Mazliet no manis

Izrāva otro zobu. Es raudāju. Jo jūtos veca.

Stāstu meitai pasaku: iet viens ezis vārdā Ezis. Satiek otru ezi, tam vārds arī Ezis....
Deviņi eži iet pa ceļu, satiek desmito ezi: čau, Ezi!
- mani sauc Uldis.
Meita paskatās uz mani un iesaucas: mammīt, ei Tu nost!

Es sevi mazliet atkal mīlu.

Es esmu raudājusi visu nakti. Un raudu arī tagad.
Sejas vairs nav. Ir tikai izraudātas acis.

Emocionālā vardarbība ilgst jau vairāk kā trīs gadus. Ko es daru? - ļaujos būt par lupatu.

Pagājušo nakti sapņoju par abiem viņiem. 

Atkal nervu nomierinošās zāles. Šis ir traks laiks.
Esmu haoss.

Klausos Bītlus. Tā, ka visu laiku.

Aaaā, šodien darbiņā ienāca Kristiāns. Un manas acis smaidīja.
Viņš tāds dikti foršs. Kaut kad noteikti aiziešu uztaisīt tetovējumu pie viņa.

Pietrūkst normālas dzīves.
Kas mūsdienās vairs ir normāli?
Nevarēt pieskarties..

Mēģinu saprast uz kurieni mani šī dzīve ved..

Vēljoprojām draudzējos ar vīriešiem, bet ar sievietēm neprotu atrast kopīgu valodu.

Vakar vakarā Tallinas kvartālā palasīju dzeju.
Tāda burvīga atmosfēra, vieta, cilvēki. Gribas biežāk tā būt.

Tā ar dzelteno ādas jaku, spīdīgo kleitu -
biju es.

Pirmdien uz darbu. Kā jāstrādā?

Meita pirms miedziņa paprasa manu roku. Satver savos mazajos pirkstiņos un saka: tagad visi pirkstiņi ir pie savām pirkstu mammītēm.

Trīsdesmit viens gads šodien. Rozā torte.
Būtu daudz ko rakstīt, bet galvenais jau laikam ir mīlestība. Par mīlestību pierakstīju pilnu kladi.

Nav blakus neviens kurš novērtētu..., bet sajūta laba - legingos un kapučjakā - ar sarkanu mežģīņu apakšveļu.

Bet varbūt dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek..
Ir pagājuši gadi, bet kaut kas nav mainījies. Nav mainījusies attieksme pret mīlestību. Tālu, bet ir mīlestība. Tomēr ir.

Šodienas pērle - Tev tiešām ir TRĪSDESMIT?

Klausos ''Pūķa Gars''
Bāc, šie ir tik labi un sen aizmirstu sajūtu manī uzbūra - Rock'n'Riga.

Cik mīlestību var būt mūža laikā?

Aktuālākā frizūra man ir divas bizes. Un mati izauguši krietni gari.

Es atradu video, kur mēs braucam ar auto. Es filmēju un visādi ķēmojos. Viņš runāja par siltumu. Uzmanīgi, neatraujot skatienu no ceļa un auto stūres. Viņa siltais smaids. Man pietrūkst siltā smaida. Un vēl simtiem un tūkstošiem lietu ko darījām.

Es neesmu attiecību cilvēks. Bļeģ, jau kuro reizi nesanāk.. 

Man gribas raudāt, bet nav laika. 

Tā, es atstāšu to šeit..