(bez virsraksta)

Jan. 28., 2016 | 09:07 pm

Visa diena nogulēta un atkal nakts pieder tikai un vienīgi man vienai pašai. (Un zaļajai tējai) Ja neguļas, jānodarbojas ar to, kas sanāk un padodas vislabāk, proti, rakstīšanu. Atkal pāris baltās papīra lapas tiks aprakstītas un izlauzusies dvesele laukā būs. Uz lapām uzrakstītajā nebūs ne miņas no pagātnes - tikai dziļa tagadne un dziļi brienoša uz priekšu - nākotne.

Atkal esmu spiesta izvēlēties kur dzīvot.. Ir labi būt paspārnē, bet manas kājas vēlas mīdīt citus ceļus. Šobrīd pārvākšanās uz Lapmežciema dzīvokli izkluasās pēc sen lolotas medusmaizes..

Šodien manam Vīrietim ir vārda diena. Pasniedzu dāvanu 00:00. Viņš mani satvēra sev cieši, cieši klāt un teica, ka es ar tādam dāvanām viņu izlutināšot. Labi, tā bija salīdzinoši padārga dāvana, bet ne tik dārga kā mana kāzu kleita vai rožukronis. Un pat, ja būtu vienlīdz vienādās cenās - man nav žēl. Redzēt to dzirksti Viņa acīs un smaidu uz kārdinošajām lūpām, to nevarētu nopirkt par ''da" jebkādiem naudas izteiksmes līdzekļiem.
Un man patīk iepriecināt.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 25., 2016 | 08:22 pm

Uzadīju cepuri. Pašai prieks. :)

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 22., 2016 | 08:56 pm

Protams, ka es savam Visam stastīšu Visu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Diāna

Jan. 16., 2016 | 06:40 pm

Mums šovakar ir sarunas par Diānu.

Un atkarībā no citiem man zināmajiem Vīriešcilvēkiem, Zvej. zina, kas ir princese Diāna. Viņš teica, ka viņa esot bijusi pārāk laba priekš vadošās iekārtas, tādēļ arī tikusi nogalināta.
Tags:

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


Raitis

Jan. 15., 2016 | 03:25 pm

(Man reizēm patīk kaut ko izfantazēt un uzrakstīt. Un tad to publicēt.)

Es atkal domāju.. Ja man būtu laiks, es taču uzrakstītu visu, kas šobrīd norisinās iekš manas dzīves. Aprakstītu ik detaļu no savas dzīves un nelaupītu jums to iespēju iekosties tajā ar priekšzobiem un apvīļāt uz mēles.
Bet man nav laika. Man nekad nav laika priekš rakstīšanas. Tikai runāšanas.
Jo esmu aktrise. Visu savu laiku es atdodu jums – skatītājiem, baudītājiem. Manas pēdas glāsta skatuves dēļu grīdu un skabargas saglabājas vēl uz ilgu laiku, neļaujot man jūs aizmirst. Neļaujot man aizmirst kas esmu un ko daru. Kādēļ daru.
‘’Cilvēkam pieder viss Pasaulē esošais laiks’’- kā man reiz teica viens mākslinieks ar kuru sagājos. Cik sagājos – viņš satvēra mani aiz rokas izstādē un uzsauca to mazo kūciņu uz kuras uzkabināts liels, apaļš un sulīgs ķirsis. Iedomājos, ka viņaprāt, varbūt tas piestāvēja manai pieguļošajai, tumšsarkanajai kleitai, kas bija apvilkta par godu izstādei, kuras viesis bija man labi pazīstams un tautā iemīļots (labi varbūt ne visā tautā iemīļots fotogrāfs, jo viņa fotodarba specifika ne visai atbilst tautā noteiktajiem piedienības rāmjiem..)
Fotogrāfs.

