Dzīve realitātē un ārpus tās.

Atveru dzīvokļa durvis. Ielīst gaisma acīs. Es norauju nost augstpapēžu zābakus un kailām pēdām ienirstu austrumnieciskajā paklājā. Kā vate. Manas pēdas skārušas vati! Es grimstu šajā vatē un ik uz soļa tā saplīst, it kā tie būtu baloni ar hēliju pildīti. Un es smejos. Caur asarām smejos.. Izģērbjoties es vēl un joprojām smejos.

No aizvakardienas esmu Zviedrijā dzīvojoša ielu modes blogere un modele iekš Rock Z One. Esi sveicināta mana Meka Stokholma.

Īsti neredzu jēgu mūsdienu bērniem, sasniedzot pilngadību, uz to iedzert. Dzerts jau tāpat tiek nemitīgi. #no_offense

Man nav nekas pret Markusu; t.i. Miķeli. Savā ziņā, viņš pat man tīk. DJ. Modelis. Producents. Mūždien aizņemts savos darbos. Vienmēr izaugsmē.
Bet tas jaunais seriāls par viņa dzīvi.. Es pieņemu, ka šādas epizodes būs labi, ja četras. Augstākais piecas.

Vienīgā, kuras angļu valodas izteiksme liecināja par patiešām sniegumu, bija Elīna. Patiešam.
Un subtitri. Mūsdienās taču lieto subtitrus, ja runā citā valodā.

Dzīve būtu daudz savādāka ikdienā, ja darbadiena beigtos četros pēcpusdienā un sāktos agri no rīta. Tā vieta man ir nenoteikts darba grafiks, daudz pienākumu, negulētas naktis, niecīgs laika jēdziens, pārbraucieni  un radošums, kas raujas laukā no rāmīšiem un glezniņām, kurās attēlotas meitenes ar pārtikas produktiem rokās. Un vispār - es esmu staigājošs hobijs. Ar piezīmju burtnīcu un fotoaparātu rokās, kas plūc apkārtējo laurus, bet tiem uzspļauj, jo tie ir praktiski nelietojami. Skaista, bet nelietojama..

Šovakar kā vien gribētos tālu prom no sabiedrības acīm tikt. Ne tikai tas, ka galva plīst pušu un nekādas zāles, kas sākas ar IBU nepalīdz. Vientulību un daudz rokrakstu es šonakt vēlētos.

Bet tā vietā man jādodas uz nakts maiņu bārā.

Esmu pamodusies. Atvērusi acis priekš jaunas nakts. Priekš piektdienas nakts. Apģērbšos gluži viena šajā telpā, kur vēl pirms brīža bija jūtams Mans Cilvēks. Kailām pēdām skaru kažokādām noklāto grīdu. Vēlos Persiju, bet arī Ziemeļiem nav ne vainas. Nekādas vainas. Veros spoguļsienā - asaras izvagojušas sejas ādu. Kā tas nākas, ka esmu devusies gulēt raudot un raudot gulējusi vēl ilgi, ilgi?

Izskatās, ka atrast piemērotas mājas, man un Puškinam, ir visai sarežģīti.. Bolderāja, es skumstu Tevis.

Brīvdiena nogulēta. Turpinu gulēt.

Janvāra piezīmes. Peripētijas.
''Mezgliņi savijušies'' - ar to es domāju, ka zemapziņa ir interesanta padarīšana. Interesanta.
Pirmkārt, nodomāju, ka varētu satikt kādu konkrētu cilvēku un izdzert kopīgi pa kādai kafijas tasei. Viens brīdis (paceļu skatienu no mobila telefona, kurā truli ritinu jaunāko informāciju, kas sakritusi) un mēs jau sēžam plecu pie pleca. Runājam par atmiņām, tagadni un nākotni, dzerot laukā šķidrumus no krūzēm - kafiju.
Tur birst cukurs un medus. Un ir tik jauka sajūta būt blakus kādam, kurš ir izspļauts es. Izpļauts Tu.
Un ir atkal brīva daba, dziesmas, smiekli, klusums starp sarunām.

Otrkārt, es sapņoju par labi izveidojušos kontaktu starp mani un kādu citu cilvēku. Viens brīdis un mēs jau apmaināmies domām, kas izteiktas skaļi. Tur līst sarkasms un smiekli. Tur ir par maz vietas telpā priekš mums abiem.

Šodien aizvadīju visnotaļ perspektīvu dienu. Tas Visums nelika mieru gan. Mana pēdējā laika apsēstība Nr:1. Ik dienu taču tas izdevums ar kolorīto nosaukumu ''Diena'' guļ uz bāra letes un man nekad līdz šim neienāca prātā, ka tur attēlotā zemeslode ir iedvesmu avots! Redzēt tālāk par savām acīm - lūk tā jau ir māksla.

- Kā es pārziemošu?
- Kur nopirkt kvalitatīvu Budas figūriņu?
- Vai man vajag pasūtīt no ārštatiem kosmiskās tēmas mobilā telefona apakšvāciņu?
- Ko darīt ar matiem un kādā krāsā tos notriept?
- Kad man uz rokas beidzot būs mana ilgi gaidītā foto tehnika, lai es varu ķerties pie saviem papildus darbiem?
Tikai daži no jautājumiem, kas sabiruši manā prātā.

Ar labu šo nakti. Nebula.
Jūsu,
Māra

Ir indes dievam un ir Velnam zāles. Un ne otrādāk. Nekad otrādāk. Dzīvē sakārtots viss plauktiņos. Rāmīšos. Indītes un zālītes plauktiņos. Ņem kuras vēlies, rezultāts būs nemainīgs - kritumi un kāpumi.

Ir Ģirts un ir Sidonijs. Otrais runā, iesmejas un vēro Pasauli apvaldīti. Pirmais ir nevaldāms pēc savas būtības - runā pirmo, kas ienāk prātā, smejas skaļi un dzīvespriecīgi, izkaļ savu Pasaules laimi ar neatkārtojamo Personību. Un nekad neskatās uz zālē esošajiem skatītājiem.
- Ģirt, Ģirt! Sidonij! Sidonij!

Vakar bija tas prieks un laime Dailē noskatīties izrādi 'Dieva indes un velna zāles'. Režisors neviens cits kā Dž. Dž. Džilindžers. (starp citu, esmu patiesi šokēta aiz laimes, ka šajā lauciņā braši iesoļo arī R. Intars. Izrāde 'Nakts vēl nav galā' viņa debija kā režisoram)

Es, protams, uz teātri vienmēr pašos savās sajūtās ar īpašu lepnumu. Tomēr - mans teātris, mana daile, mans mākslinieciskais noformējums ir un paliek kaut kas mans.
Tikpat īpaši šķiet apģērbties (mans nosacījums ir - nekādu džinsu teātrī. Protams, bija manāmi, bet manas acis izvairījās tikt aptraipītas)
Starp citu, nācās iegādāties ko pavisam jaunu priekš teātrim domātās garderobes - tiku pie gariem, melniem svārkiem ar brūnu, taureņa formas jostiņu un tikpat melnās, mežģīņotas blūzes ar trīs ceturtdaļpiedurknēm. Augstpapēžu zābaciņi no fotosesijas aizkulisēm.
Veiksmīgi pieskaņojos savam DzīvesDraugam, kurš arī bija tērpies viscaur tumšā apģērbā.

Darba dienas beigas. Džeimss Kuks un daudz kafijas.
Esmu pārbraukusi.
Būtu jāsāk izkravāt mantas. Nav spēka. Nespēju sakoncentrēties. Domu plūdums ir fenomenāls. No vēstuļu rakstīšanas mānijas līdz Visumam, kas iezīmē jaunas dimensijas. Tam visam pa vidu baļķi, kurus neredzu savās acīs, bet pārmetu mazās, niecīgās skabargas tuvo un mīļo redzokļos.

Esmu pārbraukusi un Dzīvoklis šķiet tik tukšs, pamests novārtā. Kaut kas mans un tajā pašā laikā, kaut kas nenormāli tāls un nepiederošs.
Jā, jā - ''Manas mājas ir Tavā azotē..'' Jā, jā.

Tam visam pa vidu mana mazliet ieplaisājusī sirds. Tā ieplaisā ik reizi, kad šķiet - šoreiz jau viss ir kārtībā. Šoreiz jau laime ir tāda, kādu apraksta manos iecienītākajos romānos. Un tad seko vilšanās. Acīs izlasāmā vilšanās.

Karsta šokolāde.
Un, jā, es apņemos iegādāties to sasodīto plānotāju! Beidzot!

Rīt vēl kāda izrāde. ''Izraidītie''

Pagaidām un ar labu nakti, jūsu
Māra.

- Nemitīgais diskomforts. Te veselībā, te noskaņojumā, kas izriet no veselības.

-/+ Nav ideju priekš Ziemīšu svinēšanas. Varbūt.. Darbā?
-/+ Man ir iespēja tikt pie SII, bet es vēlos Note. Sasodība ar tām sasodītajām vēlmēm.
-/+ Pazūd elektrība un tad Tu lasi grāmatu. Aizej nokaunies, kad parādās elektrība un pirmais, ko Tu dari, ir ieslēdz PC.
-/+ Kādēļ ''haltūras'' parādās tad, kad es esmu palikusi bez foto tehnikas..?

+ Vakar Cenu kl. nopirku mēbeli.
+ Kārtējais rīts ar kārtējo Dregenu.
+ Uzbruka pin-up garastāvoklis.
+ Ziema! ^^
+ Suši. ^^

Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir lakojis nagus? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir gaidījis Tevi frizētavā, kamēr Tev balina matus? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tu esi skaista no aizmugures? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi bezatbildīga mīlestībā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir neko neprasot, vienkārši iesēdinājis iekš automašīnas, aizvedot tieši uz to vietu, kuru Tu iedomājies savā prātā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir pateicis, ka Tevi mīl, esot alkohola reibumā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir pateicis, ka nekad nepiedos Tavus melus? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis: ''Beidz dzert!'' Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir atļāvis gulēt savā gultā, bet pats aizmidzis uz grīdas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir iepazīstinājis ar kādu no saviem vecākiem uz ielas, kad jūs izdomājat, gaidot zaļo signālu luksaforā, apmainīties ar konfektēm? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir nosaucis par preci? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka dēļ Tevis ir vērts raudāt? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir raudājis Tavā klātbūtnē? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi viņa mūža sieviete? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir sagaidījis mājās ar mokas dzērienu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevis dēļ, nakts vidū, devies uz aptieku pēc zālēm? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi Personība, kas spēj aizraut līdz Visumam? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tu nekad nepieļauj variantus? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir atsūtījis e-pastā Tavas fotogrāfijas, kas uzņemtas vairākus gadus atpakaļ, un par kuru eksistenci Tu biji pavisam aizmirsusi? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevi fotogrāfējis kailu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir filmējis Tevi? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka ir pārsteigts, ka pati atver sev durvis, nevis to ļauj izdarīt viņam? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir Tevi nosaucis par modeli? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi labākā no visām viņa bijušajām sievietēm? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi orģināla un neatkārtojama un, ka tas Tevi padara skaistu?Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tevis dēļ ir gatavs tetovēties un izgrūst bargu naudu par uzvalku, lai tikai iepatiktos Tev? Vai Tevi kādreiz vīriešcilvēks ir aizvedis pie jūras drēgnā novembra vakarā? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir rādījis zvaigznes? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka Tev ir pārāk augsts pašnovērtējums? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka vēlas Tevi iepazīt? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir stāstījis savas slēptākās vēlmes un fantāzijas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir no rīta brokastīs, pie gultas atstājot, pasniedzis kafiju, saldējumu un kēksu? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir uzdāvinājis Tavu mīļāko grāmatu? Vai kādreiz vīriešcilvēks ir vilcienā braucot, skatījies kopā ar Tevi multfilmas? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir teicis, ka esi saule viņa zemei? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks - Matthew McConaughey ir atsūtījis e-pasta vēstuli? Vai Tev kādreiz vīriešcilvēks ir piezvanījis un teicis, lai apģērbies, jo kāds atnāks ciemos?

Man ir.

Es te tā domāju.. Tu tomēr sirds dziļumos zini cik ļoti man patiktu redzēt Tevi laimīgu. Tu zini cik ļoti es vēlētos redzēt Tevi smaidām. Kā laimīgu un iemīlējušos kādā cilvēkā, kas Tavai bezgalīgi nepieciešamajai dzīvei [un izbeidz domāt par tās izbeigšanu vai beigām!] radītu nebeidzama prieka vārsmas. Iemīlējušos kādā no tiem skaistajiem cilvēkiem, kas ir Pasaulē. Redzēt Tevi iemīlējušos pašā dzīvē, kad Tu spētu saskatīt visas tās labās lietas, kuras Ir Tur Laukā/Ārā. Iemīlējušos sajūtās un sniegā galu galā, velna milti - sniegā!
Es nezinu kur Tu tagad esi, bet ja turpat kur es domāju Tevi esam, tad pieej pie tā lielā loga ar pelēkajiem, gaismas apsūbētajiem aizskariem un paverot tos, piespiežot karsto pieri pie vēsā stikla, palūkojies apkārt.
Tik mierīgs! Tik velnišķīgi mierīgs it viss!
Domā par to, ka visā ir savs skaistums. Domā par to, ka būs kāds kurš to novērtēs, tāpat kā novērtēju es.

Sniegs! Es mīlu sniegu! Esot tur laukā un dodoties kā savās ikdienas gaitās, gan kā tagad, kad sēžu savā neOmulīgajā komunālā dzīvokļa telpās un nododos pašiznīcināšanai, kas ir mana pēdējā laika interesantākā nodarbe, starp citu..
Esmu pamodusies pēc aptuveni desmit stundu miega. Neko, pilnīgi un galīgi neko neesmu sapņojusi. Tas bija bezsapņu un bez iedvesmām piepildīts desmit stundu miegs. Pa ilgiem laikiem..
Pelnīts. Nopelnīts. Jūtu, ka vismaz nedaudz esmu atguvusi spēkus un skaistumu. Un skaistumu.

Vakar bija mazā piektdiena un es uz savas miesas to izbaudīju pilnībā. Šorīt tikai bija patiess gandarījums, kad kolēģis par manu darbu pateica paldies. Paldies! Mazs, sīkumains un klišejisks vārds, bet kādas sajūtas spēj nest uz saviem pleciem! Paldies. Par dzīvi..

Ir miris aktieris. Tas, kurš bija tajā filmā, kuru toreiz spontāni devāmies skatīties. Zini, es nebiju sajūsmā, ka dosimies. Nebiju sajūsmā. Es biju sajūsmā par to Tavu izteiksmes veidu, kad Tu pateici - ģērbies un ejam.
Tagad es patiešām esmu apmierināta, ka todien aizdevāmies. Ir miris tas aktieris. Viņa vairs nav. Nav. Nav arī tā laika un to laiku vairs. Nav.

Pēdējās dienās atkal atgriezusies dzejas rakstīšanas māksla. Mūza? Nav konkrēta. Bet viņas ir. Vairākas.

Avots: http://mariteatena.blogspot.com/2013/12/decembra-piezimes-vestules-un-teja.html

- Problemātiski saprasties ar viena vārda īpašniekiem - raksturu nesakritības, vai? Un vairāk kā ar citiem vārda īpašniekiem. Smieklīgi un skumji reizē!
- Auss.
- Nolūzuši nagi.
- Nevaru izlemt par labu nagu lakas krāsai - tirkīzzila vai zaļgana?
Līdz ko sadūšojos iegādāties kādu no tām, tā apjūku un izeju no iestādes neko neiegādājusies. Vai arī, iegādājusies kārtējo rozā un balto nagu laku..

-/+ Es neprotu izbaudīt brīvdienas. Pat tad pamanos tik pie darbiem - fotogrāfēšanas darba, piemēram.
-/+ Piektdienas posts. Un šarms. Šarms izpostītajā.
Vakar autobusā, kad klausījos Avrilas jauno albumu [tiiik labs! ^^] man blakus apsēdās random vīrieškārtas cilvēks. Viņš esot no pilsētas, kur es agrāk dzīvoju [tobrīd tieši braucu uz turieni no savas galvaspilsētas]
Nemitīgi runāja un izlikās par gidu, jo stāstīja par objektiem pilsētā, kuri, man, esot jāredz.
- Ja man būtu Tavs telefona nr., tad es Tev varētu piezvanīt un tad es Tev parādītu visas tās vietas pilsētā, kuras Tu vēl nezini.
Es: Žēl, ka Tev nav mana telefona nr., vai ne?
Un izkāpjot no autobusa vienu pieturu iepriekš, es devos projām.

+ Beļģu šokolādītes. Un apelsīni. ^^
+ Silti. Un lietains. Un dūmakaini pelēks aiz loga. ^^
+ Gredzeni atkal ir uz pirkstiem. ^^
+ Tas teiciens jaunais, kas pielipis katra teikuma beigās: ''Labs ne?'' Es vairs nevaru! Man jāatrod kāds cits mīļākais teiciens!:D
+ Spēles, spēlītes!

- Domāju, ka šodien ir 1. novembris. Visu svēto dienu un vispasaules Vegānisma diena.
Nekas, jāatzīmē šovakar. Dienu vēlāk jau nevienam gabals nenokritīs.
Un, protams, nobrīnījos kādēļ Odrijai ir jauna profila fotogrāfija ar parakstu zem tās: New era.

-/+ Šodien pamodos pusdivos dienā. Šodien drīkstēja.
-/+ No visiem saņemtajiem e-pastiem, tā ar manām fotogrāfijām, kas datētas ar 2oo9. gadu, bija pats jaukākais. Pagātne atgriezās uz tagadnes viļņa. Uz brīdi pabiju tajā studijā, tajā elpā, kuru tolaik tik ļoti augsti vērtēju. Skatos, ka toreiz es vēl biju ar savu dabīgo matu krāsu. Skatos un atceros tā laika sajūtas, emocijas, dzīvi..
-/+ Tā stjuartes būšana ir sarežģīta. Es taču nemāku peldēt!

+ Man ir visburvīgākais vīrieškārtas draugs šajā tagadnē! Viņš piezvana tādēļ, ka es aizsūtīju īsziņu, ka esmu aizmirsusi vakardienu šodienā!
+ Bon Jovi uz riņķi, riņķi vien. ^^ Un tam karuselim pievienojas arī Maroon5 ^^
+ Vakar naktī iesāku rakstīt jauno romānu. Tas būs apraksts par pērkamo mīlestību. Manas mūzas ir nemirstīgas, it īpaši šī viena. Pat neesot man ikdienas tuvumā, viņa ir spējīga mani iedvesmot.
+ Videospēlītes. ^^
+ Ķirši šokolādē oficiāli tiek pasludināti par filmu skatīšanas našķi. Nekādu popkornu, sasodīts! :D
+ Vakardienas treniņš.

Tā sasodīti labā un brīnišķīgā aizmirstības sajūta, kad ieciklējies savā radošajā darbībā, kas ir romāna rakstīšana. Aizmirstas laiks, kas tek tik ļoti nepielūdzami strauji. Aizmirstas diskomforts par aukstumu, veselību, izskatu. Aizmirstas visas domas par cilvēkiem, kuru tik ļoti pietrūkst ikdienā. Tā ideja, kas kļūst par realitāti un tiek rakstīta pašā nakts viducī. Pierakstīta uz lapas un iegūst īstenības garšu. Sasodīts, esmu laimīga! Es pelnu šo savu gara maizi ar rakstīšanu un tā ir tik laba sajūta!

Šis stāsts būs par mīlestību. Pērkamu mīlestību.

Ideja radās no kādas manas paziņas teiktā, kas apgalvoja, ka dzīvē jau viņa nepazudīšot, jo miesu vienmēr kāds būšot gatavs pirkt. Mēs tonakt runājām nopietni, lai gan tika lietots alkohols un vēl šādas tādas vielas, kas apreibina prātus. Neatceros gan visu no tā vakara izsacītā, bet kaut kur zemapziņā saglabājās viņas teiktas: ''Mēs dzīvojam vienreiz un kādēļ gan nedarīt to, kas vislabāk padodas..?''
Manas paziņas ''kontā'' ir vairākas attiecības, kuras var klasificēt kā ļoti nopietnas un balstītas uz patiesām jūtām. Bet lielākoties, viņa ir medniece, izmantotāja un vienkārši par sevi ļoti pārliecināta mantkāre, kas gūst labumu tikai sev.

Tādas ir manas mūzas.

- Sabeidzu muguru šodien. Bet varbūt tās ir sekas no vakardienas fail nokrītot no kāda trešā [?] kāpņu pakāpiena?
- Mans dumpinieciskums. Jā, jā. Nē. Ne vienmēr. Es tā jau jums piekāpjos tik daudz kur..
- Nervi. Saputrotas stīgas.

-/+ Gribu piektdienu. Atzīmēju ar rōzā puķīti, kurai ir rōzā lentīte.
+/- Karameļu tēja. Paciņās. Bet garšīga. Sasodīts.
+/- Man vajag papīra laterniņas un spuldzīšu virtenīti.

+ Vakar nopirku piecas melnas peles. 85. sant! Tagad tās tik labi iederas manā ''radošajā'' bardakā iekš istabas. :D
+ Agrie rīti. Aizej līdz ar tumsu un atgriezies līdz ar tumsu. Saules gaismu redzēt pīpauzēs.
+ Vasja tik labi prot lasīt latviešu valodā, ka uz brīdi pat piemirsu [labi, drīzāk jāteic gan, pievēru acis..] kas viņš par zvēru ir. Viņš lasa manu dzeju ar tādu sajūsmu, ar tādu dikciju, ka man jāsmejas un jābrīnās reizē, vienlaicīgi. ^^
Viņš jautāja vai mana dzeja ir par mīlestību. Ja godīgi, mīlestība ir dzīve, tātad, es rakstu par dzīvi.
+ DIY - gliemezis ar vairākām mājām un Rūdolfs. Manas trakoti trakās idejas! ^^
+ Atdzīvināju fotoaparātu. Labs ieguvums. Redzēs, kas no tā sanāks. Un attīstīšana būs par baltu velti! ^^

- Galvassāpes. Sasodītā netaisnība! Esmu tik jutīga un vārga..
Es vienkārši nedrīkstu iet gulēt pa dienu. Nekādā gadījumā. Ni un Ni. Pat ne pāris stundiņas. Ni.
Atminos bērnudārza laikus - kamēr citi gulēja, es spēlējos ar lellēm, gaidot kad kāds no vecākiem atradīs laiku, lai atnāktu mani savākt.
- Nemiers. Tā sajūta, ka spēj gāzt kalnus, bet.. Ir tik daudz šo bet..
- Laiks iet un es vēl joprojām neesmu iemācījusies dzīvot..
- Gribu III savās rokās iegūt.
- Kaimiņi un komunālais dzīvoklis. Visam ir savs labums un savas ēnas puses.
- Esmu nogurusi.. Kā lapsa.
- Es nepatīku tiem cilvēkiem, kuriem es vēlos patikt. Un otrādāk. Lauž mani kopā.

-/+ Ir apkārtējie, kurus pazīst pēc matiem - dredi, piemēram. Zili mati, piemēram. Pazīst pēc apģērba - viens elements, kas nemitīgi atkārtojas pie katra outfit'a - džinsu veste, zeķbikses, kas tiek valkātas kā bikses. Cepure Villes stilā. Un t.t..
Pēc kā atpazīst mani?
Vienīgais ko dzirdu ir: Tevi vajadzētu ievilkt gultā.. :roll:
-/+ Ausīs skan Bon Jovi - Becouse we can. Nemitīgi.
-/+ Nav cepumu.
-/+ Šorīt ejot uz darbu dzirdēju kā vīrieškārtas cilvēks otram tādam pašam indivīdam teica, ka es būšot skaista sieviete. Man bija tāds: Wtf?! Kas tad es tagad esmu savos 24 - I'm not a girl, not yet a woman?!

+ Šodien bija mierīga diena. Pusi dienas pavadīju lasot savu jauno mīļāko grāmatu ''Sapņu izraktās bedres'', bet otru pusi dienas pavadīju pie [i]kompja. Nais.[/i] ^^ Ah, un vēl iepērkoties. ^^
+ Svētki! ^^
+ Esmu iemīlējusies 1999. gada fotogrāfijas, kuras uzņemtas ar SK-666! Es viņu atdzīvināšu un radīšu jaunu foto sēriju! ^^
+ Lietus. Un mana [i]mellā[/i] šalle. Dimitera sieva ir atpakaļ.
+ Tiik gards buritto bija šodien pusdienās!
+ Kosmētikas maciņš.
+ Halloween make -up.
+ 3in1 no termo krūzes. Ķepiņām silti. Silti. Tagad.
+ Google taisa smukas animācijas ar manu purniņu. :P
+ Katru dienu manā kontā ir kāds jauni iepazīts cilvēks. Un pa kādam ienaidniekam, ja esmu pārkāpusi robežu, savaldzinot ar skatienu citam piederošu īpašumu.. Ja vien cilvēks būtu kāda īpašums, mīļās..

- Rīts šodien iesākās bēdīgi. &^%$#! Ne tikai tas, ka tiku brutāli pamodināta no sapņa, bet..

- Nemierīga. Īgna. Un neapmierināta. Jo mazie sīkumi ir tie, kas bojā ikdienas laimīgos brīdīšus.

Es vēl un joprojām lielākoties esmu šeit: http://mariteatena.blogspot.com/

Es nemēdzu bieži izteikt komentārus, bet šodien ir piektdiena un panesās temats par alkoholu.

'' Alus - nē. Nē un vēlreiz nē. Izteikta alerģija pat no smakas vien. Nezinu, agrāk likās tīri vai baudāma dzira. Kas, kur un kad notika - miglā tīts. Vienkārši vairs nevaru iedzert. Šķērmi metas ap dūšu.

Jägermeister - Ouū. Doh. Neesmu lietojusi kopš tās reizes, kad uz kreņķiem iztempu pus pudeli, varbūt mazliet vairāk. Bišķīt nevaru arī tagad - zinu, ka neapstāšos. Garšīgs, maita. ^^

Man skuķu dzira piektdienās - sidriņš. :D
Bet tā nesmādēju arī veco un labo vīnu, pa kādai skrūvītei, balzāmiņam, mociņai''. :D

- Kārtējā tējas krūze plaukstās. Auksti. Drēgni. Salst.
+ Tēja. ^^
- Kārtējais rudenīgais vakars. Un kārtējā rudenīgā visa diena.
+ Bet rudens galu galā. Es mīlu rudeni. ^^
- Esmu sākusi lietot lietussargu. Nepazīstu vairs sevi.
- Sen nebiju gaudojusi. Kaucu naktī kā nelabā.
+ Toties izraudāju sirdi un palika labāk. Man šķiet, ka vairāk kā puse no tām bija prieka asaras..
+ Tas ir oficiāli no šodienas. Man būs dzejas krājums. Sauksies ''InstruMentālis'' ^^
- Bet līdz tam vēl daudz manuskriptu ko apstrādāt.
+ Cukuriņš ir kā aptracis ar manu mikroblogu.
+ Kolēģi.
+ Foto. Foto! Es mīlu foto! Fotogrāfēt. ^^
+ Dienas pērle: ''Tattoo man pagaidām nav, bet dēļ tevis es varētu notetovēties. Ko tur vēl vajadzēja? Ā, uzvalku nopirktu!' :D
+ Esmu iemīlējusies. Atkal. No jauna.
- Bet nesatieku savu iemīlēšanās objektu tik bieži cik vēlētos. Ņeh.
- Atdzisusi tēja ir drausmīgi uz nerviem krītoša.
- Slapji mati. Izmazgāju, bet neesmu vēl paspējusi tik pie žāvējamās ierīces.
+ Rīt laimīgākā diena manā mūžā. Pārmaiņas, yei! ^^
+ Sand. ir tik pozitīvs. Viela.
+ Autoskola.
+ Svētdiena. Ātrāk svētdienu. Esmu izsalkusi..
+ Deli.
- Kojas.
- Jādodas pie zobu daktera. Jāieliek tā plombe beigu beigās. :/
+ Šopings pirmdien.
- Man vajag plānotāju.
- Drīz Ziemssvētki.
+ Tiku pie diviem ķirbjiem! Halovīns.^^

dzejas

XV/VX/.

Tev matos - caurs vējš
Trulas, aklas, mēmas zvaigznes,
Mantkārīga saule svilina smadzenes
Debesis lej krāsas pār izbirušu stiklu
Un es esmu skabarga,
Atspere,
Sunim bumbiņa zobos,
Kuru pamet
Vienu
Atnāks atpakaļ
Paspēlēties sagribēs.

XVXV//XVV.

Piedurties tiem vārdiem,
Kas pār lūpām Tev krīt
Kā smaragds, pērles, krelles
Viss tik butaforiski tīrs,
Nevainīgs kā Lolita Tev pie sāna
Kā Lolita Tavās izrādēs
Tavas dzīves lomas tēlotāja.

Piedurties tiem vārdiem kā
Vēstulēm, nenosūtīta telegramma
Vienmēr pietrūkst pieturzīmes,
Vienmēr pietrūkst dziļākas domas.

Piedurties tiem..

XV/XV/.

Es skatos Augusta mēneša
zvaigznēs un es tās visas mīlu
Tās visas es mīlu
Kā māsas,
Kuras savus līgavaiņus gaida
no kara lauka pārejot'i
Stikloti aukstām acīm
Redzokļiem izplūstot
Asarās mirkstot
Un es tās mīlu
Tās visas es mīlu
Kā brāļus, kas karā devušies ir
Zobenus pie sāniem
Kara cirvjus sprauduši
Un es tās mīlu
Tās visas es mīlu
Kā vienu vienīgu mīlu
Vēl ilgi un pēc tam, kad jau
Augusts ir beidzies.

XV/XV/.

Dzirdu svešvalodu aiz muguras birstot,
runājot, gāžot laukā lamas,
Tos vārdus, kurus jauniem kauns pat sacīt
teikt kā teikuma jēgu
bez jēgas
Tikai ar muti kaut ko runāt,
lai tajā nav jātur cigaretes izsmēķis
tukšais
Dvēseles pilnība
tukša.

Dzirdu svešvalodu aiz muguras murgojot,
runājot, labi, ka ne sejā
Mani nervi tad būtu stīgu instruments
Un es plēstos uz pusēm pati
Jau tagad izmisīgi plēšos,
Domājot, ka Vadātājs mani
Šorīt speciāli pa viduslaikiem vadāja
1400 un 1500 nav pulkstenis
''dura'' - iesaucas jaunība.

http://satori.lv/blogs/2592/Mara_Atena_Sirotko

- Iedzērusi būšu sevi saskrāpējusi. Vai arī kaut kur nokritusi un nobrāzusies.. Viss, vēstures lapas jau klusēs. Jo dzēru ta' viena..

-/+ Šis rīts bija kāzu rīts.

+ Divas jaunas grāmatas manā īpašumā. Ņah, tā ir neatsverama sajūta, grāmata somā, rokās, gultā, plauktā. ^^
+ Satiku savu Baltkrievu tautības pielūdzēju. Šis man jautā kādēļ neesmu apģērbusies? - Es? Neapģērbusies? Taču esmu!
Nē, šis domājis, kādēļ neesmu senajā tērpā! :lol:
+ Mati šodien ir perfekti. Par spīti tam, ka Māris izjauca frizūru.
+ Māris teica, ka man esot divdesmit viens. Es savukārt, teicu, ka viņam ir deviņpadsmit. Divdesmit seši izrādās.