Saskarība

Apr. 30., 2016 | 08:30 pm

Vīrabrāļa meitai zvana viņas mamma un jautā, ko šamējā dara. Mazais meitēns atbild: Ar tēti un Mārīti braucam uz putnu noverošanas torni. Ar vīrabrāli saskatāmies un ķiķinam - viņa zina, kas ir Mārīte? Viņa zina, Mārītes lomu šajā ģimenē?

Tad nu aizbraucām uz Kaņieri. Putnu vērošanas torni redzēju. Putnus tā arī nenovēroju. Pēc tam vēl aizbraucām līdz sēra avotiem. Purvs ar melno odzi. Jauka vakara pastaiga.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Mazliet kaut kas cits, bet nekur nezūdošais šis.

Apr. 24., 2016 | 07:04 pm

https://zvejnieceblog.wordpress.com/

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 23., 2016 | 11:48 am

Vīrieši aizbrauca uz Akvaparku.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 21., 2016 | 06:23 pm

Es nezinu vai redzi Tu, bet es redzu. Es redzu, pat būdama bez tā tik vienmēr neiztrūkstošā spoguļa guļamistabā, lai arī kur būtu, kurp pārvāktos. (guļamistaba vienmēr ir bijusi viena vienīgā istaba, kur man patīk uzturēties lielākoties savas ikdienas dzīves. Un man, kā jau cilvēkam no teātra, spogulis guļamajā istabā ir neatņemama sastāvdaļa ikdienā.)

Es nezinu vai redzi Tu, bet es redzu. Es redzu, ka nav acīs vairs vairs tās senākas dzirksts. Es redzu, ka nav tās degsmes, aizrautības uguns liesmas acīs.
Nav arī tukšums. Ir tikai neremdināmas, nepiepildītas ilgas. Piedzīvojumu kāre. Azarts pēc adrenalīna.

Liesmas acīs iedegt atpakaļ spētu.. Es pati, un es pati tikai esmu sava izraisītā kara glābēja. Kas postīja, tas arī glābj..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Man nav ne jausmas kā ir būt man pašai..

Apr. 19., 2016 | 06:26 pm

Grāmatu veikalā atkal pavadīju nepiekājīgi daudz sava brīvā laika. Nopirku Mērijas Šellijas grāmatu. Braucot sabiedriskajā transportā, tālu projām no galvaspilsētas, iesāku lasīt. Teju vai atkal sagribējās atsākt rakstīt vēstules. Balts papīrs, melna vai zila rasktāmspalvas tinte un daudz vārdu, kuri sevi atrod teikumos un rindkopās.

Tagadējā laikā tik maz rakstu. Tik maz runāju. Neko neizrunāju. Dzīvoju savā iekšējā klusumā. Savās domās, kas metas uz riņķi vien un nekur netiek ārpasaulē. Iesāktais paliek mētājoties kaut kur pa gaisu. Šķiet, ka viss šobrīd notiekošais ir atņēmis visu manu būtību. To, kāda biju.. To, kāda personība es reiz biju.. Tā nevajadzētu būt, jo nekas jau manī nav pazudis, tikai pieklusis.. Brīdis elpas.
Ir bail. Protams, ir..
Bet tajās bailēs ir prieka un laimes deva. Es zinu uz ko es eju. Man tikai nav ne jausmas kā ar šo savu jauno personības daļu es turp nokļūšu.. Un kas paliks pāri.
Ar iepriekšējo mani viss tur bija skaidrs. Nav ne atbildības, ne vēlmes par kādu atbildēt. Vēli vakari un cauras naktis sabiedrībā. Mutuļojošais grādīgo dzērienu metrs. Ņem un dari kā sirds kāro, jo nevienam neesi gatava piederēt līdz nopietnībai. Spēle.
Un tad ir tāds Bommm, satiec kādu un dzīve izmainās..
Un ir vērtības. Un ir liela atbildības sajūta. Un ir viss, ko sirds sev kādreiz uzrakstījusi tikai kā vēlmes.

Ar vīru paēdām ārpus mājas. Brīžiem un ļoti bieži esmu gatava iespert viņa (un man aizdomas, ka lielākoties savai..)neizlēmībai..
Neviens neteica, ka būs viegli. Neviens jau arī neteica, ka būs grūti. Neviens vispār neko neteica, vai arī teica, bet es vienkārši neklausījos.
No sērijas - piekrītoši māj ar galvu un muļķīgi smaidi. Phe, sirds tāda.

Aptiekā atkal atstāju kaudzi naudas. Jāsāk grauzt naglas, lai uzņemtu to sasodīto dzelzīti.