‘’Cilvēkam pieder viss Pasaulē esošais laiks’’ – piederēt jau pieder gan, bet vai ar to var aizpildīt tukšumu? Tukšumu un tumsu, kas piezogas kā no rītiem, tā vakaros, kad pat uz ielām izdziest pēdējie gaismekļi un mēness paslēpjas aiz mākoņu seguma?
Es te atkal sēžu ar balto, teju vai caurspīdīgo datorekrānu sev ieretīm un blenžu šajā aklumā. Vārdi uz lūpām ir pieklusuši. Vārdi domās ir apklusuši. Pie sienas tikšķ vecais pulkstenis. Sit manus maršus un tango.
Raitis iemācīja man dejot tango un nebaidīties nolēkt ar gumiju no vagoniņa Siguldā . Ēst eksotiskos ēdienus un gulēt diendusu.
Raitis iemācīja man smieties un rakstīt.
Mēs mēdzām stundām ilgi iegrimt vārdos uz papīra lapas. Pildspalvu gali vienmēr bija nosiekaloti un apkošļāti. Uzrakstīto mēs dēvām viens otram pārlasīt un izteicām savas domas skaļi. Reizēm viss noritēja veiksmīgi – Es Raitim un Raitis man atdeva manuskriptu atpakaļ - smaidījām un dūdojām kā apmierināti baloži uz vecas mājas palodzes , bet reizēm mēs viens otra aprakstītās lapas pasviedām gaisā un iespurdzāmies: ‘’Kas tie par mēsliem?! Mēs taču varam labāk - rakstam!’’ Un mēs atkal stundām ilgi iegrimām vārdos uz papīra lapas. Pildspalvu gali atkal tika nosiekaloti un apkošļāti.
Un te es atkal sēžu ar baltu datorekrānu sev iepretīm – nav ne miņas no vārdiem, domām. Nav nekā. Tikai dziestoša gaisma aiz loga. Iezīmējas kārtējā nakts.
Līdīšu gultā blakus lielajam, Raita dāvinātajam lācim un aizmigšu krāsainos sapņos, ja paveiksies. JA paveiksies.
Sapņošu par to kā Raitis strādā ar aktieriem pie jaunās izrādēs. Īsziņā viņš atsūtīja, ka mājās bušot vēlu. Scenārijs esot jaunuļu – aktieru smadzenēs kā ar mietu jāiekaļot.
Un es arī cenšos. Cenšos iekalt scenāriju savās smadzenēs, kuras iesnu dēļ kļuvušas aizliktas.
Šodien paņēmu brīvdienu un līdz ar Raiti uz teātri nedevos. Gaidīšu viņu gultā un scenāriju atstāstīšu no pirmās rindas līdz pat pēdējai – ātri vai lēni – kā pielāgošos ritmam..

13.01.2016
Tags:

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


Raitis

Jan. 13., 2016 | 06:07 pm
Noskaņojums: energetic energetic

Ai dieniņ, Tu manu dieniņ! Es atkal rakstu. Rakstu fragmentālos stāstus MS Word dokumentā savā mīļajā Acerītī, kuram neveikli darbojas ''space'' poga. Bet rakstu. Tukšoju vienu tējas krūzi pēc otras, puņķojos, bet rakstu. Atkal jūtos dzīva.
Ai, dieniņ, Tu manu dieniņ! Atkal jūtos dzīva. (Esmu dzīva tikai tad, kad rakstu.)

Es teicu, ka es atkal rakstu?

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


*****************

Jan. 12., 2016 | 11:42 am

Sukube ir slima. Sukube ir slima, bez ierastās make - up kārtas. Puņķi, asaras un šķavas.
Nolauzti nagi, bet izmazgātu matu smarža.
Un burvīgi burvīga, pārburvīga nakts.
Man patīk dominēt.

Skatos multfilmas un dzeru tēju ar ingveru, citronu un divām karotēm ziedu medus.
Daces grāmata un izlasīts 50 nokrāsas Greja skatījumā.

Zvej. šorīt jogurtu no pakas sūca kā asinskārs vampīrs.


Žēl par D. Boviju. Lemijam laikam tur garlaicīgi. Lai gan, maz ticams, ka Lemijs klausījās Boviju..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


dzsn

Jan. 5., 2016 | 09:55 pm

Bija tik jauki satikt manu vienu un vienīgo labāko draudzeni jau kur tos gadus - Santu! Un viņas Yanesu - pus maltieti, pus itāli. ^^
Ai, es no laimes un prieka kūstu, izkūstu. Viņa piekrita būt par lieceniece manās kāzās. ^^

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 1., 2016 | 08:15 pm

Raitim mājas ir pati skaistākā vannasistaba, kādu esmu līdz šim redzējusi.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Saldi

Dec. 30., 2015 | 07:50 am

Atnāku uz darbu un tur apkopējai dzimšanas diena. Un tur ir konfektes, mandarīni, un tur ir 'marshmallows'. Un man garšo viss no tā, bet es neko no tā visa nevaru ieēst. Es ļoti gribu, bet es nevaru ieēst.
Nu labi, divus mandarīnus un trīs 'marshmallows' es tomēr notiesāju. Un tagad ir slikti.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 26., 2015 | 10:14 am

Strīdēties un tad mīlēties.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 13., 2015 | 04:17 pm

Ak, šīs mazās laimītes dzīvē. Žēl tikai, ka tās vienmēr aprobežojas ar lieliem runas plūdiem un maz reālas darīšanas. It kā.. It kā es vienīgā būtu skaidrā prātā, kamēr pārējie slīcinās apreibinošās, alkoholiskās vielās..

Ak, jā.. Neesmu dzērusi ne piles grādīgā kopš oktobra vidus..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 4., 2015 | 06:33 pm

Tas neveiklais brīdis, kad jāpērk krūšturis - vienu izmēru lielāks kā iepriekš.
Tags:

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 29., 2015 | 07:03 pm

Iegrimt spilvenā, kas smaržo pēc mana vīriešcilvēka smaržām.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 11., 2015 | 06:16 pm

Mūsu pazeme ir mūsu zemapziņa. Man patīk grāmata, kuru šobrīd lasu.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


24/7

Nov. 9., 2015 | 10:01 pm

Vēl mazliet vairāk kā nedēļa līdz algai un jāiztiek šobrīd tikai ar dusmīgā putna krājkasītes līdzekļiem. Ceļa nauda un Bites.lv rēķina nomaksa.

Ēdiens? Kāds ēdiens?

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Statistika

Nov. 6., 2015 | 08:40 pm

Brīvdiena. Un vienīgais, ko esmu izdarījusi ir - nostaigāti 10km, nofotogrāfētas 14 fotogrāfijas no kurām labi, ja viena ir attīstīšanas vērta, 100 pietupieni, n'tais skaits dziesmu noklausīts, izdzerta trešdaļa divlitru kolas.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


taste of the surrealistic reality

Nov. 2., 2015 | 07:20 pm

Pirmdiena, 2. novembrī (neesot.)

Ielocīti stūrīši grāmatai. ''Mūžīgie Līdumnieki'' grāmata saucas. Bibliotēkā dabūju.
Lasot tādu grāmatu gribas savas dzimtās lauku mājas. Kartupeļu vagas un rudens salnu nosaldētās dālijas.
Sāpošu muguru no ravēšanas un talkas čalas.
Aizgājusi pagātne vai turpmākā nākotne.?

Ar elkoņiem atspiedusies pret palodzi, gaidu Viņu pārnākot mājās. Cerams, ka Viņš atnesīs ''kaut ko garšīgu''. Mēs vienmēr pamanāmies pajautāt, lai pēc darba viens vai otrs, atnes ''kaut ko garšīgu''. Tad ir tas nemiers iekšā.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


taste of the surrealistic reality

Nov. 1., 2015 | 07:40 pm

Svētdiena, 1. novembrī (esot.)

Labrīt. Kāds ir pamodies. Kāds ir neko nesapņojis, bet vienkārši pamodies realitātē.
Ir diena pēc Helovīnu nakts. Visas nakts būšana sabiedrībā ir izsmēlusi pēdējos spēkus un vēlmi pēc cilvēciska tuvuma. (Varbūt pēc viena cilvēciska tuvuma, sirds tomēr alkst, ilgojas un gaida.. Tas tā, starp citu un lasot starp rindām un zīlējot no zemtekstiem, pērles laukā zvejojot.)
Iekurta krāsns. Bērza malka dejo ar uguni. Tikko izmazgātu matu smarža, kas slēpjas zem cepures, jo jāsoļo uz tuvējo veikalu pēc ēdiena. Ledusskapis kārtējo reizi ir tik tukšs, ka pat pelei būtu izvēle kur pakarināties.
Ieeju tuvējā veikalā - kā izmiris. Ne sejas nemana. Izņemot to vienu dzērāju, kurš spraucas garām, lai ātrāk tiktu pie alkohola stenda, jo tuvojas pulksten 22.00. Liekas, ka viņš ar savu sarkano degunu mēģina ''uztaustīt'' labāko no lētajiem degvīniem..
Pārdevēju vienaldzīgie skatieni dursta dienas divas veco gaļu ledusskapjos.

Melnā tēja ar citronu no krūzes ar saulespuķēm garšo savādāk.
Atvērtas grāmatas un žurnāli gultā.
Nolauzti nedēļu audzētie nagi.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Atņem laiku no laika. Kas paliek pāri?

Okt. 27., 2015 | 06:04 pm

Goda vārds, redzot kādu sev pazīstamu cilvēku, kamēr es esmu vienā telpā ar viņu, bīdot īkšķi lejup pa lapu sociālajos tīklos iekš telefona - gribas tā vienkārši pieiet klāt un iesist knipi pa pieri! (lasīt: iedot pa seju ar dūrē sažņaugtu plaukstu..)

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 25., 2015 | 04:49 pm

Šī svētdiena nevar būt vēl svētdienīgāka. Lietus līst. Ir sasodīti nomācies, ne saulesstars tā arī neiespīd logos. Rēgaina migla. Rudens košās krāsas gan ir tas vienīgais, kas spēj izvilināt smaidu un ļauj tam uzkavēties. Pakavēties brīžus ilgāk.

Visu dienu tā arī neesmu saņēmusies apģērbties, plivinos apkārt Viņa kreklā. Izmazgāju un iztaisnoju matus. Pēc malkas tā arī neaizgāju, cerībā, ka tie krājumi, kas grozā, pietiks, lai divreiz izkurinātu krāsni un māja būtu kaut cik silta. (Doma par to, ka tuvojas bargais ziemas aukstums, mani no sirds biedē.)
Divreiz uztaisīju sev ēst - brokastīs bija vārīts lasis ar kviešu margarīnmaizēm, bet pusdienās notiesāju vēršacis ar ceptiem sīpoliem un papriku. (un, uh, kā gan es smilkstēju sīpolus griežot. Es smilkstu jau no atrašanās ar viņiem vienā telpā, ja tiem tiek iegriezts kaut necik.)
Visu dienu dzeru melno tēju ar ingveru, skatos yūtūbā videoklipus, kur forši cilvēki stāsta par foršām vietām un lietām. Piemēram, par Long Distance Relationship jeb LDR un stāsta, kas atrodas viņu somās. Graužu konfektes un arīdzan skatos 'Vampire diaries' - pamanījos izlaist veselu sezonu, tagad jāatgūst nokavētais.

Zvej. aizbrauca uz Lapmežciemu, skraidīt ar Lāci gar jūru. Rīt būs atpakaļ manos apskāvienos. Un manā gultā. Tagad mūs šķir tikai naktsdarbs - es guļu, tad, kad viņš strādā un otrādāk..
Eh. Eh. Brīžiem es mēdzu vizualizēt, ka mums abiem atkal ir darbalaiks no 09.00 - 17.00. Mums abiem ir brīvs vakars iziet ārpus mājas pavakariņot, aiziet uz filmu, satikt draugus un visas tās citas jaukās lietas, ko parasti tādi cilvēki, kuri strādā noteiktos darba grafikos, dara. Dzīvo savos rāmīšos un turpina savu ikdienišķo eksistenci ar to savu strikti noteikto darba laiku.
Tā vietā mums; mums ir nenoformulēts darba grafiks ar tik maz brīvām dienām, kuras var teju vai burtiski saskaitīt uz rokas pirkstiem! Darba dienas beigas nozīmē tikai to, ka esi darbā un turpini strādāt, jo attiecības ar cilvēkiem ir mūsu darbalaika sastāvdaļa. Ēdiena pagatavošana vai vispār normālas maltītes ieturēšana ir brīvdienu gaidītākais notikums. Tā vietā mēs vienmēr apēdam tikai kaut ko pa ceļam iegādātu.
Filmu skatīšanās ir tikai kā nakts pasaciņa fonā, lai aizmigtu.
Draugi? Tie ir tādi paši piedzīvojumu meklētāji kādi esam mēs paši! :)
Un nez, ja godīgi, es nevaru sevi šobrīd atkal iedomāties strādājot biroja darbalaiku. Lavierēju starp skolu un darbu šobrīd kā protu un mani tas pilnībā apmierina.
Jā, man nav daudz brīva laika, jā es lielākoties esmu neizgulējusies tās nepieciešamās miega stundas, (bet manam organismam pilnīgi pietiek ar tām 4/5h miega) jā, es uz cilvēkiem skatos savādāk nekā es skatījos laiku atpakaļ, bet.. Jā. Ir labi. Ir patiesi labi un no sirds.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [3] | Add to Memories


FML

Okt. 22., 2015 | 02:39 pm

Kas var būt ''vēl lieliskāks'' par nedēļas noslimošanu un slimošanas beigu daļā norauties aukstumapumpu manu skaisto lūpu kreisajā kaktiņā?!

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 19., 2015 | 06:47 pm

Domāju, ka esmu jau izveseļojusies pa iepriekšējām brīvdienām, bet lūgtum - aiztecēju uz savu iemīļoto Vecrīgas vietu, kur man jāstrādā un sapratu, ka nebūs aršanas - galva reibst, bezspēks un krūtīs spiež kā milzīgs akmens uzkrauts virsū. Sēžu pie bāra letes tāda maza nelaimes čupiņa ar saķertu galvu un man rokās ir ingvertēja.
Kolēģes ņēma un aizdzina mani mājas. (Mājas nozīmē braukšanu. Laika pavadīšanu ceļā. Mājas nozīmē krāsns kurināšanu. Mājas nozīmē, ka ir auksts un silts vienlaicīgi. Bet mājas nozīmē arī stipras sienas un stipru mīlestību.)

Aiziet - trešā slimošanas diena.. Aiziet.. No ārsta uzstādītajām diagnozēm jau tā sāpošā galva sāk sāpēt mazlietiņ vairāk.
Ciest nevaru tās rudens atnestās saaukstēšanās. Smieklīgi, bet līdz ko es pie tējas pilna dzīvības būdama, pievienoju citrona šķēli, tā nosacīti es saķeru saaukstēšanos. Ar ingveru tā nenotiek. Arī ar laimu ne. Varbūt sagadīšanās, bet tā sagadīšanās ir pārlieku īsta..
Manam sarakstam ar lietām, kuras nedrīkstu lietot, pievienojas arī citrons. Forši. Vai kafijai un vīnogām sarakstā palika garlaicīgi?

Tajos brīžos, kad neguļu, skatos multfilmas [The Awesomes un Family Guy] un ēdu kviešu sausmaizes ar svaigo sierkrēmu, tomātiem, gurķiem un citronpipariem.
Un tējas. Šausmīgi daudz tējas.

Drausmīgi garlaicīgi un vientuļi. Eh. Meh. Uz mani skatās visas tās neizdarītās lietas, kuras man vajadzēja izdarīt pa nedēļas nogali un nedēļas sākumu - iekrājušies foto darbi galvaspilsētā, piemēram ir tikai visa iesākums.. Es pat šobrīd nevaru izbāzt degunu pa loga aili, kur nu vēl kaut kur doties un plivinātie rudenīgajā atmosfērā! Bieza šalle un vilnas zeķes kājās guļot savā gultā.
Es jau iepriekšminēju, ka nevaru ciest tās rudens atnestās saaukstēšanās? Eh. Meh.

Un kāpēc mani mati šobrīd izskatās tik labi sasieti uz augšu? Kādēļ viņi nav tādi ikdienā? O_o
Manai ģimenes ārstei ir skaistas uzacis.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


48h nemiega

Okt. 19., 2015 | 03:43 pm

Zvej. atbrauca mājās - nogulēja pavasari, pamodās rudenī ar tuvojošos ziemas elpu. Un atkal aizbrauca. Bet es zinu, ka Viņš būs atpakaļ, jo Viņš uz plaukta atstāja dušas želeju, bārdas vasku un bārdas šampūnu.
Es skaļi neteikšu, bet es uzticīgi gaidīšu Viņu atpakaļ..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 11., 2015 | 08:13 pm

Šodien brīvdiena, bet es jau četras stundas kā esmu darbā. Jau rit piektā stunda. Skatos, kā kolēģi strādā. Mājas šobrīd šķiet tāls mērķis..
Tāls un auksts mērķis.

Iepirkšanās diena. Atkal kaudzi ar eiro atstāju kosmētikas preču veikalā. Eh. Vieglāk būtu nopirkt jaunu seju..
Nopirku lakatu - pelēku. Mana apsēstība ar pelēko krāsu sāk palikt par vērā ņemamu problēmu. 50% no mana skapja satura ir pelēka krāsā.

Gribu ņemt baltu papīra lapu un gleznot uz tās dvēseli laukā, vai ņemt citu baltu papīra lapu un rakstīt. Rakstīt, līdz vārdi kļūst par asiņainām, dzīves pilnām ainām.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 7., 2015 | 10:49 pm

Man ir alerģija no sojas!

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Daile, piedodiet.

Okt. 6., 2015 | 04:53 pm

Mums ar Dailes teātri, tas ir, mums Juri žagaru bija acu kontakts.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories