Pieklauvē un nāc iekšā -

Šonakt sapņoju par Zviedru milzi. Viņš nez kāpēc mazliet teicami pārvaldīja latviešu valodu. Tad nu priekšspēles un seksa laikā pamanījāmies apmainīties kādām pieklājības frāzēm. Neatceros, ko vairs īsti, bet kaut ko uz glaimu vai neizbēgama vīrišķā kautruma pusi, pār viņa lūpām izspļauts jau bija..
Aplausi sirrealitātei, kas spēj aiznest savos iedomu/ības spārnos, kur tik vien sirds kārojas, gluži neapzināti.

Lai gan.. Sapņi nav diez ko neapzināti. Jo vairāk domāju par šo sapņu padarīšanu, jo vairāk nākas izsecināt – runa ir vienmēr par un ap zemapziņu un zemapziņā notiekošo.
Tas gribot vai negribot atstāj iespaidu. Uzglūn pēc kāda nenoteikta perioda. Par ko neviļus tiek domāts, tas nogulsnējas kā baisa slimība, kas to vien tik gaida kā pēc kāda laika, izspraukties no šūnām laukā un pārņemt visu organismu.

Visā šajā sakarā, pāris dienas ņemot atpakaļ no šodienas, pa ausu galam dzirdēju par filmu ‘’Džošuā koks’’ [kaut kad ir redzēta, starp citu..] – dzirdētais palika domās, vēlāk raitā solītī, aizklejoja līdz augstāk, iepriekš minētajai, viedajai Zem Apziņai, un tur arī palikās. Un, lūgtum, sapnis gatavs.
Pie velna - Un man bija sekss ar Dolfu!

Tagadiņās mans noskaņojums velk uz to, lai noskatīties VISAS arhīvos pieejamās filmas ar iepriekš minēto Zviedru tautības milzi. ^^
Ciest nevaru tās bojevikīgās, tipiskās pārmērīgā spēka demonsrēšanas filmas, ar specefektiem, no kuru skatīšanās vien galva sāk sāpēt un nelabi metas.
Bet, ja aktierspēle izraisa endorfīnu pakrūtē, sasodīts, esmu ar mieru paciest tās divarpus [vai cik tur] stundas.