs šonakt esam sveši. Kā katru nakti.

Ieplūst un izplūst cigarešu smarža Nikotīns. Biedrs un pavēlnieks. Tievās cigaretes.

Esmu atpakaļ. Ne tikai galvaspilsētā. Atpakaļ dzīvē. Atpakaļ netālu no Tevis.
Alex.
Visa mana būtība pieder Tev. Esmu viss Tavās plaukstās.
Pamodusies no sapņa. Palikusi sapnī. Es nevaru saprast..

Mirkļi. Tie skaistie dzīves sagādātie mirkļi. Paldies par tiem!
Daudz kas ir zaudēts. Pārāk daudz.. Tā bija mana izvēle. Zaudēt.. Daudz kas ir iegūts. Iegūta pieredze, kas nav vārdos aprakstāma. Saprasts slēptais.. Izdzīvots. Pārdzīvots. Galu galā, ir atvērta jauna lapa grāmatā. Montēņa grāmatā, kas lasīta uz auksta akmens Daugavmalā.
Es atkal esmu kā mazs skuķēns, kas pirmo reizi iemīlējies un gatavs no sajūsmas pacelties jauniegūtajos spārnos. Smaids. Smaids sejā, kas iekalts.
Un pieskārieni. Jaušie. Nejaušie. Slīd. Velkas.
Atceros to vakaru, kad Tu iznāci no tā bāra - no tā bāra, kas man tik ļoti netīk, bet tagad ir vieta, kur atgriezties un Tevi sameklēt - un smejoties uzgāzi sev virsū pusi no ūdens pudeles. ''It's fucking funny?!'' - Tu teici un smējies, bet es Tavās acīs redzēju sāpes..

Un es nemeloju, kad teicu, ka bez Tevis nekur neiešu. Es neaizgāju. Es biju tur un saucu Tavu vārdu. Nemitīgi izgaršoju savā mutē Tava vārda skaņu. Es neaizgāju bez Tevis.

Neaizgāju, jo es esmu šeit priekš Tevis. Dēļ Tevis. Mazliet apmaldījusies. Mazliet samulsusi. Bet priekš Tevis.
Kā taurenis. Raibais vai dzeltenais. Varbūt baltais? Kuru Tu redzēji kā pirmo?
Kā zieds. Plaukstošs. Jau izplaucis. Vēl nevītis. Mūžam augošs un rūpēs tvīkstošs. Kā saule. Spožā acs, kas glāsta un nelaiž aiziet ēnās. Kā lietus. Aizskalo visas Tavas asaras un bēdas ielejās aiztriec. Kā vējš. Paceļ viegli un nomet atpakaļ uz zemes. Esi redzējis tās lapas, kas griežas uz vietas, uz asfalta vidus? Skaisti to dara vējš, vai ne? Kā viss. Viss.
Mūza. Tu priekš manis. Viss. Viens otram.
Un tad ir tās neredzamās saites. Neredzamās, bet tās, kuras jūt. Sajūt.
Un es nebaidos pateikt, ka es Tevi mīlu. Protams, ka mīlu. Dvēseli. Sirdi. Es pirmo reizi esmu iemīlējusi cilvēku, nedomājot par tālejošiem mērķiem. Tā ir mīlestība, kas nav domāta šim laikam. Šim laikmetam. Šiem cilvēkiem, kas esam.
Un labi, ja tā.

Mēs būtu citi. Mēs patiešām būtu. Un būtu vīns, kas man pārmaiņas labad garšotu. Un es to dzertu no lielas glāzes un reibtu. Skaisti noreibtu. Un būtu romantiskie brīži, kad nevajadzētu runāt. Un būtu teātris, kurā Tu esi iekšā ar abām kājām un sirdi. Un Tu man iemācītu būt. Un es Tev iemācītu aizmirst. Un mēs iemācītos.. Visu. Un būtu Tavs skatiens, kurā nekad neparādītos sāpes. Jo es Tevi nekad tā nesāpinātu... Nekad. Dzirdi? Nekad.

Es neesmu eņģelis. Un es neesmu apgalvojusi pretējo, nekad; nekad liekot uz sirds roku. Tēvreizi skaitot, ne citādāk. Neesmu eņģelis - savlaik ir darītas visādas lietas par ko es nelepojos. Vienas nakts sakari ir tikai daļa no šīm lietām..
Es gribu teikt, ka tas viss ir manai pagātnei, manai pasaulīgajai Es piederīgs.

Edīte šodien pacienāja ar gardajiem plombīra saldējumiem.
Iegādājos divas kleitas un ādas jaķeli. Beidzot tiku pie pūces auskariem.