Piejūras lietus.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Rozā un slapji

Apr. 13., 2016 | 07:17 pm

Šī diena pavadīta produktīvi - rozā un slapji. Un smagi..
Pamodos divas stundas pirms modinātāja. Izdzēru dienišķo devu 3in1 kafijas padzēriena. Uzģērbu kaut ko melnu, kaut ko baltu un galvenais, jaunās Vans Authentic Original edition.

Draudzeni morāli atbalstīju, kamēr viņa un vēl viena mana druška krāsoja rozā sienas draudzenes dzīvoklī. Ak, Tu debestiņ, tā Viva Color krāsa bija bez smaržas. Kačing! , kas nozīmēja, ka es ar savu Konīti (viņš ir mans uzticamais fotoaparāts no D3200) varēju stāvēt turpat blakus un nodarboties ar savu sirdslietu - mirkļu ķeršanu.
Plus, mēs vēl nokrāsojam druškas velosipēdu - violeti melnu.

Braucu ārpus Rīgas tagad uz savu Dzīvi pie Jūras un tik traki līst.. Jūtos slapja.

Moka izsalkums. Pēc ēdiena.. Pēc baudas.. Pēc vīra.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Dzīve pie jūras. Vīramātes.

Apr. 9., 2016 | 07:43 pm
Skaņa: Lana Del Rey

Labdien. Šodien nesauciet mani manā īstajā vārdā. Man šodien ir pavisam cits vārds un es jau otro dienu dzīvoju pie jūras. Mazgāju matus jūras ūdenī un ļauju jūras skarbi maigajam vējam tos ižžāvēt. Sprēgā lūpas, bet es turpinu skūpstīties vējā. Un mazliet baidos, cik ļoti esmu laimīga šeit - dzīvojot pie jūras.

Vīramātes. Pavisam trīs.
Pirmajai vīramātei es diez ko nepatiku.. Ko tur - bez aplinkiem - vienkārši nepatiku. Viņai nebija pa prātam mans melnais apģērbs. Tumšie, garie mati, kas viļņiem slīga pār muguru. Melni lakoti nagi, kas vienmēr klabina portatīvā datora taustiņus, jo deviņpadsmit ir tas vecums, kad gribas aprastīt Pasauli tādu, kāda tā ir.
Viņa ar mani ļoti reti runāja, toties, iemacīja gatavot siļķi kažokā un kartupeļu biezputru tādu, kāda tā ir ēdama, nevis kādu iepriekš taisiju. (nu nevar viens cilvēks tā iemīlējies būt nemitīgi, kad visu pārsāla vai pārcukuro!)
Mūsu ceļi ar pirmo vīramāti šķīrās, jo pirmais vīrs par mani aizmirsa.
Pārāk lielais gadu skaitlis ar vīru mūs nesavienoja dzīvē. Izņemot to vienu punktu..

Otra vīramāte bija pērle cilvēcē. Svešvalodas skolotāja. Direktore. Dziedāja korī. Šuva. Adīja. Lāpīja. Cepa. Šmorēja. Sapnis, ne vīramāte.
Bieži nāca ciemos. Sarunas ar viņu - kvalitatīvas un saturīgas.
Nebija iebildumu pret maniem garajiem, tumšajiem matiem ar balinātajām šķipsnām.
Arī pēdējā saruna ar viņu bija kaut kas īpašs. Neaizmirsīšu ne vārdu ko viņa teica, kad pieņēmu lēmumu iet pati savu ceļu, atstājot viņas karsti dievināto dēlu vienu pašu..
Es aizgāju pie viņas un uzticēju sirdi. Un viņa saprata.
Es ceru, ka arī otrais vīrs saprata.. Ir kaut kāda nelāga nepabeigtības sajūta attiecībās ar viņu.. Nevēlos un negribu satikties, ja ir vēl kas runājams gadījumā..
Mani vārdi attiecībā pret viņu ir aptrūkušies un aprāvušies..

Trešā vīramāte. Es dzīvoju. Es elpoju. Ar elpām pakausī.
Tad jau manīs.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 9., 2016 | 07:34 pm

Lūdzu, viens tortes gabaliņš no rīta. Malacis.
Un tad varbūt lūdzu, vēlviens tortes gabaliņš pusdienlaikā un vakarā? Malacis?
Oh, oh, vīramāt, piebremzē lūdzu!

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 6., 2016 | 12:17 pm
Skaņa: Marina and the diamonds

Es atkal kārtoju somas. Es atkal kārtoju dzīvi. Es atkal pārceļos.
Un es zinu, ka tas tikai pagaidām. Pēc kāda laika es atkal kārtošu somas un dzīvi.. Un es atkal pārvākšos.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 09:05 pm

Interesanti ir tas, ka es baidos gaismā, bet tumsa mani nomierina..
Naktis ir vienīgā vieta, kur paslēpties no realitātes gaismas..

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [3] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 08:23 pm

Vienā grāmatā pieminētā otra grāmata, aizved pie citas grāmatas.
Vēljoprojām uzskatu, ka viss kas notiek, notiek uz labu. Un, īstās, patiesās un vajadzīgās lietas, dzīvē pašas atradīsies.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 4., 2016 | 04:57 pm

Man pietrūkst agrākās sevis. Jā, pietrūkst. Bet visvairāk man pietrūkst gulēšanas uz vēdera..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 3., 2016 | 07:50 pm

Piepildās tas no kā Tu baidies.. Tad man ir bail no privātmājas ar plašu vannasistabu un daudz telpaugiem. Ak, jā un mopša. Nu ļoti bail..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Darbaholiķes nedienas dienā

Apr. 2., 2016 | 09:43 pm

Šodien, pēc pulkstens deviņpadsmitiem pienāca tā diena, kad es beidzot varu darīt ar savu laiku ko es vēlos. Brīvs laiks. Pavisam brīvs.
Un jāteic godīgi, man nav ne jausmas kas tas ir..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 30., 2016 | 09:10 am

Saruna:
-Kur paliek visas manas zeķes?!
-Ja Tu kādreiz tās pats mazgātu, tad Tu zinātu, kur tās tiek noliktas.

Kačing!

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


Draugi

Mar. 27., 2016 | 02:56 pm

Tas brīdis, kad Imants saka, ka jā, esot mani kaut kur redzējis, bet es neesmu bijusi nekur sabiedrībā kopš oktobra vidus.

He.Ierūsējusi un noapaļojusies..

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


Diena

Mar. 26., 2016 | 11:45 am

Sēžu pie spoguļa šajā Lieldienu rītā, klāju make-up kārtu. Ir brīvdiena pēc vakardienas vārda dienas svinībām.
Vīrs atver acis un pajautā
Vai es kaut kur taisos iet..
Pagriežos pret viņu un ar smaidu sejā saku: I just wanna be good for you.

Viņš neko neatbild un ieritinās zem segas.

Jādodas uz veikalu pēc olām. Ja veikali vēl ir vaļā un tur pārdodas olas..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


USG

Mar. 23., 2016 | 07:01 pm

Šodien uzzināju, ka vēl kādu laiku dzīvošu tajā priekšpilsētā, kurā, starp citu var redzēt iereibušos ar kaķi piedurknē.
Smieklu vētra garantēta. (UN man patīk smieties. Man patīk tā manu smieklu skaņa. Un man patīk, ja ir kas tajos klausās.. Kaut vai tie iereibušie, bet vienmēr patiesie.)
Aizspiest ausis ar rādītājpirkstiem un smaidīt Pasaulei. Pareizi mīļais. Viedi vārdi, mīļais.
Smaidīt šodien un arī rītdien.
Un skatīties uz Pasauli caur fotoobjektīvu.

Sabiedriskais transports. Reiboņi. Bezspēks. Ūdens. Asins analīzes. Monitors ar nu jau skaidrāku attēlu tajā.. Tas viss šodienai.

Ir cilvēki uz kuriem Tu skaties un teju vari pateikt, ka viņš strādā par bārmeni. Ir tādi cilvēki.
Un tad esmu es - kas tādus cilvēkus pievilina (un viens tāds pat ņem un mani apprec!), bet lai manī būtu kaut drupača no sabiedriskuma..
Esmu vientulīgs, vienpatis radījums.

P.s. Izrādās, ka tajā kastītē, kuru iemetu kamīnā, vēl bija palikušas pāris dzērvenes. Viss dzīvoklis tagad smaržo pēc ceptām dzērvenēm pūdercukurā. ^^
Un tā ir smarža ko es varu paciest.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Viena karotāja ar savu mazo armiju

Mar. 16., 2016 | 03:33 pm

Sētas kaķis visu dienu laukā medī kurmjus. Sēž pie izrakumiem un vaktē. Es to kaķi nekādi nevaru piedabūt būt par istabas kaķi. Jā, viņa ieložņā istabā, bet tas ir tik reti un neveikli. Ir vēl pāris sētas kaķu, bet neviens tā arī nav kļuvis par manu istabas kaķi. Tik ļoti pietrūkst kāds dzīvnieciņš istabā.. Nav neviena kopš Puškins mani atstāja, lai dotos uz citiem medību laukiem.

Un vispār man tik ļoti pietrūkst arī cilvēciskās sabiedrības apkārt. Sajūta, līdz ko es esmu laimīga, tā visi uzgriež muguru.
Uzgriež muguru man un manam gredzenam uz labās rokas zelta nesēja.
Karotāja ar savu mazo armiju.

Vakar lasīju balsī grāmatu ''Pepija Garzeķe''. Jau biju aizmirsusi cik ļoti man ir skaisti skanīga un izteiksmīga balss.
Un spožas, dzirkstošas, aizrautības un visu-gribēt-zinošas acis.
Un smaržīga melnā tēja ar apelsīnu gabaliņiem krūzē pie gultas malas.

Es gribu saulainas dienas un siltus vakarus. Piknikus un daudz sarunas par jēgu un dzīvi.
Pagaidām klusums.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 11., 2016 | 07:12 pm

''Bīstamās mājsaimnieces'', sāpoša galva un adīklis. Mana šodienas brīvdiena.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 2., 2016 | 07:38 pm

Aizgāju paskatīties kā Raivo vīru tetovē.

Pati arī gribu. Pati atkal gribu.
Nekas. Pēc kāda laiciņa..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 26., 2016 | 12:25 pm

Biezpiena pankūkas un vīra jaunības fotoattēlu pārskatīšanās diena.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


25 2

Feb. 25., 2016 | 02:19 pm

Vedējtēva - vīra brāļa automašīna braucot jau pēc ceremonijas, pa radio skanēja tā dziesma. 'Apologize'
Es teicu, ka manās kāzas skanēs šī dziesma? Es taču teicu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


25

Feb. 25., 2016 | 08:45 am

Kāzu rīts. 25.03.2016

Galva sāp. Sirds lec pa muti laukā. Kājas, rokas trīc. Vajag kafiju..
Vajag nomierināties.
Tādēļ es rakstu..

Un es te vēl pirms brīža domāju, ka manās kāzas noteikti skanēs dziesma 'Apologize'.. Tagad domāju, ka vienīgā dziesma, kuru vēlos dzirdēt vēl un vēl, ir tas, kā viņš man pieliecoties pie auss, teic, ka mīl mani.
Ka es esmu vienīgā meitene, kuru viņš mīlēšot līdz mūža galam. Un vai ziniet ko, lai sper deviņi, pat desmit Jodi, es ticu. Es tiešām ticu, jo pati neesmu vēl mīlējusi kādu tik ļoti! Jaunības naivumu tagad pārsit strauji tuvojošais trīsdemitais gads..


Esmu pamodusies. Godīgi sakot, es neesmu aizgājusi gulēt.. Viņš atbrauca ap diviem, trijiem naktī. Esot saticis draugus un mazliet aizsēdējies. Atkal visiem stāstījis par mani..

Viņš atrādīja jauno frizūru, pastiepa man degungalā gredzenus un teica, ka es šodien oficiāli būšot Mrs. Z.
Uzlikām fonā kārtējo 'Marvel' komiksu filmu un kalām nākotnes plānus.

Man ir balta kleita. Īsa. Izceļ manas vēl slaidās kājas. Nav ne Make - up ierastās kārtas, ne saveidotu matu. To visu uzticēšu Anitai.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


Rīts sab. Tr.

Feb. 20., 2016 | 09:02 am
Skaņa: Nicke Borg Homeland

Uz mani gan neviens nav tā paskatījies, kā tas Vīriešcilvēks paskatījās un to meiteni, kurai bija rakstains pančo..

Un mani parasti paskatās vienreiz un tad pēc sekundes simtās daļas - vēlreiz, lai pārliecinātos vai kaut kas nav mainījies manā izskatā..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 28., 2016 | 09:07 pm

Visa diena nogulēta un atkal nakts pieder tikai un vienīgi man vienai pašai. (Un zaļajai tējai) Ja neguļas, jānodarbojas ar to, kas sanāk un padodas vislabāk, proti, rakstīšanu. Atkal pāris baltās papīra lapas tiks aprakstītas un izlauzusies dvesele laukā būs. Uz lapām uzrakstītajā nebūs ne miņas no pagātnes - tikai dziļa tagadne un dziļi brienoša uz priekšu - nākotne.

Atkal esmu spiesta izvēlēties kur dzīvot.. Ir labi būt paspārnē, bet manas kājas vēlas mīdīt citus ceļus. Šobrīd pārvākšanās uz Lapmežciema dzīvokli izkluasās pēc sen lolotas medusmaizes..

Šodien manam Vīrietim ir vārda diena. Pasniedzu dāvanu 00:00. Viņš mani satvēra sev cieši, cieši klāt un teica, ka es ar tādam dāvanām viņu izlutināšot. Labi, tā bija salīdzinoši padārga dāvana, bet ne tik dārga kā mana kāzu kleita vai rožukronis. Un pat, ja būtu vienlīdz vienādās cenās - man nav žēl. Redzēt to dzirksti Viņa acīs un smaidu uz kārdinošajām lūpām, to nevarētu nopirkt par ''da" jebkādiem naudas izteiksmes līdzekļiem.
Un man patīk iepriecināt.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 25., 2016 | 08:22 pm

Uzadīju cepuri. Pašai prieks. :)

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories