[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
mazs' LiveJournal:
| Tuesday, June 29th, 2010 | |
| 11:36 pm | My name is Gatis Meistars, I`m from Snepland. Pārpildīta galva ar emocijām (lai gan - vakar vakarā bija daudz trakāk), nez kur lai tās liek. Varbūt pāries pašas (?). Nedēļa zaļu lauku un mežu ielokā, tik pa retai reizei redzot asfaltu. Var jau runāt par aukstu ūdeni un ļoti netīriem nagiem. Bet ne jau tur tā sāls. Atgieržoties un staigājot pa pilsētu, viss likās tik dīvains, pilnīgi cita realitāte. Bet tā sajūta, kas mani pārņēma 6dienas vakarā un 7dien, kad jau bija jādomā par braukšanu mājās bija vēl jo dīvaināka. Es biju ciemos, bet tās jau likās savējās mājas, kā mani lauki. Paspēju riktīgi sarast ar turieni. (uf, kā tagad nāk atmiņas virsū, te tā sēžot un domājot, ko no visa rakstīt). Bet visvairāk man pietrūks pastaigas. Lai arī salīdzinoši gaišas, tomēr naktis un tumsa. Sevišķi brienot pa šaurām, stāvām taciņām, nereti brikšņos un tas ir mežs. Nonāc nakts pasaulē, kur gaisma vairs neeksistē, jūti daudz tālāk un vairāk, nekā tomēr izdodas saredzēt. Soļu krakšķi piebalso starp klusiem smiekliem skanošajiem spoku stāstiem, kas, starpcitu, ir taisnība. Tu vien spēj skatīties, kur likt kāju, un censties nesadzirdēt un neieraudzīt neko lieku. Kamēr nedomā, diez ko bail nav. Miniet nu ar ko man bija aizķeršanās. Arī tad, kad nebrida pa brikšņiem, spīdēja gandrīz pilns mēness un raisījās sarunas. Tā staigāt vēl nebija sanācis. Ejam pabaidīties? Pavisam aicinoša melnas nakts pievilcība. Te tā nemēdz notikt. Bet pirms miega regulāri skanēja Stinga Shape Of My Heart, un arī šovakar. Kad visi saguruši, kļuvuši klusi un skatās katrs pa savu logu, braucot mājās, dziesma sēdās atmiņā. Mhm.. Lai arī pārējais mierīgi sasēžas blakus dziesmai un pēc laika izraisa vieglu smaidu. P.S. par to uzvārdu nepavisam neesmu pārliecināta, bet tas bij viens spilgts izteiciens no Jāņu vakara. Current Mood: domīgi saguris Current Music: Sting - Shape Of My Heart |
| Thursday, June 17th, 2010 | |
| 11:52 pm | .. 'Hey, slow it down, What do you what from me? Yeah, I`m afraid, What do you what from me?' Current Mood: ļ. drūms Current Music: A.L. - What Do You Want From Me |
| 2:46 pm | Kaimiņdēls hihihi (kārtīga meiteņu ķiķināšana). Nu, ko lai citu saka? Kaimiņdēls vainīgs (starpcitu, viņam ir mīlīga atvase:) ). Jau tiku minējusi kā izpaužas sastapšanās ar šo apburošo personu. Kaimiņa un kaimiņdēla šarms. Kā mēdz teikt - he made my day! Uz "kā iet" atbildot ar īsu komentāru par savām skolas lietām, pretī dabūju izteicienu, ka esmu nepiedienīgi smaidīga tādai situācijai. Vienīgais, ko spēju nomurmināt bij` - optimisms - un izšmaukt no lifta savā stāvā. Un pēc brīža gāja vaļā atliktā ķiķināšana. :D Aww. Current Mood: hihihi :))) Current Music: A.L. - What Do You Want From Me |
| Monday, June 14th, 2010 | |
