(bez virsraksta)

Jun. 29., 2016 | 06:49 pm

Esmu izraudājusi visu zaļumu no acīm. Vairs nav krāsas. Nav arī tukšums, vienkārši nav arī krāsas. Tāds bezkrāsainums..

Un viss tikai tādēļ, ka nav māju sajūtas..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 26., 2016 | 08:57 pm

Gulēt divas stundas ir tāda bauda, ka maz neliekas.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 25., 2016 | 11:46 pm

Tādā karstumā tikai sekss vannā.

Diena jauka. Bijām Ragciemā pie vīra draugiem. Aukstā zupa un mazmājiņa - Londonas stila telefonbūda.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [4] | Add to Memories


Gads atpakaļ.

Jun. 14., 2016 | 10:16 am

Šorīt jautāju vīram vai viņš atceras, kā tieši šajā dienā, viņš apgūlās man klēpī, kad mēs abi un viņa bijusī draudzene ar manu brāli, atbraucām līdz manam dzimtajām mājām.
Bija daudz rumkolas un baznīcas.

Viņš neatceroties. Bet, ja jau tagad mēs esot precējušies, tad tas esot bijis apzinīgs solis, par spīti tiem litriem rumkolas..

Labi, ka es atceros tādas lietas. Protu dzert.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 13., 2016 | 08:56 pm

Tas notiek - es gribu privātmāju ar mazdārziņu, kurā audzēt sīpolus, ziedus un kabačus.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [3] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 12., 2016 | 02:35 pm

Esmu paspējusi pārģērbties jau vismaz astoņas reizes. Vedējmāte-mana-foršā-Santa brauc ciemos. Un esmu paspējusi apēst vafeļtortes gabalu.

No rīta pirts. Basām kājām rasā. Izmazgātiem matiem zem mākoņiem pie jūras. Tā ir dzīve.
Mazie nieciņi vienīgi kas grauž..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 30., 2016 | 06:19 pm

Viņš savos Greja kunga saplēstajos džinsos skalda malku, bet es savā Anastasijas naivumā izšuju ziedus uz auduma. Ak, šī bezgalīgā idille.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


12+26

Maijs. 26., 2016 | 06:08 pm

Vakar ar pusmāsu un mūsu abu kopējo tēvu aizbraucām līdz bērnu zobārstam. Kamēr mūsu abu kopējais tēvs novietoja automašīnu stāvvietā, es ar pusmāsu devāmies līdz zobu ārstes kabinetam. Lieki piebilst, ka pusmāsa, kurai ir divpadsmit gadi, pie šīs ārstes vienmēr devusies tēva pavadībā. Un tēvs vienmēr kaut kādā mistiskā veidā tiek nodēvēts par vectētiņu..
Tad nu zobu daktere izbāž degunu pa durvju spraugu un teic: ''Esterīt, vari nāk iekšā!''
Paskatās uz mani: ''Mamma arī var ienākt.''

Es tāds apaļš kā aprīļa pūpols sēžu uz tā cietā, koši zaļā krēsla uzgaidāmajā telpā un vienīgais ko varu dabūt pāri lūpām ir: ''Es.. Es pagaidīšu tepat..''

Bite.lv patīkami pārsteidza. Tāpat kā es viņus no rīta ar savu pārmaiņas pēc pozitīvo čiepstienu iekš Twitter.com lietotnes.
Šamējie man ar kurjera gādīgajām riepām - sieviešpersonā, kurai bija pati blondākā un koptākā boba griezuma frizūra kāda man līdz šim redzēta, piegādāja rožu kaudzi. Klēpi. Čupu. Es pat neņemos skaitīt cik to rožu tur īsti ir. Sajutos kā Kima Kardašjana.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


..

Maijs. 18., 2016 | 12:05 pm

Asarām sabiedroties.
Ir arī tādas dienas kā šī - nevaru un nevaru savāķīties. :( Asaras krīt kaudzēm un pierakstos ar krāsainajām pildspalvām top depresīvu domu pavedieni.

Zinu, ka man jābūt stiprai. Viņas dēļ. Viņas vienīgās dēļ man ir jābūt stiprai - tagad un tad. Un vienmēr.
Bet pat es reizēm salūztu..

Vīrs šobrīd ir uzņēmies jaunu projektu - istaba atgādina kara lauku. Visur kartons, naži, plastikāta maisiņi un mans dāvinātais blociņš viņam, kurā ierakstīju, lai viņš notic saviem sapņiem un īsteno vistrakākās idejas.

Labi,ka viņš tagad aizgāja ar pitbulu Lācīti pastaigāties. Varu ļauties asaru straumēm. :(
Pat es reizēm salūztu..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 17., 2016 | 06:40 pm

Ar vīru vakar spēlējām galda spēli. ''Cirks''. Viņš mani uzvarēja četras reizes.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 17., 2016 | 02:26 pm

Ray Ban saulesbrilles nepadara tevi par Raienu Goslingu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Saskarība

Apr. 30., 2016 | 08:30 pm

Vīrabrāļa meitai zvana viņas mamma un jautā, ko šamējā dara. Mazais meitēns atbild: Ar tēti un Mārīti braucam uz putnu noverošanas torni. Ar vīrabrāli saskatāmies un ķiķinam - viņa zina, kas ir Mārīte? Viņa zina, Mārītes lomu šajā ģimenē?

Tad nu aizbraucām uz Kaņieri. Putnu vērošanas torni redzēju. Putnus tā arī nenovēroju. Pēc tam vēl aizbraucām līdz sēra avotiem. Purvs ar melno odzi. Jauka vakara pastaiga.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 23., 2016 | 11:48 am

Vīrieši aizbrauca uz Akvaparku.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 21., 2016 | 06:23 pm

Es nezinu vai redzi Tu, bet es redzu. Es redzu, pat būdama bez tā tik vienmēr neiztrūkstošā spoguļa guļamistabā, lai arī kur būtu, kurp pārvāktos. (guļamistaba vienmēr ir bijusi viena vienīgā istaba, kur man patīk uzturēties lielākoties savas ikdienas dzīves. Un man, kā jau cilvēkam no teātra, spogulis guļamajā istabā ir neatņemama sastāvdaļa ikdienā.)

Es nezinu vai redzi Tu, bet es redzu. Es redzu, ka nav acīs vairs vairs tās senākas dzirksts. Es redzu, ka nav tās degsmes, aizrautības uguns liesmas acīs.
Nav arī tukšums. Ir tikai neremdināmas, nepiepildītas ilgas. Piedzīvojumu kāre. Azarts pēc adrenalīna.

Liesmas acīs iedegt atpakaļ spētu.. Es pati, un es pati tikai esmu sava izraisītā kara glābēja. Kas postīja, tas arī glābj..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Man nav ne jausmas kā ir būt man pašai..

Apr. 19., 2016 | 06:26 pm

Grāmatu veikalā atkal pavadīju nepiekājīgi daudz sava brīvā laika. Nopirku Mērijas Šellijas grāmatu. Braucot sabiedriskajā transportā, tālu projām no galvaspilsētas, iesāku lasīt. Teju vai atkal sagribējās atsākt rakstīt vēstules. Balts papīrs, melna vai zila rasktāmspalvas tinte un daudz vārdu, kuri sevi atrod teikumos un rindkopās.

Tagadējā laikā tik maz rakstu. Tik maz runāju. Neko neizrunāju. Dzīvoju savā iekšējā klusumā. Savās domās, kas metas uz riņķi vien un nekur netiek ārpasaulē. Iesāktais paliek mētājoties kaut kur pa gaisu. Šķiet, ka viss šobrīd notiekošais ir atņēmis visu manu būtību. To, kāda biju.. To, kāda personība es reiz biju.. Tā nevajadzētu būt, jo nekas jau manī nav pazudis, tikai pieklusis.. Brīdis elpas.
Ir bail. Protams, ir..
Bet tajās bailēs ir prieka un laimes deva. Es zinu uz ko es eju. Man tikai nav ne jausmas kā ar šo savu jauno personības daļu es turp nokļūšu.. Un kas paliks pāri.
Ar iepriekšējo mani viss tur bija skaidrs. Nav ne atbildības, ne vēlmes par kādu atbildēt. Vēli vakari un cauras naktis sabiedrībā. Mutuļojošais grādīgo dzērienu metrs. Ņem un dari kā sirds kāro, jo nevienam neesi gatava piederēt līdz nopietnībai. Spēle.
Un tad ir tāds Bommm, satiec kādu un dzīve izmainās..
Un ir vērtības. Un ir liela atbildības sajūta. Un ir viss, ko sirds sev kādreiz uzrakstījusi tikai kā vēlmes.

Ar vīru paēdām ārpus mājas. Brīžiem un ļoti bieži esmu gatava iespert viņa (un man aizdomas, ka lielākoties savai..)neizlēmībai..
Neviens neteica, ka būs viegli. Neviens jau arī neteica, ka būs grūti. Neviens vispār neko neteica, vai arī teica, bet es vienkārši neklausījos.
No sērijas - piekrītoši māj ar galvu un muļķīgi smaidi. Phe, sirds tāda.

Aptiekā atkal atstāju kaudzi naudas. Jāsāk grauzt naglas, lai uzņemtu to sasodīto dzelzīti.

Piejūras lietus.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Rozā un slapji

Apr. 13., 2016 | 07:17 pm

Šī diena pavadīta produktīvi - rozā un slapji. Un smagi..
Pamodos divas stundas pirms modinātāja. Izdzēru dienišķo devu 3in1 kafijas padzēriena. Uzģērbu kaut ko melnu, kaut ko baltu un galvenais, jaunās Vans Authentic Original edition.

Draudzeni morāli atbalstīju, kamēr viņa un vēl viena mana druška krāsoja rozā sienas draudzenes dzīvoklī. Ak, Tu debestiņ, tā Viva Color krāsa bija bez smaržas. Kačing! , kas nozīmēja, ka es ar savu Konīti (viņš ir mans uzticamais fotoaparāts no D3200) varēju stāvēt turpat blakus un nodarboties ar savu sirdslietu - mirkļu ķeršanu.
Plus, mēs vēl nokrāsojam druškas velosipēdu - violeti melnu.

Braucu ārpus Rīgas tagad uz savu Dzīvi pie Jūras un tik traki līst.. Jūtos slapja.

Moka izsalkums. Pēc ēdiena.. Pēc baudas.. Pēc vīra.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Dzīve pie jūras. Vīramātes.

Apr. 9., 2016 | 07:43 pm
Skaņa: Lana Del Rey

Labdien. Šodien nesauciet mani manā īstajā vārdā. Man šodien ir pavisam cits vārds un es jau otro dienu dzīvoju pie jūras. Mazgāju matus jūras ūdenī un ļauju jūras skarbi maigajam vējam tos ižžāvēt. Sprēgā lūpas, bet es turpinu skūpstīties vējā. Un mazliet baidos, cik ļoti esmu laimīga šeit - dzīvojot pie jūras.

Vīramātes. Pavisam trīs.
Pirmajai vīramātei es diez ko nepatiku.. Ko tur - bez aplinkiem - vienkārši nepatiku. Viņai nebija pa prātam mans melnais apģērbs. Tumšie, garie mati, kas viļņiem slīga pār muguru. Melni lakoti nagi, kas vienmēr klabina portatīvā datora taustiņus, jo deviņpadsmit ir tas vecums, kad gribas aprastīt Pasauli tādu, kāda tā ir.
Viņa ar mani ļoti reti runāja, toties, iemacīja gatavot siļķi kažokā un kartupeļu biezputru tādu, kāda tā ir ēdama, nevis kādu iepriekš taisiju. (nu nevar viens cilvēks tā iemīlējies būt nemitīgi, kad visu pārsāla vai pārcukuro!)
Mūsu ceļi ar pirmo vīramāti šķīrās, jo pirmais vīrs par mani aizmirsa.
Pārāk lielais gadu skaitlis ar vīru mūs nesavienoja dzīvē. Izņemot to vienu punktu..

Otra vīramāte bija pērle cilvēcē. Svešvalodas skolotāja. Direktore. Dziedāja korī. Šuva. Adīja. Lāpīja. Cepa. Šmorēja. Sapnis, ne vīramāte.
Bieži nāca ciemos. Sarunas ar viņu - kvalitatīvas un saturīgas.
Nebija iebildumu pret maniem garajiem, tumšajiem matiem ar balinātajām šķipsnām.
Arī pēdējā saruna ar viņu bija kaut kas īpašs. Neaizmirsīšu ne vārdu ko viņa teica, kad pieņēmu lēmumu iet pati savu ceļu, atstājot viņas karsti dievināto dēlu vienu pašu..
Es aizgāju pie viņas un uzticēju sirdi. Un viņa saprata.
Es ceru, ka arī otrais vīrs saprata.. Ir kaut kāda nelāga nepabeigtības sajūta attiecībās ar viņu.. Nevēlos un negribu satikties, ja ir vēl kas runājams gadījumā..
Mani vārdi attiecībā pret viņu ir aptrūkušies un aprāvušies..

Trešā vīramāte. Es dzīvoju. Es elpoju. Ar elpām pakausī.
Tad jau manīs.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 9., 2016 | 07:34 pm

Lūdzu, viens tortes gabaliņš no rīta. Malacis.
Un tad varbūt lūdzu, vēlviens tortes gabaliņš pusdienlaikā un vakarā? Malacis?
Oh, oh, vīramāt, piebremzē lūdzu!

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 6., 2016 | 12:17 pm
Skaņa: Marina and the diamonds

Es atkal kārtoju somas. Es atkal kārtoju dzīvi. Es atkal pārceļos.
Un es zinu, ka tas tikai pagaidām. Pēc kāda laika es atkal kārtošu somas un dzīvi.. Un es atkal pārvākšos.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 09:05 pm

Interesanti ir tas, ka es baidos gaismā, bet tumsa mani nomierina..
Naktis ir vienīgā vieta, kur paslēpties no realitātes gaismas..

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [3] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 08:23 pm

Vienā grāmatā pieminētā otra grāmata, aizved pie citas grāmatas.
Vēljoprojām uzskatu, ka viss kas notiek, notiek uz labu. Un, īstās, patiesās un vajadzīgās lietas, dzīvē pašas atradīsies.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 04:57 pm

Man pietrūkst agrākās sevis. Jā, pietrūkst. Bet visvairāk man pietrūkst gulēšanas uz vēdera..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 3., 2016 | 07:50 pm

Piepildās tas no kā Tu baidies.. Tad man ir bail no privātmājas ar plašu vannasistabu un daudz telpaugiem. Ak, jā un mopša. Nu ļoti bail..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Darbaholiķes nedienas dienā

Apr. 2., 2016 | 09:43 pm

Šodien, pēc pulkstens deviņpadsmitiem pienāca tā diena, kad es beidzot varu darīt ar savu laiku ko es vēlos. Brīvs laiks. Pavisam brīvs.
Un jāteic godīgi, man nav ne jausmas kas tas ir..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 30., 2016 | 09:10 am

Saruna:
-Kur paliek visas manas zeķes?!
-Ja Tu kādreiz tās pats mazgātu, tad Tu zinātu, kur tās tiek noliktas.

Kačing!

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


Draugi

Mar. 27., 2016 | 02:56 pm

Tas brīdis, kad Imants saka, ka jā, esot mani kaut kur redzējis, bet es neesmu bijusi nekur sabiedrībā kopš oktobra vidus.

He.Ierūsējusi un noapaļojusies..

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


Diena

Mar. 26., 2016 | 11:45 am

Sēžu pie spoguļa šajā Lieldienu rītā, klāju make-up kārtu. Ir brīvdiena pēc vakardienas vārda dienas svinībām.
Vīrs atver acis un pajautā
Vai es kaut kur taisos iet..
Pagriežos pret viņu un ar smaidu sejā saku: I just wanna be good for you.

Viņš neko neatbild un ieritinās zem segas.

Jādodas uz veikalu pēc olām. Ja veikali vēl ir vaļā un tur pārdodas olas..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories