Marta piezīmes. Par katru dienu, kas ir svētki.
Mar. 9., 2012 | 09:29 pm
No:: melnbaltalapsa
Ir septītā marta vakars. Vēls. Neskatos pulkstenī, tamdēļ precīzu laiku nepateikšu. Bet ir krietni par daudz ierastajai pēcpusdienai, kad parasti esmu jau dzīvokļa sienās, ar tējas krūzi rokās, uz palodzes un nododos savām iedvesmām - rakstot, knibinoties ap adījumiem, audumiem vai lasot kādu grāmatu. [Šobrīd esmu pārņemta ar Šrī Īšopanišada mantru grāmatu]
Esmu nogurusi. Kaut kas sāp pēc negulētas nakts un saspringti aizvadītas darbadienas. Stāvu pie dzīvokļa durvīm. Aizslēgtas. No iekšpuses.
Kādu brīdi domāju, ka varbūt šonakt gulēšu viena..
Durvis, pēc pāris minūtēm un maniem zvana signāliem, atveras. Durvīs un pustumsā stāv tikko kā pamodies - vēl samiegojies, saburzītiem, izspūrušiem matiem, sasodīti pievilcīgs vīriešcilvēks - smaidot pasniedz man sarkanu jo sarkanu rozi. Ar garu kātu. Perfektu. Ideālu. Skaistu.
Anna jautāja ar ko man asociējas 8. marts. Es nevilcinoties atbildēju - Padomju svētki. Viņas skaistās acis aiz brillēm četrstūrainos rāmjos iepletās un pār lūpām skanēja izbīlis: ''Tu esi pirmā, kas ko tādu saka! Nopietni. Visi, kuriem es šo pajautāju [Anna ir topošā žurnāliste un viņas mājasdarba temats bija par 8. marta ''svētkiem''] minēja tādas pirmās asociācijas kā: ziedi, sievietes, vīrieši.
Vakar un šodien viesojos priekšpilsētā. Tas ir šausmīgi, kā lietas ir piesātinātas ar atmiņām. Sajūtu izgāztuve.
Esmu nogurusi. Kaut kas sāp pēc negulētas nakts un saspringti aizvadītas darbadienas. Stāvu pie dzīvokļa durvīm. Aizslēgtas. No iekšpuses.
Kādu brīdi domāju, ka varbūt šonakt gulēšu viena..
Durvis, pēc pāris minūtēm un maniem zvana signāliem, atveras. Durvīs un pustumsā stāv tikko kā pamodies - vēl samiegojies, saburzītiem, izspūrušiem matiem, sasodīti pievilcīgs vīriešcilvēks - smaidot pasniedz man sarkanu jo sarkanu rozi. Ar garu kātu. Perfektu. Ideālu. Skaistu.
Anna jautāja ar ko man asociējas 8. marts. Es nevilcinoties atbildēju - Padomju svētki. Viņas skaistās acis aiz brillēm četrstūrainos rāmjos iepletās un pār lūpām skanēja izbīlis: ''Tu esi pirmā, kas ko tādu saka! Nopietni. Visi, kuriem es šo pajautāju [Anna ir topošā žurnāliste un viņas mājasdarba temats bija par 8. marta ''svētkiem''] minēja tādas pirmās asociācijas kā: ziedi, sievietes, vīrieši.
Vakar un šodien viesojos priekšpilsētā. Tas ir šausmīgi, kā lietas ir piesātinātas ar atmiņām. Sajūtu izgāztuve.