| 12:06 am | sakritusī oma Garstāvoklis sakrita. Un sagribējās uzrakstīt. Tik ierastais klupšanakmens - nezinu ko. Pāris dienas iepriekš bija doma rakstīt par to kā baidījos no Sauļas, jau kādu brīdi pirms viņa atgriezās. Par to, ka viņa varētu ko pateikt vai uzbraukt. Neprasi kāpēc, vienkārši reizēm sametās bail. Protams, pierādījās, ka baidīties nebija pilnīgi nekādas jēgas. Bet tāda interesanta sajūta - uztraukties par to, ko teiks mīļš un svarīgs cilvēks, par lietām ko esi sastrādājis. Tagad par to vairs īsti vairs negribas rakstīt. Un par to kāpēc, manuprāt, sakrita garstāvoklis, arī ne. :P esmu mazliet sabozies. Current Mood: sabozies Current Music: PK - When You Sleep |
| Thursday, June 10th, 2010 | |
| 8:05 am | burkš un varoņdarbs nr. vairākpar3mazākpar10 Es esmu burkšķis un nevis mazs, bet diezgan paliels. Visas sīkās nianses kaitina un bieži par tām noburkšķu savā nodabā. Āpāc! Jau domāju, ka tas ir jābeidz. Nu pat atskārtu, ka tas jādara pavisam un tagad. Uh.. kā riebīga tantiņa. Pē. Starpcitu, es tiešām esmu forša :D. Vakar salaboju veļasmašīnu (uzliku siksnu)(neizklausās pēc kaut kā īpaša? pamēģina paši ar nekačātām sievieš_rociņām uzlikt.. Pa gadiem kādi 5 vai 6 meistari ir likuši to siksnu, no kuriem tikai viens tam veltīja 5min, pārējie vairāk par pusstundu. Tā lūk. Lab, es jau arī neuzliku ar sievieš_rociņām, ar smadzenēm pastrādāju, bik ar rociņām un tā dāā! ietaupīju vismaz 15 Ls)! Lepojos, jo viltīga :). Un dziesmiņa arī forša. Current Mood: agra rīta Current Music: N.J. & Adm. - Who I Am |
| Monday, June 7th, 2010 | |
| 11:32 pm | Atgriešanās (par mūziku neprasiet, vienk. sāku dungot. Interesanti. Hmm..)(šī piezīme būtu svarīga, ja kāds vispār kaut ko prasītu. Lai gan, vārds nevietā - Dūkulis, kā zinādams, nesen uzprasīja. Tā kā ņemu savus vārdus atpakaļ. Un turpinu rakstīt visādas dīvainas piezīmes.) Tā.. piezīmju padarīšana bik izjauca domas. Vēl viens jauks vakars ar Ruduli, iekš kino, ar saldējumu pēcāk. Piedevām vēl lietus. Bet nekāda vaina. Pielika tādu nelielu vakara burvību visam. Aprunājot manu Sauļu (re kādas man visiem jaukas iesaukas :D), tēma izvērsās par atgriešanos, kultūršoku un tādām lietām. Vispār - kādēļ cilvēkiem ir grūtības atgriesties pēc lielākas vai ne tik lielas prombūtnes? Manuprāt, pārsvarā tas attiecas uz lielāku apmēru prombūtnes. Pāris dienas, nedēļa visdrīzākas neizsit cilvēku no sliedēm. Vismaz ne tik ļoti. Parastā atbilde - tur bija tik forši! Gandrīz sanāk, ka jebkur citur ir baismīgi forši. Un te galīgi nelabi? Ko tad tie svešzemnieki mēdz teikt līdzīgas lietas pēc paciemošanās pie mums? Lielā patiesība ir vienkārša. Tur ir savādāk. Jo atgriežoties pēc tādiem galvu reibinošiem jaunas informācijas (cilvēku, vietu, paražu, izjūtu..) apjomiem, te viss ir pa vecam. Nekas jau nav mainījies. Vismaz ne pa lielam. Šķiet, ka te viss ir tā iestidzis, zirnekļu tīliem apausts. Šķiet, ka te nekas tā arī neizkustēsies. Otra lieta varētu būt aizlaišanās no problēmām. Ne jau bēgšana, bet tāda kā atslēgšanās no ikdienas raizēm, rūpēm un skumjām domām. Jau minētā jaunā informācija aizņem pārāk (pietiekoši) daudz vietas. Raizes piemirstas, tiek noliktas apskatei vēlākam laikam, nobremzētas, jo nepietiek resursu. Un, godīgi runājot, tā īsti par to visu nemaz negribas domāt. Runājot par šo otro lietu, reizēm nemaz nevajag šaut uz citu valsti. Man pietika ar 'fairyland' - mazu klusu pilsētiņu, pie labiem cilvēkiem. Toreiz manai maza cilvēka galvai ar to pietika. Tagad ar, domājams, pietiktu. Citiem vārdiem (un ievērojami īsāk) sakot apstākļu maiņa. Kā teica Rudulis, pēc atgriešanās lielā prieka pacēluma ir straujš kritiens uz leju. Cik zemu nokrīt - ir varianti, daži līdz normālam, daži padziļā bedrē. Un tā bedre var ilgt arī gadiem. Brr tāda doma. Man nav gadījies lielo atgriešanās piedzīvojumu. Tik daudz neesmu ceļojusi. Lielākais piedzīvojums bij` gandrīz pa taisno no lidostas šaut uz Jāņu svinībām, kas ieilga. Un no ilgstošās mazgulēšanas, diennakti nācās pavadīt gultā cīnoties ar fizisku nelabumu. Bet tas tāpēc, ka nebiju radusi pie tik aktīvas dzīvošanās un negulēšanas. Tādēļ atgriešanās smagums izpalika, visdrīzākais gan - tika izdalīts pa bezspēka brīžiem. Ņemt vērā, ka šīs pārsvarā ir domas, ne pieredze. Drīkst iebilst un diskutēt, piekrtist un papildināt arīdzan. Current Mood: lietains vakara Current Music: BSB - Show Me The Meaning Of Being Lonely |
| Thursday, June 3rd, 2010 | |
| 10:22 pm | trāpīt vai tomēr garām? Sanāca vakara pastaiga. Mazliet vēss, tāds drēgns. Kad ar plikām kājām var mazliet padrebināties. Ar runām aizgājām līdz mērķu, sapņu un vēlēšanos tēmai. Pārāk vēls un mājas pārāk tuvu, tādēļ tikai mērķus paspējām apspriest. Izrādās, ka visādi cilvēki mēdz 'sagruzīties' par šo. Arī tādi.. manās acīs lieli cilvēki. Runāju gan es tikai ar vienu. Jautājums ir - vai vispār bīdīt un censties izvirzīt tādus konkrētus mērķus? Šķiet, ka formulēšanas lielās pūles neattaisnojas. Bet, tādu kā aptuvenu debespusi savai virzībai vajadzētu. Par to mēs vienojāmies. Tas man atgādina vienu gadījumu, par kuru visdrīzāk jau esmu rakstījusi, kad bez liekām ceremonijām man uzjautāja par dzīves mērķiem. Es samulsu. Tobrīd es par to tā konkrēti nebiju domājusi. Bet iekustināta, jautāju citiem es tuvu esošajiem, ko viņi par to saka. Līdz savam es toreiz netiku. Tagad ir tagad. Ir citādāk. Vieno domu raisīšanās par tēmu. Citi saka, galvenais ir iet. Es domāju, ka vajag to debespusi uz kuru tēmēt. Vēl citiem patīk konkretizēt, nosakot visprecīākās kordinātes, uzzīmēt karti, sameklēt tuvumā esošo objektu bildes pēc kurām ceļā vadīties utt. Iespringšana šajā gadījumā, manuprāt, neko labu nedos. Ej un sazin`.. Un tagad es sēdēšu un domāšu kā viss risinās manā gadījumā. Lielās domas dara galvu smagu. Bet prieks saritināties segā un dzerot tēju paštukokot. Tikai stukošanas vietā prasās grāmatiņa, piem., kāds jauks T. Prečeta gabals. Current Mood: galīgi aizdomīgs Current Music: Milow domāšanai |
| Monday, May 31st, 2010 | |
| 11:37 pm | maij_beigas Tieši tāpēc arī rakstu. Tāpēc, ka maijs beidzas. Šī maija pēdējā diena. Ko rakstīt vēl nezinu. Vienkārši bija doma atzīmēties, jo tā vajag (?), gribas. Galvenokārt, tāpēc, ka pavērojot ierakstu regularitāti pavisam nesen bija diezgan švaki. Tagad esmu saņēmusies. Pat šķiet, ka rakstīšana maina pārējo - galveno. <- dīvaina doma. Pirms šīs domas, prātā nāca šī maija 'sasniegumi'. Divi vinnēti saldējumi :) (un pārējos četrus vinnēju ne es). Profilaktiskas pastaigas pie dakteriem. Un, jā - Dūdū iekš TV. Wīīī.. Vēl šis tas, kopumā saku - pozitīvi. Kamēr ar lielām acēm štukoju, ko uzrakstīt, un grimstu domās, uz galda stāv spāņu apstādījumu bambuszaļumi. Māsai bija konference. Bet arī tāpat viņa mēdz man atnest pa zaļojošam suvenīram. Mini puķu saišķīti, medainu liepziedu, kas, starpcitu, vēl karājas pie manas lampas, jau gandrīz gadu. Spāņu bambuss. Jūnijs nesīs jaukākus ierakstus. Citādi sāk šķist - līdzko sāku domāt, ko lai iecibo, galvā sāk nākt dīvainākās domas. Runājot par domām, man pēdējā laikā ik pa laikam parādās galīgi šķērsi sapņi, sviestaini un pagalam nejauki. Saka jau, ka sliktais sapņos velk uz labu. Tad nu atliek sastapties ar to sasodīti ļoti labo, kas atsvērs tos sapņus. Kā manās smadzenēs var rasties kaut kas tāds? Es pat negribu zināt.. brr ar labām priekšnojautām vienam no (12 :) ) labākajiem mēnešiem gadā Current Mood: vakarīgs Current Music: Milow noskaņai, dienas dz. - Joe McElderry - Telephone |
| Thursday, May 20th, 2010 | |
| 12:02 am | Home Ir tāda dziesmiņja, kurā teikts : "I just wanna go home..". Man ir tā skumīgi. Ir par ko. Bet kā gudri ļauži saka - pats vainīgs. Tas nozīmē, ka varu no izmainīt? Current Mood: skumjšs Current Music: Boyce Avenue - Home |
| Saturday, May 15th, 2010 | |
| 10:50 pm | Slapjas kurpes Nevelkājiet slapjas kurpes. Vakar izdomāju salīt, tas ir, gadījās, ka lija baigi, un man negribējās gaidīt, tāpāt bij atlicis vien aiziet uz mājām. Tā nu es saliju, kurpes noberza kāju. Bet pēc tam :). Pēc tam - atgādinājums kāpēc man patīk salīt. Tāda forša sajūta. Tikai kāja sāp arī šodien. Man gribējās kaut ko pateikt. Hm? Current Mood: saguris un jauks Current Music: Demons |
| Wednesday, May 12th, 2010 | |
| 11:16 pm | Prieka grāmatas Viens te tāds mazliet aizrunājās par lieliem dzīves mērķiem un padarīšanām. Lai gan saruna sākās ar "nopirkām grāmatas". Savukārt secinājums no tā visa sanāca ir pretstats viedokļos. Ko tu savas dzīves laikā gribi panākt? Iemācīties retas valodas, lai lasītu senas grāmatas, kurās var iegūt zināšanas un pasaules patiesības. Vai tērēt laiku lasot mirstīgo grāmatas, no kurām neko jaunu uzzināt nevar. Jūs pa reizei aizdomājieties par tādām lietām? Toties tagad es zinu, ka lasu savam priekam. To kas ir interesants, sagādā pozitīvas emocijas un pa reizei savā vienkāršā veidā pasviež pa idejai, kas liek aizdomāties vēl ilgi pēc tam. Sanāk, ka mans mērķis ir prieks? Šodien vispār sanāk domīga diena, un vakars nebūs labāks, šķiet pat daudz vairāk. Current Mood: aizdomīgs par prieku Current Music: Boyce Avenue |
| Wednesday, May 5th, 2010 | |
| 11:57 pm | far away Atkal ir domājamais, bet īsti nezinu, ko no tā gribas pateikt. Tā vien šķiet, ja pieminēšu pagātni, sākšu vēl domāt, ka pārāk kavējos tur, kur kavēties nevajag. Lai gan.. es jau tā domāju. Reizēm. Bet kā tas nākas, ka vecie laiki ir pagājuši. Gandrīz viss ir citādi. Bija laiks, kad viss sāka mainīties, ātri un diezgan pēkšņi. Un tad atkal. Tas brīdis starp šīm robežām ir tie "vecie laiki". Zinu, ka tie nenāks atpakaļ, zinu, ka tā vairs nebūs. Bet būtu jauki, ja dažas lietas būtu turpinājušās. Atzīstieties. Neesmu vienīgā, kas par to iedomājas. [..] Garas sarunas, tik ļoti no sirds un atklātas, pat likās, ka stāstu sev. Current Mood: aizdomīgi skumīgs Current Music: Nickelback |
| Tuesday, May 4th, 2010 | |
| 12:45 am | Maijs!! Jau klāt. Vakari jau reizēm smaržo pēc vasaras. Silta saulīte priecē sirdi un miesu. Tā pavisam jauki. Mūzika kā pieskaņota jau atnākušajai dienai. Bet nespeciāli, jo nesen klausījos un man dikti patika. Bet klausījos tāpēc, ka māsa tās divas dziesmas mēdza dungot, un es viņu kušināt.. Dziesmusvētkiem labāk sanāk. No offence māsai. Viņa ir forša. Tas tā ievadam. Šodien pavisam dīvaini sanāca. Es brutāli padziļināju savu dzīves līniju. Tā gan, droši vien, nav dzīves līnija, bet kāda cita. Bet fakts paliek fakts. Tīrot māju pamatīgi saskrāpēju plaukstu tieši pa to līniju. Ah.. tā izrādās ir galvas līnija. Nevajadzēja skatīties.. Pieņemsim, ka palikšu gudrāka un prātīgāka (vēl). Kopumā ievainojumi plaukstās ir neforši, sevišķi, ja esi apņēmies iztīrīt māju. Par to, ka pirms pāris dienām atkal sastresojos un satraukājos, nerunāsim. Redzēs kā būs.. Current Mood: sākumā bija labāks Current Music: gabali iz Dziesmusvētkiem |
| Thursday, April 29th, 2010 | |
| 11:44 pm | Mītiski tauriņi Šodien man agri nāk miegs, līdzarto sagribējās agri iecibot. Pirms pāris dienām (otrdien.) ejot ārā secināju, ka būs laba diena, jo ar pašiem pirmajiem soļiem ārā satikos ar kaimiņdēlu. Es esmu iedīdīta pa gabalu jau sākt smaidīt. Ja šamais nepārsteidz pēkšņi. Citiem vārdiem saismaidījos. Redzēju arī taureni. Tikai nepaspēju saprast kādu krāsu tas pārstāv. Tik fiksi aiztenterēja, ka nu.. Bet izskatījās pēc raibā. Laikam jau pagaidām vēl nav īsti nolemts kāda būs mana vasara. Filmu sezona ar` ir sākusies. Vispār, man gribas jauki pasapņot, tāpēc nesākšu nemaz cilāt domu pavedienus. Current Mood: jau aizsapņojies Current Music: C No 9 |
| 12:43 am | negaidītas atbildes Skatos, ka daži lasītāji ir nozuduši no redzes loka. Godīgi sakot, brīnījos kā tādi uzradās un kāpē`? Ja jums pavisam no sirds būtu jāatbild vai jūs savus sabīdītos tekstus lasītu? M? (es te gribēju ar tādu mazu sarkatisku smiekliņu papurināt galvu: "ne tač!". Bet HA pašai, jo es mēdzu lasīt savu Cibu.) Tā, lūk, man iet ar sarkasmu :). Acīmredzot, citiem ar tā šķiet, kā ne kā viņi nozūd.. Ja nopietni, gribēju parunāt par atbildēm. Klīst te pa vienu labi zināmu portālu visādi joki, par Čaku Norisu, nu jau arī par Semīru Gerkānu :)). Bet manu uzmanību piesaistīja tas izteiciens par to, ka vieglāk ir pateikt, ka viss ir labi, nekā mēģināt skaidrot kāpēc gribas dauzīt galvu. Tas viss atsauca atmiņā filmu "Elizabethtown", no kuras nāk, manā galvā tik populārais izteiciens, "I`m fine." Tie kam ir gadījies redzēt filmu sapratīs, tie kas nav skatījušies - arī labi, palasiet to teicienu, kas pavīd starp Čaka un Semīra varoņdarbiem. Vispār mīlīga filmiņa ar pāris ļoti jaukām idejām, kuras kādreiz varētu īstenot.. Cik bieži jums ir nācies teikt "I`m fine." ar tādu domu? Man dažas ir gadījies. Kopš noskatījos filmu. Pirms tam, mm.. nez, nepievērsu uzmanību. Saku: "Reiz pienāks diena, kad maniem jautājumiem būs atbildes!", kaut prāts saka: "Varbūt..". Bet mans tik dzer rīta sula vakaros un atzīmē vārda patieso būtību - gan var, gan būs. Jo vajag pa reizei palasīt cilvēkus, tie pabrīnīsies, pasmaidīs vai tikai paraustīs plecus. Līdz domas aizklīdīs uz vakara saules pielietu pļavu. Labunakti Current Mood: labi aizdomīgs Current Music: no Waka Waka līdz Gravity |
| Thursday, April 22nd, 2010 | |
| 12:00 am | seni ne veci Tikko tīrot senos (gribēju rakstīt vecos, bet par tiem īsti nevar teikt veci (apvainosies vēl!)) epastus (man pa reizēm uznāk tīrīšanas mānijas (par tēmu - karmas, čakras un tie tur fen šuī?)) nu, protams, ka senos epastos var atrast visādas vecas vēstules. Palasot tās šķiet, ka tas viss ir bijis tik šausmīgi sen.. Tik šausmīgi vēl nav, bet nu jau velk uz to pusi. Skola, klasesbiedri un tamlīdzīgi. Toreiz bija visādas domas un uzskati, kas bija absolūtā patiesība un tas nekad nemainīsies. Tagad.. patiesība tā vēljorpojām bija, bet daudz, kas ir mainījies. (starpcitu, man tagad galvā uzplaiksnī atmiņu kadri ar skolas laika notikumiem, piem., starpbrīdī atbalstījusies pret sauļas plecu, pīkstu (un kaitinu viņu) par sajūtu, kas mēdz būt pēc pārāk labiem pasākumiem - vairs nav tik labi (mēs to nosaucām par morālajām paģirām (labā - mūsu nozīmē). Un tagad vēl arī vārdi par to, ka mani jāsūta atpakaļ uz laukiem un jāpatur tur, jo no svaigā gaisa priekā staroju.) Vienas lietas nomaina citas. Citas nāk klāt. Un vēl citas iet prom. Jebšu "Mēs atnācām un kāds aiziet, Tad mēs aiziesim un nāks cits, Un tā tam, tā tam būs griezties, Kamēr pasaule sev vēl tic" [PV - Uz mola] (neklausos, bet atceros) Tad jau atliek vien ticēt? Eh mani labie cilvēciņi.. Kas jums ir mainījies pa gadiem? Un kādas atmiņas jūs silda šādos seno epastu (u.c.) vakaros? Kāds varbūt teiktu - nostaļģija. Bet man vienkārši patīk atcerēties labas lietas. Pasakas un jaukos stāstus. Current Mood: aizdomīgs Current Music: ping pong |
| Monday, April 19th, 2010 | |
| 11:18 pm | bezmotivācija Mazliet te uzjundīja ne tās patīkamākās lietas un emocijas. Nav palicis spēka un vēlmes (pārsvarā jau vēlmes, jo par spēku īsti nez.) cīnīties un noņemties ar lietām, kas mani neinteresē, nesaista. Tikai tāpēc, ka tā vajag. Aii.. Varbūt vienkārši tagad ir tāds brīdis, kad ir apnicis. Tāda pelēkā zona. Kas, cerams, kaut kad (labāk jau drīz) pāries. Totāls motivācijas trūkums. Ko lai dara? Current Mood: nelabs |
| Sunday, April 18th, 2010 | |
| 10:09 pm | dzimšansdienas 'Zacīte' Graužu tādu ļoti garšīgu mantu kā Priekules Maizes ceptuves ķiploku grauzdiņi, kas tā arī saucas - Zacīte. :)~ Bet iemesls, kāpēc rakstu, ir dzimšansdienas un citas jaukas svinamas dienas. Pēdējā laikā par visu aizmirstas, jo negribas neparko domāt. Tomēr šo to vajadzētu svinēt un atzīmēt. Tā nu es atklāju, ka kaut kad drīzumā ir jābūt vienas manas "sīkās (trīņu) māsas" dzimšanas dienai, bet īsti nezinu kad tā ir un nekur nav pierakstīts(baisi meklēju pa visām iespējamām vietām). Beigās kaut kur datorā atradu. Nu bet tas nav īsti labi, jo paaavisam vienkārši ir palaist garām šos datumus. Agrāk man bija tāda smuka tabuliņa izprintēta un sakrāsota atzīmējot vd un dzd un pa kādai citai dienai. Bet tā kā tas bija diez gan sen, un sarakstu vajadzēja update`ot, viss beidzās ar aikānesanāca(noslinkojās)uztaisītjaunusa mm zacīte :)~.. Apņemšanās ir :) Current Mood: vakarīgs Current Music: kaut kas no visa |
| Saturday, April 17th, 2010 | |
| 1:26 am | bring back Uzraksīsim savu 'deklerāciju'? Nesaistīti ar nodokļiem un tādām lietām. m? Current Mood: saguris un paslēpies Current Music: Eliza Bennett - My Declaration |
| Wednesday, April 14th, 2010 | |
| 10:21 pm | Ādas jaka un dīvainas bikses One entry per month? Mēnesis jau apkārt un nekā. Nu, kā lai attaisnojas? Slinkums? Pārāk daudz darbu? Pietrūkst domu? Visi citi jau arī ir apmiruši, klusums un čušs visur..? Vēl ko sadomāt vai pietiks? Neviens no dotajiem tāpatām īsti nederēs - darbi pār galvu negāžas, domas arī vandās, dienas atpakaļ (literāri nepareizs izteiciens :P) atradu mīlīgu piezīmi vecā blociņā, tad gandrīz nenoturējos un ieciboju par to, citu dzīvīgums vai nedzīvīgums mani iepriekš nav atturējis un, vispār!, slinkums, kā tāds, nevar būt par attaisnojumu. Bet te nu es esmu, pieņēmusi pa lēmumam (drīzāk palaidusi pašplūsmā), kas nez vai uzlabos manu dzīves kvalitāti. Viss ir tā kā ir un jāspirinās tālāk. Jāizdomā pāris lielākas domas, un tad jau .. Starpcitu, biju pie zobārsta. Baidījos, par augšējiem astotajiem, par savu mazo 'kanionu' un vispār nebiju kādu laiku tur bijusi. Izgāja ļoti jauki. Kanionu aizlāpīja, viss pārējais kārtībā, tik jāpieskata apkašējie astotie, kas spēlē paslēpes. Todien bija jauks laiciņš, tāpēc pēc divām špricēm čāpoju mājās kājām un uzjautrinājos savā nodabā pusbalsī šļupstot. Citiem (zīmīgs skatiens) arī derētu saņemties. Current Mood: trešdienīgs Current Music: Adiemus :) |