Es atkal dzīvoju un ir tik laba sajūta dzīvot. Izjust pārvērtības sevī. Vērot no malas notiekošo. Izķidāt katru laimes brīdi. Piespraust pie sienas gatavo produktu. Atkal esmu iedvesmu upuris un Tu esi daļa no tā.

Es atkal mīlu. Tevi. Un arī Tevi. Esmu ļāvusi Savam cilvēkam izslīdēt no pirkstiem. Nevienā brīdi es neesmu teikusi, ka nemīlu Savu cilvēku vairs. Mīlu, bet atļāvu aiziet. Precīzāk, neatturēju aizejot.
Es Tevi neienīstu. Nē. Nevienā brīdi neesmu ienīdusi. Ne toreiz, kad nodarīji man sāpes. Ne toreiz, kad meloji. Ne toreiz, kad sapratu, ka esi atkarīgs no narkotikām.
Es vēlos Tevi laimīgu. Un laimīgu es Tevi redzēšu. Satikšu un mēs dzersim kafiju no kartona krūzītēm - baltu, ar lejamo pienu. Un mēs smiesimies. Apsoli, ka smiesimies, ja?

Ir tik daudz, ko iemīlēt vēl. Tik daudz ko satikt vēl.
Tu mani iedvesmo un paldies Tev par to.

Mārīte Atēna

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 7., 2013 | 11:19 pm

Krastmalā, pie Daugavas ūdeņiem, atdevu es savas miesas šodienas saulei. Mirklis, kad Tu nepiederi nevienam. Nepiederi Tu itin nevienam pašam. Fiziskais ķermenis nav pakārtots garīgajam dvēseles stāvoklim. Visas raizes, uztraukumi, domas, neziņa par rītdienu, katru nākamo dienu, kas tuvina nākotni neizbēgami ar katru sperto soli aizvien tuvāk un tuvāk, izgaist. Uz brīdi parādās laimes sajūta. Mānīga laimes sajūta. Bet tomēr.. Miers. Ar Mišelu de Montēņu rokās. Esejas. Filosofija par cilvēci un vecuma lomu tajā.
Vairākkārt mans, šis ''miers',' gan tika iztraucēts. Pirmo reizi ar kādu vīriešcilvēku, kurš pēkšņi nez no kurienes iznira; [ja būtne, es vismaz zinātu, ka Afrodīte, kas no ūdens putām cēlusies, viļņos pamodusies - Daugavas ūdens šodien bija māksliniecisks - viņai būtu varējis patikt..] iznira man blakus un teica, ka vēloties iepazīties. Kuru tas plēš, es atvainojos?
Es neielaižu savas Pasaules sienās kuru katru. Vismazāk jau tādu, kas nezina, ka lasot Mišelu de Montēņu nedrīkst traucēt..
Otro reizi miera traucētājs bija bezpajumtnieks, kurš mēģināja pārkliegt manu ausīs skanošo ''Alex Band''.
Trešo reizi, divi jauni vīriešcilvēki, kas gāja garām un pamāja.

Ir reizēm tādas situācijas, kad Tu, cilvēks skaidri un gaiši zini, ka Tev vajag doties turp vai turp. Krūtīs it kā iezvanas niecīgie zvaniņi un ir zināms, ka ceļš kurp aizvedīs. Pie konkrētības. Pie sen, ilgi meklēta.
Man tā ir bieži. Atrast tieši to, kas zemapziņā ticis meklēts. Var nebūt lieta, cilvēks. Var būt vērtība, kas nav mērāma ierastajos mēros.
Paralēli tam dzīvo šīs saucamās nedienas, kad labprātāk es nekur nedotos. Vienkārši ir sajūta, ka nevajag. Intuīcija?
Ja tomēr ņemu un aizdodos, tad notiek likstas. Kāds strīdas. Kāds ir dusmīgs. Kādam kas neizdodas.
Un ne jau man. Man parasti nekas neizdodas vienmēr..

Cilvēku izvēle. Neesam vienā, telpā un ikdienā ar tiem, kurus vēlamies tur redzēt. Mīlēt.

Man garšo kefīrs un man šodien bija Kebabrandiņš. Turpat krastmalā. Vējš. Saule. Un gards Turku kebabs.


Zeme griežas un griezies līdz.
Jūsu,
Mārīte Atēna

http://mariteatena.blogspot.com/2013/05/maija-piezimes-par-domatajiem-kuri.html

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Maija piezīmes. Par svētkiem sirdī.

Maijs. 5., 2013 | 12:52 pm

Svētki beigušies, lai dzīvo svētki!

Savādi, cik laba gan ir pašsajūta, kad gulētas vien nepilnas četras stundas. [Baltic taxi šoferis nogādāja mājup ap 4.3o - saule jau svīda augšup, iekrāsojot visu Rīgu gaišos toņos.] Jau otro diennakti gulētas četras stundas..
Šodiena vēl jānodzīvo kā darba diena [divas dz/d jānovada] un tad jau priekšā divas brīvas dienas, kurās man jāpaspēj izdarīt tik daudz, sākot jau ar to, ka jāiegādājas baletkurpītes. Un jāizvēlas dzejas pasākuma vieta. Dzejnieku saraksts jau ir skaidrs.

Pavasaris. Smeļos spēku no zemes muguras uz kuras atrodos.
No katra jums, jo jūs esat spogulis uz pasauli. Mans spogulis uz pasauli.

Vakardiena bija maģiska. 4. maijs. Emocijām, iespaidiem, iedvesmām un enerģijām pārpildīta diena.
Paldies cilvēkiem, kas šo vakaru padarīja īpašu - pie Brīvības vārdā Milda, uz skatuves, no skatuves, aiz skatuves, zālienā krastmalā, pie galdiņiem manā nemīļākajā bārā [tagad jau lasīt: vienā no iemīļotākajiem,kur es vienmēr sēžu uz dīvāna maliņas], uz soliņiem Vērmanes dārzā, un vēl un vēl - vakars bija laika vērtībai nepakļauts. Paldies tiem visiem. Tiem visiem jums.
Gribu šodien apgalvot, ka jūsu iedalītie vārdi jau nav svarīgi - tie spējat būt jūs visi. Zeme ir niecīga, ja runa iet par kopības sajūtu. Skatiens ir vētra, kas sola negaisus. Un negaisi būs. Pēc negaisiem nāk vieglums - tik ļoti pietrūkst.

No 17.oo-19.3o biju 11.novembra krastmalā, kas skanēja. Kas aplaudēja. Kas kliedza. Dziedāja. Kas lēkāja. Bija aktīva. Kas bija dzīva. Radās sajūta, ka atrodies brīvdabas festivālā [like Coachella or something like this]
Latviešu mūzikā ir spēks. Tekstos. Valodā. Vārdos, kurus sakām viens otram.
Spēcīgi.

Agrāk man likās pareizi dalīt cilvēkus kultūras, t.i. subkultūrās. Ja Tu neesi no manas kultūras, es nekad ar Tevi nepārmīšu nevienu labu vārdu. Es ar Tevi nebūšu.
Tagad pirmā loma ir cilvēkam. Viss plūst, viss mainās. To zināja pat Rainis. Un Barons. Tagad to zinu arī es.
Ja pasaule kaut uz vienu dienu saprastu, ka tās spēks slēpjas, dzīvo cilvēkos.. Ja cilvēki saprastu, ka viņiem piemīt šis spēks mainīt, pārveidot pasauli, kura balstīta uz viņu pašu asarām un asinīm.. Ja saprastu kaut uz vienu dienu..

Vakara gaitā, tajā pašā neiemīļotākajā bārā [lasīt: vietā, kur es drīz atgriezīšos] pamanījos nokļūt pie somu tautieša vīriešcilvēka un kāda indieša, kurš studē vienā no Latvijas augstskolām, tā kura Pārdaugavā meklējama. Interesanta sabiedrība. Puse latviešu, kas intelektuāli runā angliski un ārzemnieki, kas cenšas runāt latviski. Metropole. Kultūršoks - nekāds. Katram savas īpatnības. Soms priecājas, ka mēs zinām kā pateikt kiitos un perkele, bet indietis pārsteigts, ka zinām cik roku ir augstākajam dievam Šivai.

Man patīk satikt nepazīstamus cilvēkus. Vairs gan nav gluži tā, ka es katram no viņiem par sevi stāstītu ko citu. Maskas ir aiz muguras. Skatuve palikusi tā pati, bet ar manu seju un tēlu uz tās. Es pati.
Viņi kļūst pazīstami vienā mirklī. Tik savādi vērot to pāreju. Un tad ir tie, kurus es pazīstu un mīlu. Ja pazīstu, tātad mīlu. Tu nevari būt manā dzīvē sastopamas, ja es Tevi nemīlētu.
Un es mīlu. Pārāk daudz. Pārāk ilgi. Bet ir vērts. Reiz jau tas atmaksāsies..

Es vakar daudz ko apsolīju. Sev. Citiem. Jāpilda. Jāsaņem sevi plaukstās un jāpilda. Jādod dienasgaisma.

http://mariteatena.blogspot.com/2013/05/maija-piezimes-par-svetkiem-sirdi.html

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories