- 8/27/26 09:17 pm
- Vakar biju pastaigā, kura beidzās ar to, ka dejoju uz akmens tilta.
Lieliski izvēdināju smadzeni.
Tā iet, ka atvaļinājumā strādā . - Current Music: Spice girls -stop
- 0 commentsLeave a comment
- 8/27/26 06:00 pm
- Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?
- 0 commentsLeave a comment
- 8/27/26 05:28 pm
- Īsa mūsdienu "hiperkapitālisma" analīze (nebeidzamā komodizēšana, hustle kults un prāta kultūras noriets līdz ar vidusklases nāvi).
Hiperkapitālisma realitāte balstās uz 2 pamatpilāriem:
1. Jebkura fenomena komercizēšana/komodizēšana.
2. Akcionāru peļņa kā dzīvbas turaapināšanās pamata mērķis.
Šo pamatpilāru priekšā sabrūk jebkura humānisma vai taisnīguma ideja, jo sistēma pašā pamatā balsatās uz nepārtrauktas efektivizācijas principu. Vērīgākie dzīvē, iespējams, būs apzinājuši, ka dabā lietas un enerģijas nav bezgalīgas, tās ir tendētas plūst un eventuāli iegūt zināmu kārtību - balansu.. Un, ja tu paņem kaut ko no rītdienas, tad parītdien tev tas būs jāatdod atpakaļ.
Šķiet, psihes veselība ir aspekts, kur komodizācijas un peļņa-pār-visām-varītēm fenomeni izpaužas visskaudrāk. Cilvēkiem ar psihes traucējumiem tiek nozīmētas nevis fiziskas/komunikatīvas/holistiskas metodes kopā ar noteikta tipa diētu, bet tiek izrakstīts antidepresants X ar mērķi "apslāpēt cilvēka sirdsbalss palīdzības saucienus".
Neapgalvoju, ka šim zāļu tipam nav vietas psihes medicīnā - ir. Tas veicina neiroplasticitāti un tiešām var palīdzēt cilvēkiem ar akūtām, suicidālām/vardarbīgām problēmām. Taču visa tā teorija par smadzeņu ķīmiju ir tikai viens no daudziem aspektiem. Un jaunākā zinātne raksta, ka izskatās, ka tomēr smadzeņu ķīmijas disbalana teorija ir falša izpratne par depresijas cēloni (2022. gada Moncrieff et al. metaanalīze par serotonīnu).
Atgriežoties pie kapitālisma. Traģikomiski - pat tāds skaudrs fenomens kā "bezpajumtnieks" vai, piemēram, "fiziskā darba strādnieks" tiek padarīts par preci, orientētu uz bagātniekiem. Jo tikai bagātnieks mūsdienās var atļauties būt par nabagu. Un pieredzēt autentisku realitāti, kamuflažējoties par tās "triviālo" subjektu.
Tikmēr, kamēr nogarlaikojušies bagātnieki nodarbojas ar kaut ko tik zemisku, lai sajustos kaut nedaudz dzīvi, pati sistēma ar mūždienīgo spekulēšanu akciju tirgos un ekonomiku, kas vispār nav paredzama, izveido perfekto gultni, lai tie, kuriem pieder 3/4 pasaules resursu turpinātu raust šos resursus. Un ar katru ekonomisko krīzi viņu resursu valdījums pieaugtu, kamēr zemākā klase tiek papildināta ar deklasēto vidusklasi (nemeklēšu avotu, jo runa par pašsaprotamo).
Un ar vidusklasi izzūd intelekta nodošana. Kultūra. Lasīšana. Doma. Retorika. Iespēja attīstīt prātu, kamēr vecāki atbalsta finansiāli, jo spēj to pavilkt. Tikmēr zemākā kasta vaiga sviedros strādā no padsmit gadu vecuma - tur nepaliek laiks un enerģija, lai vispār domātu kategorijās "prāta kultūra", utt. - 0 commentsLeave a comment
- 8/27/26 04:14 pm
- Šodienas galvenā tēma: interspecies music un Džims Nollmans. Kungs dara manu sapni - spēlē itāru slepkavvaļiem. Viņu vokalizācijas ir D-C-D notīs, tāpēc, ņemot tās uz ģitāras, retos gadījumos vaļi sāk dziedāt līdzi. Labs info materiāls youtube linkā (nedaudz mūzika, info par viņu, intervija).
https://www.youtube.com/watch?v=LXNkseGINBQ - 0 commentsLeave a comment
- 8/26/26 12:22 pm
- Pēdējā laikā mazliet pētu pasaules mitoloģiskās “sinhronitātes”. Šai kontekstā man ļoti iepatikās YT kanāla The Three Pillars video par pasaules atšķirīgos kontinentos mītošo tautu pasakām vienu konkrētu mesidžu “Lai arī ko tu darītu, NEKAD NEATSKATIES!”. Konkrētāk runa par situācijām, kur cilvēkam šo instrukciju iedod teoloģiski hierarhiski augstāka būtne (Orfeja gadījumā kaut kāds tur Aīdas jeb elles, kurp Orfejs bija aizgājis, aģents ar ietekmi). Galvenais punkts šajos stāstos: ka cilvēks, kam tiek iedota šī instrukcija, to nespēj izpildīt un tāpēc kārtīgi dabū pa mizu.
Es pareizi interpretēju to ka autoritātes varas izpausmi? (Nebūt ne to kaitniecisko, bet virzošo, influencējošo).
Video https://youtu.be/ug4NZNWS7yk?is=wJweJhA_3IbKSt3t - 0 commentsLeave a comment
- 8/25/26 11:06 pm
- ASV pamanīts neredzēts fenomens: bezpajumtnieku new-age influenceru kults. I'm fucking sold.
- 0 commentsLeave a comment
- proklamācija II
- 8/25/26 10:26 pm
- Tev būs cienāties ar MSK "slēpto albumu" - mūsu magnum opus, kas tika izdots ilgi pēc mūsu nāvēm no pārdozēšanas 2009. gadā studijā, finalizējot šo albumu. Tā izdošanu fiziskā formātā izdarīja kāds LV industriālās mūzikas sen-tēvs vārdā Strops un izdeva to re-purposed consumer casette formātā, 65. eksemplāros.
Best hits:
Pēdējais krapālis,
Cikladēlija,
Patiesības novads,
Goda nepiepildīts rīts,
Saules pilsēta
- Current Music: DADA MUSIK DADA MUSIK DADA MUSIK
- 0 commentsLeave a comment
- proklamācija I
- 8/25/26 09:44 pm
- JĀNIS DAUGAVIETIS IR MAZO SMIRDĪGO KOCIŅU KRUSTTĒVS
- 0 commentsLeave a comment
- saku sev
- 8/25/26 07:22 pm
- Turpini domāt vakardienas domu.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/24/26 05:38 pm
- Terijs Railijs tas esmu es, kurš ir audzis mazliet organiskākā vidē, tāpēc spēj realizēt savu mūziku tieši tā, kā iztēlojas. Terija Railija - Varavīksne izliektā gaisā ir mana sirds, mana dvēsele, mana plūsma. Es šobrīd aktīvi mācos formēt savu privāto "taustāmo" mūziku. Neskatoties uz to, ka esmu kropls pašā serdē, man sanāk. Vienīgi atduros pret tām pašām problēmām, kur vienmēr - disciplīnas neesamība.
Dievs, kā es vēlētos, lai kāds vienāds vai augstāks spēks mani disciplinē tā, lai es iemācos vislaik turēt taisnu muguru. - 0 commentsLeave a comment
- 8/24/26 05:23 pm
- Jāpamēģina tas aziātu triks, kur katru rītu sāc ar glāzi karsta ūdens (var pievienot citronu vai ko tamlīdzīgu). Baumo, ka tas ne tikai uzlabo gremošanu, veicina vielmaiņas procesus (mazāk resnīts), samazina t.s. "uzblīšanu", bet ilgtermiņā uzlabo arī zarnu mikrobiomu.
- 0 commentsLeave a comment
- turpinot par bīstamo literatūru: Lutera "Par ebrejiem un viņu meliem"
- 8/23/26 04:01 pm
- Kad Luters sarakstīja iepriekšējā postā minēto grāmatu, viņš jau bija vecs un īdzīgs. "Īdzīgs" būtu maigi teikts. Precīzāk būtu lietot vārdu "zeal".
Rezumējot, "Par ebrejiem un viņu meliem" galvenā doma ir sekojoša: pēc gadu desmitiem ilgām neveiksmīgām cerībām uz ebreju pievēršanos kristietībai, izmantojot humānas metodes (integrāciju), Luters secināja, ka tas nekad nenotiks, un aicināja kristiešus pārtraukt toleranci pret ebreju reliģisko dzīvi. Un aktīvi vērsties pret viņiem: dedzināt sinagogas, iznīcināt reliģiskos tekstus, aizliegt rabīnu darbību un atņemt īpašumus, uzskatot ebrejus par spītīgiem Kristus ienaidniekiem.
Teksts vēlāk kalpoja par vēsturisku attaisnojumu nacistu antisemītismam.
Dažreiz, runājot par tālu vēsturi, var būt tiešām grūti iztēloties, ka patiesais iemesls ir saistīts ar vēlmi konvertēt. Un kā uz vecumdienām pat visgaišākie prāti var aptumšoties, skaudru dzīves pieredžu un veselības problēmu dēļ (zarnu bioma, vairogdziedzera darbība, utt. ietekme beheivjorālos modeļus). - 7 commentsLeave a comment
- burvīgs 3D mikss
- 8/23/26 02:59 pm
- Man nenormāli iepatikās Velvetu Džona Keila dziesma “Barakuda” (1974). https://www.youtube.com/watch?v=w0Ip56e
bjNo
Eksplorēju diskogrāfiju un fascinējos.
Obligāta klausāmviela (albumi):
1. “Paris 1919”
2. “Fear”
3. “Music for a New Society” - 0 commentsLeave a comment
- par Martina Luthera grāmatu "Jews and their lies"
- 8/23/26 02:10 pm
- Uzzināju, ka Martinam Luteram grāmata "Par Žīdiem un viņu meliem". Īsi izgāju galvā cauri, kas ir šis "apgaismotās" kristietības pamata pilārs, Martins Luters? Sapuvušās katoļticības reformēšana par praktisku, anti-institucionālu, grass-roots focused, komunālu un funkcionālu reliģiju - protestantismu.
Lutera protestantisma reformācija (16.gs) ieviesa principu, ka indivīds var interpretēt Bībeli tieši, bez baznīcas starpniecības - un šo loģisko struktūru (individuāla saprāta autoritāte pret institucionālu autoritāti) interpretēju kā priekšnoteikumu pēc divsimts gadiem nākošās Apgaismības laikmeta (18.gs) racionālismam.
PaKāpēc gan lai kāds Tik Liels un Tik Vieds tā vērstos tā pret ēbrejiem? Tik garīgs kungs, kristietības "salabotājs"?
