Dzīve realitātē un ārpus tās.

No vienas galējības otrā - varu neēst dienām, bet kad ēdu, tad ēdu. Kā šodien, piemēram, apēdu avokado ar olu kulteni un zaļsalātus + divas picas šķēles no 50cm gabalpicas.

Alerģija no b3. Interesanti.

Atkal nevaru laicīgi aizdoties gulēt. Noskatījos filmu ar Mailiju Sairusu galvenajā lomā. Paķēru pāris iedvesmas no augstākajiem plauktiem. Enerģijas par daudz.

Interesanti - noskatījos pirmās divas ''Krēsla'' filmas. Neskaitu vairs reizes cik bieži ir redzētas. Neapnīk.

Šodien ir tā diena, kad negribas romantiku, bet ilgas un dziļi intelektuālas sarunas. Ieritināties dīvānā ar austrumniecisku drānu apsegtai, tēju Pēteriskajā krūzē un acīs esot tai liesmiņai, klausīties Otrā.

Vakarā satikties ar Greju.

Ai, ai, Pasaule ir tik sasodīti maza un izrādās, ka es sarakstos ar skandalozās Lindsijas Loenas ex-boyfriend'u.

Viņa grupai nākamnedēļ koncerts Ņujorkā.

Es vienmēr esmu tiekusies pēc apkārtējo uzmanības. Pēc pilnīgu svešinieku, kas izrādās nemaz nav pilnīgi svešinieki,jo pasaule ir maza, maza un viens otru visi pazīst.. Tagad pēc Gī uzmanības..

Man ir apnicis.

Interesanti, ka es speciāli uzprasos, lai Gī mani nopērtu.. Sāp, bet patīk.

Kā man reiz teica kāds sabiedrībā labi zināms cilvēks: Ir grūti izturēt šo dzīvi skaidrā, tādēļ ir jāiedzer.
Tad nu es šo dienu sāku ar iedzeršanu.

Kārtējais pierādījums, ka Pasaule ir maza, maza un visi viens otru, caur kādu citu, pazīst.

Nu tad izrādās, ka es satikos ar Tās grupas vokālistu!o_O

Tā vietā, lai gatavotu sev brokastis/pusdienas, es skicēju skices. Mēness fāzes un kompasi iet roku rokā.

Sakārtot disciplīnas
Satvert aiz vienas rokas laimi
Pirkstu gali paliek šķīsti

Kad es sakārtošu disciplīnas, mani pirkstu gali paliks šķīsti..

Uz mata sajutos kā Pētera dzīvē - šodien eju pa ielu, pretī nāk biļešu kontrolieris. Un, ja paprasīs man vēl biļeti par dzīvi! Neprasīja. Viss kārtībā.

Par godu tiem svētkiem, kuri būt būs mēneša pēdējā dekādē, izdekorējām Teātra ielu.

Jāteic, ka priekšniecībai nebija nekādu skaidru ideju par to, kādam jābūt noformējumam. Pasniedza mums tikai daudz agro plēves, zelta pūšamo krāsu, zeltītu lentīti un LED lampiņu virteni. Tad nu mēs ar kolēģi arī izpaudāmies. Kociņi tika pie sniega un zeltītām lilijām. :)

Septiņpadsmit gadi un pirmā un pēdējā doma dodoties gulēt: Kāpēc es vienmēr izvēlos nepareizos puišus?

Bāc! Es septiņpadsmit gados domāju, lai tikai neizvēlos nepareizo kladi, ejot uz skolu!

Tēja ar ingveru un citronu. Biedrs medus.

Kā man reiz teica kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks: Galvenais ir nodzīvot katru dienu kā jaunu, nebijušu piedzīvojumu!''
Un ne miņas no vakardienas. Jauna šodiena, jaunas emocijas un sajūtas.

Nepiekrist šādam apgalvojumam nevar, tādēļ arī šodien metos jaunos piedzīvojumos savās radošajās izpausmēs - un satiku daudz jauku cilvēku! Piemēram, Aneti un Alisi projekta ietvaros.

'Mājsaimniece no manis nekāda', teica Mārīte un trīs stundas pavadīja tīrot jaunās mājvietas mītni.

Tagad pelnīta atpūta ar Cosmo kokteiļdzērieniem.

Līdz šim esmu mētājusies pa dzīvi te šur, te tur. Padzīvojot kādu brīdi jaunās sienās un tad atkal metoties uz citu pusi - te Pārdaugava, te Rīgas centrs..

''Work until you no longer have to introduce yourself'' (Meghan Trainor)

Ah, un uz manu facebook nāk vēstules ar tekstu: ''Es Tevi pazīstu! Tu bieži esi tajā bārā!''

-Ievietojiet karti..
Viņš: Visupirms ievadiet pin kodu.
..

Un. tā mēs varam ņemties vairākas minūtes no vietas.

Pārdegšu no tās Ziemassvētku sajūtas. 'Galerija centrs' un 'Galerija Rīga' laupa manu gaismiņu nevainību.

Ar vīriešdraugu vannā. Ček.

Un tad līdz asinīm, ar to pašu vīriešdraugu, saplēsties par to, ka būs spēļu vakars, kurā es nepiedalīšos.
Galda spēles nav priekš manis, ja vien es neesmu uz galda..

Viņi saka: Tas par %*) & $#! un dod dzeramnaudu. Nesaprotu.

Sēžu Costā un rakstu pierakstus savā papīra dienasgrāmatā. 2o14. gada 5. novembris. Bla, Bla, Bla..
Interesanti, ko domā tas Vīriešcilvēks man aiz muguras, kurš sēž un tāpat kā es, malko latte. Mana ar karamelēm. Nez, kāda viņam iet pie sirds..?

Varbūt viņš domā par manu ietērpu, kas izskatās tā, it kā es būtu tik tikko kā atgriezusies no festivāla, kas manai sirdij bijis ļoti tuvs. Tāds brīvs gars, kuru tā vien gribas piesiet, piesaitēt pie gultas malas un nelaist projām vairs nekad.

Varbūt viņš domā par maniem matiem, kas spoguļojas ogles melnumā. Domās viņš jau ir iegrimis tajos ar plaukstām.

Varbūt viņš vienkārši ir tāds pats kā visi pārējie, kuri tikai domā, bet tā arī netiek līdz darīšanai..?

Cik naivi ir noskūpstīt kādu, lai tikai viņš liekas mierā..?

Manās kāzas skanēs OneRepublic - Apologize. Tas ir nolemts.

Tā Sieviete, kura šorīt apsēdās man blakus sabiedriskajā transportā kaut ko teica par dzejoli, kuru tobrīd rakstīju savos pierakstos. Viņa smaidīja runājot un skatījās uz mani, bet es neizņēmu austiņas, jo tobrīd skanēja laba dziesma.
Vakarpusē, tajā pašā transportā, tikai astoņas-deviņas-desmit stundas vēlāk, uzrakstīju vēl pāris dzejoļus [kopā salasījās veseli pieci!], bet tā cita sieviete, kura apsēdās man blakus, neteica man ne vārda. Es tikai rakstīju un grauzu biezpiena pīrāgus. Divus.
Labas dziesmas vairs neskanēja.

Rakstās un mana sirds gavilē. Atkorķē šampanieti un ļaujas kosmiskajiem burbuļiem.
Rakstās laukā sirds.
Nu jau atkal - tā ir sirds, kas šobrīd runājoša.
Vai varbūt tas ir vējš aiz loga? Vai pilnais mēness?

Pēc negulētām naktīm un nogulētām dienas stundām, atveras kaut kādas būtiskas čakras, trešās acis un citas lietas par kuru eksistenci un pilntiesīgu elementu iz dzīves jau izsenis ir strīdējušies Vecajie un Senajie.

Svētdienas rīts kā jau svētdienas rīts. Rīts pēc negulētas sestdienas nakts; nakts, kas aizvadīta vietās, kur galvaspilsētas spožas gaismas vairs pat neiespīd.

Svētdienas rīts kā jau svētdienas rīts. Sestdiena aiz muguras palikusi, tāpat kā manas miegam atvēlētās stundas, pusstundas.
Eju pa ielu, kad man pretī streipuļo kāds stāvs. Runā kaut ko cītīgi ar sevi vai pudeles brāļiem, kuri dzīvo viņa iedomās.
Viņš paiet man garām, nosaucot mani par Zaķi un tad apstājas, redzot, ka arī es esmu apstājusies - pie gājēju pārejas.
Viņam arī tur esot jāiet. ''Labi, ejam kopā,'' nomurminu, ar smaidu, kas apgriež viņa iereibušo prātu otrādāk, par grādiem, kas ir vēl augstāki par viņa organismā esošajiem. Un nekas, ka viņam nav šalles un kājās šorti - viņam silti. Viņš, pretēji man, pat nedrebinās.
Es - ietinusies savā pusizdilušajā ādas jakā un lūpas slēpjot adītajā lakatā - drebinos. Man salst. Man auksti - izslīdējusi no silta patvēruma - ielā, kas vēl nav pamodusies. Vēss, drēgns oktobra rīts.

Man auksti, man salst, bet viņš tikai turpina runāt. Runā par Losandželosu, sesto tramvaju, Juglu, BMW, māti, armiju un Afganistānu. Jāteic, ka pēdējos divos tematos es tiešām ieklausījos. Izbijis kareivis, khm, leitnants esot.
Pavada viņš mani līdz pieturvietai un tad pēkšņi iedomājas, ka jāpajautā kā mani sauc, jo līdz šim es viņam esmu tikai Zaķis. Saku, ka mani sauc Mārīte. Viņš esot Jā. Labi. Nākamajā sekundes simtdaļā es atkal esmu kļuvusi par Zaķi viņa acīs. Apmaināmies telefona numuriem. Pīkstināmies kā pusaudži. [Viņam esot tuvu pie trīsdesmit trīs. Man ne cik tālu līdz trīsdesmit..]
Vai kafija, smalkmaizītes un cigaretes? Uz visiem Jā. piedāvājumiem mana atbilde ir Nē. Viņš gatavs nopirkt cigaretes no garāmgājējiem. Apklusinu viņu un saku - liecies mierā. Viņš neliekas mierā un ''iemet'' manās rokās Pepsi glāzē esošo rumkolu. Pieklājīgi, kā senu draugu, rumkolu kartona glāzītē es nolieku uz sola malas. Kundze, kura sēž uz sola un gaida savu transportu uz Olaini vai Mežsētām, izbola savas acis un cieši lūkojas te uz mani, te uz kartona glāzi bez vāciņa - rumkola bauda svaigu gaisu. Smarža mani reibina, bet es to nevienam nesaku. Pat ne rumkolai pašai..

Jā. ir klāt. Cigaretes nedabūjis. Es atkal esmu Zaķis un viņš braukšot man līdzi.
Apklusinu un saku viņam - liecies mierā! Spēle beigusies.
Šķiramies. Es iekāpju sabiedriskajā transportā, Jā. paliek ārpusē un ir atradis jau sev citu sarunu biedru. Dzirdu, ka viņš savam jaunajam sarunu biedram stāsta, ka viņam gan esot nelokāma draudzene un sūta man gaisa skūpstus. [viņš gan teica citu vārdu kā iepriekš minēto un - meitene, nevis - draudzene.. ]

Skatos, ka Jā. ir zvanījis..
Man ir jauns kontakts telefonā NeceltLaiJauZvana!

Ņu kādēļ manam ārstējošajam ārstam Guntim ir jābūt tik seksīgam..? Grūti izārstēties.