Atbildi gūsim vēlākā postā: http://klab.lv/users/ulvs/2306416.html - 0 commentsLeave a comment
- LČR '26
- 8/23/26 09:53 am
- Starts netika atcelts. Mežā devās ap 50 komandas. Ja tu piesakies ballītei kur diennaktī jāveic ap 120 km kājām pa mežiem, purviem, strautiem, brikšņiem, izcirtumiem, jaunaudzēm, tad tu jau esi ekstrēmists. Un izcili izturīgs visādā ziņā. Taču pēc 8 stundām sāka gāzties koki - visur - uz ceļiem, mežā, atklātās vietās. Un tuvojās tumsa. Piesardzīgākie teica Stop ballītei. Bet nu vēl jātiek atpakaļ. Ap 22iem tomēr organizatori visām komandām deva paziņojumu atgriezties bāzē. A cilvēki tikmēr vienmērīgi izkliedējušies 180 km² teritorijā no Rojas līdz Engures ezeram un Vandzenei, Valdemārpilij
--------
Piektdiena, pusdienlaiks: Nu rīt pa dienu starts Latvijas čempionātam rogainingā 24 stundu distancē Rojā, piejūrā. Pagaidām neredzu ziņu ka atcelts. Orientieristiem lietutiņš parasti nav traucēklis, bet nu ilgstoša vētra un negaiss ja diennakts mežā jāpavada ar mazu somiņu jau pielīdzinās dzīvībai bīstamai avārijai. (Es neesmu pieteicies un nebiju plānojis) - 0 commentsLeave a comment
- 8/20/26 06:29 pm
- Globālā darba telpa. Globālā darba telpa. Globālā darba telpa.
- 0 commentsLeave a comment
- Psihiatrija 7/ “Krāsu paletes paplašināšana” (Stāsts par pašnāvības pārvēršanu pārdzimšanā)
- 8/20/26 04:53 pm
- Reiz kādā mazā Latgales pilsētiņā dzīvoja ģimene. Mamma, tētis un meita.
Mamma strādāja veikalā, tētis bija mežsargs. Meita auga Daugavas malā.
Viņiem bija daudz meža, maza mājiņa un vienkārša iedzīve.
Tomēr kaut kas stāvēja starp mammu un tēti, ģimenes enerģijā bija trauksme un neapmierinātība. Mazā Magda, meita, juta, ka mamma ir dziļi neapmierināta ar savu vīru, viņas tēvu.
Tēvs bija mantojis daudzus simtus meža hektāru un varēja atļauties vai nu strādāt, vai nestrādāt. Viņam patika ar draugiem krogā sēdēt un runāt par visu un neko. Viņam bija arī vairākas pašceltas būdiņas mežā, lai apgaitas laikā varētu ieiet zem jumta un nosnausties. Katrā no šīm koka būvēm bija viena gulta, elektrības rozete, kafijas kanna un kafija, paka ar grauzdiņiem un vecas grāmatas. Šādu būvju mežos, kas robežojās ar Lietuvu un Baltkrieviju, bija kopā piecas. Viņš devās no vienas uz otru, apsekoja teritoriju. Brauca ar vecu “Ņivu”. Tā kalpoja labi. Pēc tam nopirka glaunu džipu, taču tikai tāpēc, ka darba vajadzībām.
Magdai šķita, ka viņa noteikti būtu tēva meita, ja vien tēvs vairāk izrādītu mīlestības mammai. Mamma pārmeta tēvam, ka viņš ir slinks, pavada pārāk daudz laika klejojot apkārt, neko prātīgu nedara, un, tā vietā, lai strādātu, dzīvo savā pasaulē, vai arī dodas uz nezināmu laiku pārbraucienos pa tuvīnajām ārzemēm. Tāpēc viņam ik pa laikam nākas pārdot daļu mežu platību, jo benzīns un ēdiens maksā naudu.
Magda bija spiesta dzīvot normāla cilvēkbērna dzīvi, jo bija deviņdesmito gadu pats sākums. Iet skolā, mācīties. Nevarēja vazāties līdzi tēvam pa ārzemēm, jo tad sistēma draudētu mammai ar tēti viņu atņemt, jo bērns neatrodas skolā, neiegūst obligāto deviņu klašu izglītību.
Tomēr viņa ļoti gribēja ātrāk pabeigt skolu un ar stopiem apceļot Eiropu. Arī, kā tēvs, darīt labu dabai, kopt un uzraudzīt platības, lai mežs būtu labā stāvoklī, tiktu atjaunots, ja vajadzētu.
Taču tās visas ir tikai dekorācijas.
Katrs priekšmets Magdas dzīvē bija viņas papildinājums. Viņas zobu suka, matu lentas. Ritenis. Kabatas nazis. Labākā draudzene skolā, ko viņa tik ļoti mīļoja. Šīs lietas izteica viņas iekšējo trūkumu un pārpilnību, izteica viņas esības nokrāsas. Konflikts ģimenē bija viņas karma no citas dzīves, kurā viņa bija vai nu tēvs, vai māte. Šajā viņa bija vienīgais bērns ģimenē, meita.
Samsāras rats turpināja griezties kā tādā daudzdimensiju karuselī. Viņa bieži vien šķita ļoti apjukusi cilvēkos. Viņa sauca domās pēc savas upes, pēc meža, putniem, zvēriem. Skola ar savu cietumam līdzīgo iekārtu viņai šķita sveša un necilvēcīga. Zaudējusi dabiskumu.
Viņa gribēja uz Dienvidiem, uz Franciju, kur cilvēki teica, ko juta, gāja ielās, smējās un dejoja. Kur intravertus cēla uz rokām un tad izkala pieminekļos.
Viņa gribēja uz Ziemeļiem, uz Fjordiem un zivīm bagāto jūru. Pie cilvēkiem, kuri atpūtās parkos, ģērbušies pufīgos ziemas mēteļos, ar karstām termosa krūzēm. Tad viņa sēdētu kafejnīcās un rakstītu dienasgrāmatā par skaistajiem norvēģiem.
Taču dzīve viņai piedāvāja Rīgu, un te bija izpriecas un vīns. Kā arī augstskola, kur mācīties par dabu.
Reiz, daudz vēlāk, es satiku meža inženieri, kurš bija atradis sevī. Arī viņš bija Magdas viena no versijām. Viņas “doppelganger”.
Pa to laiku Magda nogāja no ceļa, iegriezās vienā no daudzajiem ilūziju
-ismiem, tur iestrēga, un 2012.gadā atstāja šo pasauli.
Taču šis stāsts ir par alternatīvo realitāti, kurā viņa 2010.gadā, pēc sev tuva cilvēka slīcināšanās mēģinājuma, saprot, ka viņai jau no desmit gadu vecuma ir pašai pašnāvības domas, un viņa tagad, būdama pilngadīga, pierakstās pie psihiatra.
Psihiatrs viņai izraksta antidepresantus un nozīmē dialektiski biheiviorālo terapiju.
Viņa dodas uz šo terapiju par naudu, ko bija paredzējusi iztērēt lētam vīnam, vīrakam un drēbēm.
Terapijā atklājas, ka viņas neveiksmes ar vīriešiem sakņojas mātes neapmierinātībā ar viņas tēvu. Viņa visus puišus, ko izvēlējusies, meklējusi tādus, kas nav vīrišķīgi, kas piekrīt visam, ko viņa saka un ierosina, kas ir vienkārši priecīgi kopā tusēties. Kuriem nav stingra mugurkaula un savu dzelžainu pārliecību. Viņa, pa to laiku, aizvien vairāk aizraujas ar feminisma un maģijas lietām, meklē savu vīrišķo atspulgu, animus, sievietēs.
Tādu viņa atrod kādā kursabiedrenē, kura ir ļoti pašpārliecināta, lecīga, prot labi manipulēt un melot. Viņa nežēlīgi iemīlas un ir pārsteigta, ka šī meitene tikai pavīpsnā par to.
Cilvēki viņai apkārt viņu slavē par uzdrošināšanos atzīt savu netradicionālo orientāciju uz nāvi brunčos. Viņas izkropļotā vīrišķā daļa, kas manifestējusies kā tēvs, kurš staigā pa pasauli, bet nemīl savu sievu un meitu, nu mēģina viņu apmānīt, sakot, ka jaunas meitenes taču ir bez krāniņiem, un viņas ir pasaules glābējas. Pat ja dzer, pīpē, bučojas ar visiem smukajiem pēc kārtas un mūk no savām izkropļotajām animus daļām, kas manifestējušās agrāk onkuļos un patēvos, kas izsaka nepiedienīgas piezīmes.
Ir skaidrs, ka Magda nepiekrīt psihoterapeitei, viņas teoriju nosauc par homofobisku, un vispār paziņo, ka hetero sievietes ir daudz zaudējušas, jo nesaprot sieviešu ķermeņa vilinājumu.
Tajā pat laikā viņa secina, ka Latvijā nav daudz laimīgu lezbiešu pāru. Vai vismaz par tiem neraksta avīzēs. Vēl viņa secina, ka tādu pāru, kas nāk no mazturīgo vides, ir vēl mazāk.
Magda pati nāk no Latgales katolicisma vides, kur jebkāda veida novirzes šajā jautājumā tiek asi nosodītas.
Ir skaidrs, ka, kamēr viņa ir jauna un smuka, Rīgas meitenes viņu gribēs, taču, sasniedzot piecdesmit un sešdesmit gadu vecumu, diez vai ar šādu orientāciju viņa Latvijā varēs atrast ilgtermiņa partneri. Tas viss ir tik sarežģīti. Atceramies, ka šo notikumu laikā Magdai ir tikai astoņpadsmit gadu.
Lai nopelnītu naudu terapijai, viņa ārzemēs lasa ābolus.
Tēvs ar viņu aizvien nerunā tik bieži, cik viņa vēlētos. Ir priecīgs, ka viņa arī sekos dabas mīļa ceļu. Taču viņa ir sen nostājusies mātes pusē, tēvu uzskata par slinķi un slīmestu, kurš pamazām izputina savu mantojumu. Rīgas puiši viņai sola daudz ko, taču nespēj atrisināt karmisko mezglu, kurš samilzis.
Jo viņai bērnībā vajadzēja tieši tēva mīlestību – rūpes, aizsardzību, drošības sajūtu. Sajūtu, ka tēvs ir mājās, kad mammai vai viņai ir bēdīgi un nestabili. Taču tēvs bija mežos. Lielākoties.
Kosmiskajā domino katrs ir tikai kauliņš. Tēvs tā nerīkojās, jo ienīda visu pasauli vai savu sievu. Nē, viņš tā rīkojās, jo viņam tā bija vieglāk. Viņš neapzinājās sekas savai rīcībai. Viņš arī bija egoists.
Terapijā pienāk kāds punkts, kurā ir jāspēj piedot. Pēc tam pieņemt. Mūsu ģimenes locekļi ir ne-perfekti cilvēki. Kuri bieži vien dzīvo mucā, atbilstoši savai izpratnei. Tālāk neesot droši. Tēvs varēja lielo mantojumu nospēlēt kārtīs vai nodzert. Nē, viņa vaina bija tikai tā, ka viņš mājās bija vienu nedēļu mēnesī. Viņš bija vientuļnieka tips, kurš bija apprecējis Magdas mammu jaunības impulsu vadīts. Pēc trīsdesmit vai četrdesmit viņam sievieti gribējās aizvien retāk un retāk, viņam pietika sajūtas, ka ir māja ar sievu un meitu, taču svarīgāk šķita dzīvot sev.
Šis domu vīruss, ka cilvēks domā, ka viņam nodarīts pāri speciāli, kaut viņš bijis tikai blakus un cietis no blakuszaudējumiem - termina, ko lieto bombardēšanā. Kāda cilvēka egoisms vienmēr rada zaudējumus. Ja cilvēkam ir draugi, ģimene, padotie, tad zaudējumi var strauji pieaugt.
Daudz sarežģītu lietu. Katrs ābols – desmitā daļa no terapijas minūtes.
Kāds vispār ir mērķis? Bēgt no traumas, lai trakā skrējiena laikā apdauzītos un iegūtu daudzas citas? Vai tomēr atgriezties izejas punktā.
Magdas māte arī bija egoiste. Nenovērtēja savu vīru, kurš nekrāpa, nelamājās, nebija agresīvs, nebija dzērājs, tikai pēc desmit laulībā nodzīvotiem gadiem distancējās un ilgi nenāca mājās. Pēc ļaužu runām – nevienas citas viņam nebija. Viņš nekautrējās gulēt savā Ņivā un pārtikt no barankām, ja tas nozīmēja dzīvi būdā pie ezera un makšķerēšanu. Viņam nepatika burzma un cilvēki. Vajadzība domāt par naudu. Viņš bija piedzimis un dabūjis mantojumu - tik lielu, ka deviņdesmito gadu Latvijā varēja nestrādāt. Veiksminieks, kurš rāda citiem it kā sliktu piemēru, jo neuztraucās par rēķiniem, tāpat kā citi. Magdas māte domāja, ka šāda tēva rīcība izlutinās meitu. Tāpēc pati strādāja veikalā garas stundas, lai vismaz no viņas meita iemācītos darba tikumu.
Terapeite nevarēja Magdai sagādāt jaunu tēvu vai māti. Taču varēja iemācīt elpošanas, apzinātības tehnikas, kuras pielietot pašnāvības domu novērošanai. Nesatraukties, ka ir šādas domas. Novērot tās kā vētru, kura izpeld, pagorās un nozūd. Spēju pārdzīvot emocionālus satricinājumus, nevainojot apkārtējos vai sevi.
Magda bieži teica, ka dzīvo mātes dēļ. Un, ja nebūtu mātes, tad nebūtu nekā. Jo viņa strādāja par diviem vai trijiem. Desmit un sešpadsmit stundu maiņas.
Tomēr tēva nospiedumi uzvedībā bija acīmredzami. Magda negāja pie masiera, bet pirka dažādus motorizētus verķus, ar ko masēt muguru, kad tā no sēdēšanas pie datora sāpēja. Viņai nepatika kontakti ar cilvēkiem, atskaitot māti un savu skolas draudzeni.
Viņa dzīvoja savā komforta zonā, jo zināja, ka daudz kas var izprovocēt šņabja dzeršanas lēkmi. Tēvs meitai deva naudu, jo uzskatīja, ka meita ir pietiekami gudra, lai to nenotriektu. Rīgā vecākiem Magdu izkontrolēt bija praktiski neiespējami, tāpēc viņa Rīgā uzvedās pavisam citādi. Viņa vairāk tikās tikai ar tiem, kas domāja tā, kā viņa. Radikalizējās.
Tikai terapeite spītīgi palika pie tā, ka pašnāvības domām ir saistība ar to, ka viņa jūtas kā nevajadzīga.
Terapeite uzskaitīja, ka tas ir standarta gadījums:
1. Bērns ir pamests novārtā. Tēvs nav mājās, jo ir mežā. Māte nav mājās, jo strādā garas stundas. Tie abi ir signāli, ka meita nav viņiem prioritāte.
2. Bērns tēva prombūtni neuzskata par neitrālu, bet gan apzinātu izvēli. “Ja es būtu svarīga, tēvs būtu biežāk mājās!”
3. Mātes dusmas, ka viņai ar visu jātiek galā, meitai rada sajūtu, ka viņa ir daļa no šī “visa”. Ka arī viņa ir mātes dusmu iemesls. Viņa nav vajadzīga.
4. Dzīve šādās mājās, kur naudas ir daudz, taču nav neviena, kas vakarā samīļo, rada trauksmi un stresu. Trūkst stabilitātes. Haoss nozīmē briesmas un hronisku stresu.
Sekas šiem faktoriem, pēc terapeites teiktā, ir sajūta: “Es neesmu vajadzīga, un mana eksistence visiem padara dzīvi tikai sliktāku”. Tieši šādā augsnē domas par pašnāvību sāk kļūt "normālas".
Vēl viens faktors ir tāds, ka Magda neapzinājās, ka bija kļuvusi par emocionālo miskasti mātei un tēvam aiz pārprastas mīlestības pret viņiem. Tā vietā, lai viņiem neļautu aprunāt vienam otru, viņa viņus uzklausīja bez komentāriem. Un kļuva tik pilna, ka tikai Daugava varēja viņu panest.
Viņai mājās nebija ne tantes, ne onkuļa, ne vecvecāku, kas viņai dotu prieku dzīvē. Jā, kaut kur citur Latgalē tie visi bija, bet ne rokas stiepiena attālumā. Neviena stabila pieaugušā, pie kā pieķerties.
Sociālie tīkli viņai signalizēja, ka viņas pieredze ir retums. Citiem ir ģimenes brīvdienas Somijā, kopīgas brokastis svētdienas rītos, vai vismaz baznīcas apmeklējums, citiem ir brāļi un māsas. Viņa bija viena.
Vēl terapeite uzsvēra, ka Magda neprasa palīdzību, jo ir pieredzējusi, ka citi viņu nesaprot. Jo viņa taču ir no bagātas ģimenes, kam viss ir!
***
Magdai nebija nekāda konkrēta lūzuma punkta. Pakāpenisks process, kurā viņa naudu izpriecām, erotiskām drēbēm, alkoholam, braucieniem uz ārzemēm, ka tik tālāk no mājām, pārvirzīja uz psihoterapiju. Uz vietu, kur visvairāk sāp. Uz vietu, kur atklājās, ka viņa tikusi atstāta novārtā mājās, kas viņai šķitušas nu tā “diezgan ok”.
Viņa izlēma atrast jaunu iemeslu dzīvot. Nevis tāpēc, ka māte tik daudz viņā ieguldījusi laika un nervu, un tēvs – naudas. Nevis tāpēc, ka viņa arī glābs dabu un sekos tēva pēdās.
Viņa pārstāja sist kosmiskā domino kauliņus vienu pret otru. Vainot sevi, māti, tēvu, blakus neesošās tantes un onkuļus. Deviņpadsmit gadu vecumā, pēc tikai sešiem mēnešiem psihoterapijā, viņa nonāca pie secinājuma, ka cilvēks vispār ir viens. Taču tas ir normāli.
Katrs cīnās ar savu ego. Meklē izpriecas un maizi savā mucā. Baidās paskatīties pa spundi ārā, ja nu tur ir elle?
Terapeite neiedeva viņai brīnumrecepti. Un arī antidepresantus viņa vēl glabāja ilgi, ja nu noderēs.
Viņa kritiski izvērtēja ieradumus, ko bija mantojusi neapzināti no mātes – paššaustīšanos, dusmas, mazohismu, darbaholismu, un no tēva – klejošanu pa pasauli, antisociālu uzvedību, iegrimšanu sevī, visas cilvēku civilizācijas noliegšanu.
Viņa meklēja sevi ārpus šīs dzīves pieredzes. Ārpus bērnībā iegūtām traumām no vecāku skaļajiem strīdiem. Ārpus mājas, kurā nejutās gaidīta.
Kas bija tas labais viņas dzīvē? Kuri viņas papildinājumi atspoguļoja to viņas dzīves daļu, kas jau bija laimīga? Nevis iluzori, bet patiesi laimīga?
Viņa lasīja par ģenētiku, par to, ka cilvēks neapzinās, cik patiesībā daudz, kas ir iedzimts no vecākiem un vecvecākiem. Viņa pētīja sevi, lai saprastu, kas ir "viņa" ārpus dzimtas. Kur beidzas viņas miesa un sākas viņas apziņa?
Tas nenozīmēja, ka viņai bija jāpamet Meža inženiera studijas. Viņa tās turpināja. Taču jau ar citu motivāciju.
***
Ir tāds teiciens: “No visām lietām, kas nav notikušas, šī nenotika visvairāk”. Tad lūk, tā patiešām nenotika.
Taču iespēja bija un ir. - 1 commentLeave a comment
- 8/20/26 03:58 pm
- Bļāviens, ar mani noticis tas pats, kas notiek ar katru moderno ģitāristu, kurš mīl spēlēt dažādu žanru mūziku - es agrāk biju vientinuma skaņas noņēmēju cienītājs, taču jo es vairāk spēlēju, jo vairāk gravitēju divtinuma noņēmēju virzienā. Man ir viena ģitāra ar vientinumu un otra ar divtinumu - pēdējā laikā spēlēju tikai otro. Gravitācija no spalguma uz krēmīgumu.
- 0 commentsLeave a comment
- Uz publiski pieejamiem faktiem balstīta analīze "Nākotne patiesi izskatās esam dirsā pista"
- 8/19/26 04:58 pm
- Atceraties Panamas papīrus?Delfi.lv vēstī, ka Rīgas piena kombināts pārdots igauņu SIA "Falber Investments". Patiesā labuma guvējs norādīts kā Honkongā dzīvojošais Lielbritānijas pilsonis Dereks Rojs Kreins. Tas ir cilvēks, kura vārds ir publiski pieejams internetā esošajā Panamas u.c. papīru virtuālajā datubāzē, kur apkopota visa trauksmescēlāju un hakeru nopludinātā informācija par to, kā post-post-modernā aristokrātija apiet nodokļu slogu. Panamas, u.c. papīru arhīvs: https://offshoreleaks.icij.org/nodes/121
11466 Un, lai arī tas viss ticis izgaismots masu medijos, nekas īsti jau nav mainījies, jo mēs ar katru jaunu rītu pamostamies pasaulē, kura arvien vairāk tiek iekārtota tā, lai visi apzinātos notiekošo netaisnību un justos slikti par to, ka civilizācija mentāli un fiziski jau atrodas tādā stāvoklī, ka, neskatoties uz šķietamo informatīvo vienotību*, platformas, kas ļautu cilvēkiem vienoties, no augšas vislaik tiek izdarīts disintegrējošs spiediens - tāpēc šķiru cīņas vietā mums ir cīņa par dženderu. Nevis par tam, kādai mašinērijai mēs atdodam savu dzīvības enerģiju apmaiņā pret naudu, kas vislaik zaudē vērtību. *nopūta* Cilvēce ir patiesi nolemta.Un nekādas fundamentālas pārmaiņas jau nav iespējamas, kamēr fiziski netiks izmēzta kontrolpaketes turētāju armija. Taču viņi aktīvi iegulda aļu no resursiem, lai nosargātu savu pozīciju ar zobu un nagu. Un, apzinoties, ka katrs mūsu rakstītais vārds un nākotnē arī katra mūsu doma tiks apstrādāta ar viņu kontrolētu AI, tad īsta pretestība nemaz nav iespējama.Domas eksperiments - kas notiktu, ja rietumu civilizācija saceltos (labs oksimorons) un giljotinētu viņus? Tad vietā nāktu jauni tehnokrāti, un post-post-modernā realitāte kļūs vēl neciešamāka a la Lielā Franču Revolūcija.Kamēr mazam procentam pieder vairums resursu, mēs vienmēr atradīsimies mūžīgā šķiru cīņas stāvoklī, kur vairums verga sviedros vilks mazākumu. Un kamēr mēs atradīsimies šajā stāvoklī, mēs savā starpā plēsīsimies par niansēm. Un viņi tikmēr noskatīsies no augšas un saskandinās šampanieša glāzes.* Informatīvā vienotība ir falšs priekšstats centralizētā interneta realitātē (Facebook, nevis daudzas mazas, organiskas virtuālas komūnas kā 90-tajos/00-tajos). AI kontrolēti boti spēj simulēt reālu virtuālu komunikāciju. Daudz no interneta triviālā satura - teiksim, komentāri tajā pašā Reddit - jau ir AI ģenerēti. Tu vairs nesaproti - vai tu būvē komūnu vai izklaidē AI.Ilustrācija: Francis Bacon — Study after Velázquez's Portrait of Pope Innocent X (1953)
- 0 commentsLeave a comment
- 8/18/26 12:25 pm
- Vārds “dezinficēts” būtu jāaizvieto ar citu vārdu, jo pretēji rodas iespaids, ka runājam par infekciju aizmēšanu, taču patiesība ir plašāka.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/17/26 11:00 pm
- Vissvarīgākais (bez kā balanss nav iespējams) katram vīrietim ir apzināt savu sievišķo pusi (anima) un katrai sievietei savu vīrišķo pusi (animus). Jo mēs esam bikamerālu smadzeņu duālisma dzīvnieki.
Jūs jau dzīvē esat redzējuši, līdz kādam absurdam noved koncepts, ka vīrietim ir jābūt tikai vīrietim - nekādu īpašību no sievietes! Jo citādāk pediņš. Un otrādi - ja sieviete izpauž savu animus pusi - lezbe.Post-post-modernās pasaules cilvēki ir garīgi slimi by default. Sevišķi jau paaudzes, kas izauga bez spējas lasīt tekstu un tādā veidā konstruēt iztēlē veselas pasaules.Aizmirsu pievienot iepriekšējam rakstam šo esenciālo Junga CILVĒKA PATĪBAS modeli. Tava psihe sastāv no šiem elementiem. Izpēti tos, taču bez hiperfokusa un integrējoši - vienota sistēma, kura ir jāizprot, lai saprastu, kā netikt plandītam post-post-modernās pasaules ikdieans vējos kā tādai sūda sapuvušai koka lapai.
- 5 commentsLeave a comment
- par šī žurnāla būtību, psiholoģijas pamatiem un ignoranci
- 8/17/26 10:57 pm
- Nāve ir piedzimšana atpakaļgaitā. Nāve ir svarīgāka par jebkuru dzimšanas dienu, atskaitot pašu pirmo.
Patiesībā tik maz cilvēku vispār integrēti izprot cilvēka patības elementu kopumu - lielā ES spoguļainu. Viņi lasa, kas ir ego, id, superego, utt. Bet tā informācija vispār netiek izskaidrota. Tā paliek mistificētā plauktiņā ar nosaukumu "psiholoģija". Lai gan patiesībā tas ir tik vienkārši, jo viss balstās uz cilvēka dzīļu skaistumu un neglītumu - un mūža darbs taču ir tas, cik ļoti tu esi distancēts no savas emocionālās reakcijas uz šīm niansēm, lai spētu šo informāciju praktiski integrēt savā uztverē.
Ja kādam interesē psiholoģijas paši pamati, kas jāzina, lai veidotu izpratni par savu patību un realitātes uztveri - vislabākais interneta kanāls šīm zināšanām ir šī Dubaijas psihes centra wiki tipa lapa, kur eksperta līmenī, saprotamā valodā, ir paskaidrots viss, kas jāzina. Mana mīļākā sadaļa ir Jung vs Freud - kāpēc viņu draudzība beidzās, un viņu atšķirīgā psihes fenomenu interpretācija. Es Jungu saprotu kā integrētāju, bet Freidu kā dezintegrētāju. Viens konstruē jēgu caur milzīgu kognīcijas rezolūciju, otrs ir iestrēdzis a-holistiskā hiperfokusā.
Lūdzu: https://chmc-dubai.com/articles/freudian-jungian-models-of-psyche/
Praktiskā psiholoģija ir miesas, gara, attiecību, kopienas un cilvēku lielākas kopības pilnīga apvienošana vienotā sistēmā, kur ideālajā pasaulē indivīdi, esot starp citiem līdzīgajiem, atradīsies nepārtrauktā eksternalizācijas stāvoklī (jo kopiena, nevis ekrānu realitātes dominance jeb antikopiena) - kur viņu trivialālās sarunas jebkurā mirklī, nepieciešamības gadījumā, pāraugs visdziļākajā, intīmākajā paš-analīzē.
Cilvēki attīrīsies cits cita priekšā. Jo tā ir mūsu daba, tā ir mūsu būtība. Tāds bija mūsu vēsturiskais stāvoklis desmitiem tūkstoš gadu. Mēs visi atradāmies nepārtrauktas eksternalizācijas stāvoklī, jo vienmēr kāds bija blakus, tāpēc vienmēr bija jāmij mēles.
Mēs visi esam kaili cits cita priekšā, katrs nedaudz ar savu manieri, jo esam arhetipiski dzīvnieki (tāpat kā ir govis, kazas, vistas, roņi, utt. - arī cilvēki nepiedzimst kā tīra lapa, ko var brīvi formēt pēc gribas). Freids vairāk sliecās uz tabula rasa, Jungs to, kā vienmēr, noliedza caur savu holistisko, integrēto skatījumu. Jo cilvēki dzimst konkrētā laikā, konkrētā zvaigznājā - viņi neapzināti visu dzīvi būs "konkrētas" vibrācijas cilvēki, jo mēs esam arhetipiskas būtnes, kas sevī jau kaut ko iemieso pašā pamatstāvoklī.
To pat var redzēt sejās. Pasaki, ka tu neesi redzējis sievieti, kuras seja izskatās pēc lapsas, un vīrieti, kura seja izskatās pēc putna.
Tāpēc es iztēlojos, ka šī žurnāla pastāvēšanas laikā (nu jau 22. gads) varbūt kādi pāris cilvēki ir sapratuši autora ieceri - izveidot templi, kur viņa ēna var justies droši, izpausties pilnībā, bez jebkādas civilizācijas vai ego cenzūras.
Ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc cilvēki nemīl psiholoģiju. Kāpēc viņi nekultivē dzīles. Jo kāda jēga iet cauri dzīvei, vienmēr atdauzot galvu pret vienu un to pašu stenderi? Kāda jēga vienkārši strādāt, iet mājās, runāt par savu sūdīgo dienu, skatīties kaut kādus jobainus seriālus. Rinse. Repeat.
Manuprāt, labāk būtu nomirt, nekā dzīvot tādu dzīvi. Jo nomiršana - tā ir piedzimšana atpakaļgaitā. Un nekas nav skaistāks par dzīvības rašanos (vizualizēju to kā mikroskopiskus gaismas uzplaiksnījumus mūžīgā tumsā) un tās cikliem. - 0 commentsLeave a comment
- 8/17/26 07:50 pm
- Pēc šķiršanās pirms 2 gadiem esmu bijis pilnīgi viens. Man ļoti pietrūkst sievietes klātbūtne.
Es parūpējos par viņas intelektu (jau jābūt ieliktiem pamatiem), viņa - uztaisa man ēst. Man diži vairāk nevajag.
Kopš L4/L5 mugurkaula disku lejasdaļā pārplīsa nervi un nespēju vairākus mēnešus staigāt, es pārstāju sportot. Un tāpēc tagad pisties vipār negribas. Jo pišās tikai tie, kuri kustās. Bez kustības ķermenis atmirst.
Pisties ir brutāls vārds, bet patīkams process. Intimitāte ir svarīga lieta, ko esmu studējis ilgi jo ilgi, taču šis templis nu ir atstāts novārtā. Un tas mani skumdina. Bet ne jau spermas izšļākšanas dēļ. Nē.
Es grasos lēnām atgriezties svaru zālē. Vēlos sevi atkal uzbūvēt no jauna. Ne jau lai pistos. Lai man būtu sieviete, kura mani vienkārši pabarotu. Es vēlos viņai būt skaists un gudrs. - 2 commentsLeave a comment
- 8/17/26 07:33 pm
- Visspēcīgāko ietekmi uz manu realitātes uztveri atstāja 1971.gada BBC intervija ar Albertu Špēru, nacistiskās Vācijas galveno arhitektu. Vienīgais no nacistu augstmaņiem, kurš uzņēmās morālu atbildību par notikušo pēc Nirnbergas prāvām. Cietumā (kur viņam bija pieejama visa iespējamā literatūra) pavadītajos 20 gados viņš atbrīvojās no emocionālās piesaistes/reakcijas, lasot psiholoģiju, filozofiju, kontemplējot savu dzīves pieredzi. Viņš šajā intervijā ir tīra plūsma. Cilvēks - tik kails, bet tik informēts par kognīciju, tāpēc tik mentāli un fiziski stalts.Iesaku to noskatīties visiem, kuriem interesē, kā strādā cilvēka smadzenes pilnīgi integrētā realitātē.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/17/26 04:29 pm
- Rezumējot, cilvēki, kuri sevi ēdina ar Bolt palīdzību, ir zemiskas būtnes tikai tāpēc, ka pastāv griba, vārds un virzība. Tā var uzbūvēt neskaitāmus tempļus, bet tā vietā cilvēks labāk iesaistās attiecībās ar post-post-modernajiem vergturiem.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/17/26 04:25 pm
- Cilvēki, kuri pasūta ēdienu ar zemākās kastas iesaisti, nepārprotami sasmērējas tai piesaistīto enerģiju. Tu vēlies sustinenci, bet dabū sustinences simulakru.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/17/26 12:37 pm
- Planētu Zeme vajadzētu izgaismot ar šo Kantenberijas scēnas fenomenoloģiju.
https://youtu.be/h_MUajIs9Vs - 0 commentsLeave a comment
- turpinot par basketu
- 8/16/26 08:02 pm
- visus ar u-16 eiropas zeltubendžamins jānis beruē būs nākamais dievzemītes vienradzis un nīlzirgsuz priekšu, čuvakprotams, ka ir nedaudz priekšlaicīgi likt tādas cerības uz jauno 15-gadīgo paaudzi, taču būsim godīgi - tādas mums vēl nav bijis, tikai atsevišķi spēlētāji
- 4 commentsLeave a comment
- 8/15/26 11:11 pm
- klau, montīpaitonu tak rādīja latvijas televizejās savulaik, vai ne? ja man tā kunga divtūkstošdivdesmitsestajā gadā būtu jāatrod eksistējošs dažu holy grail rindiņu tulkojums latviski, kā/vai tas būtu iespējams?
- 12 commentsLeave a comment
- 8/15/26 03:29 pm
- Facebook purity app
- 0 commentsLeave a comment