mazs' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 120 most recent ones recorded in mazs' LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Saturday, March 13th, 2010
    1:32 am
    company vs. on your own?
    Uzliku JG - In Her Eyes, šķita, ka pārāk sen neesmu to dzirdējusi. Otrā doma bija ielūkoties te. Perfect timing - bij` komentārs (nezinu kam perfektāks timings - lūkošanai vai komentāram :) ). Tā visa rezultātā man ir jāraksta. Šodien arī pagadījās jauka diena. Īsti nesaprotu kāpēc lielas cukurvates sniegpārslas apmākušā dienā, kad tiek gaidīts pavasaris, man patīk labāk nekā iepriekšējās saulainās dienas, gaismas siltajām rokām glāstot vaigus. Tas pārsteidza, jo domāju, ka pelēko dienu šobrīd pietiek un saulīte dod vairāk prieka. Bet redz kā izrādījās :).
    Runājot par tēmu, komentārs mazliet lika aizdomāties par to kā skatāmies filmas. Kompānija vs vienatni. Protams, ar kompāniju saprotam labu, jo maz kas (šaurākā nozīmē) ir sliktāks par crapy company. Un pat precizējot šo raksturlielumu, man labāk izskatās vienatne. :P man tas pat nešķiet slikti. Ir arī citi faktori, kas ietekmē attieksmi. Piemēram, kāda filma, vai redzēta utt. Runājot par konkrēto filmu - definately vienatnē. Citi, parasti, traucē izbaudīt visu pilnībā. Vai arī kā komentārā minēju - iekš kino. Liela bilde, laba skaņa, īstā filma un pazūd viss, viss. Arī blakus sēdošā labā kompānija tiek pavisam aizmirsta. (..) Meh.. šķiet, ka tā visu neizstāstīšu sakarīgi. Tiešāk - man patīk ar visu prātu iekšā. Skatos filmu - reālā pasaule izgaist. Lasu grāmatu - burti un lapas pazūd, parādās bilde. Ne jau ar visu tā ir. Citam vienkārši nepieciešama cilvēku klātbūtne. Šī pavisam noteikti bija mana filma. Līdz ausīm iekšā un vēljoprojām domājās domas lielas.

    Lūk tā, neuzliek pareizo mūziku nerakstās sakarīgi. Vispār ir vēls un es jūtos mazliet dizzy. Beidzot uzlikšu JG, izbaudīšu līdz galam un guļāt.

    Current Mood: apjucies
    Current Music: Miyavi - My Dear Friend un pēc tam īstais gabals
    Monday, March 8th, 2010
    1:52 am
    see a dreamwalker
    Are we all dreamwalkers?
    Atceries rakstīju par šīs pasaules inerci. Sajūtas tik ļoti sasaucas.

    Argh! Vēl pārāk svaiga sajūsma. Bet domas manā galvā jau bīdās. Nebrīnīšos, ja sapņošu par tēmu :).

    Current Mood: excited.
    Current Music: I See You
    Saturday, March 6th, 2010
    11:13 pm
    Divi cilvēki, smuka bilde
    Sāku rakstīt par savu šodienu. Sanāca šādi "Agri piecēlos.", "Foto`šis un foto`tas." un vēl daži citi. Bet kaut kā neizskatījās labi. Tāpēc izdomāju, ka jāraksta kā citādāk. Varbūt pa manai modei - daudz un pilns ar visādiem faktiem un stāstiem no malas. Jo ir divas citas lietas par kurām gribēju uzrakstīt, bet vēl nav sanācis (nevis laika, bet rakstīšanas).
    Piecēlos es tiešām agri, tas ir, manai dienas (ne)kārtībai agri. Cikos tieši neteikšu, jo vēljoprojām baidos no daža laba, kas man mēdza sadot pa ausi verbāli tā dēļ. Un kam gan interesē? (Vienīgā diskusija un viedokļu izteikšana par manis sabīdītajiem jautājumiem šeitan izvērsās aci pret aci ar cilvēku, kas neCibo. Un, 4:00 no rīta vienmēr būs vēlu (ļoti), ja ej gulēt, bet agri, ja celies. Nu.. es sapratu domu.) Tā lūk! Agro celšanos nomainīja pucēšanās, to - pūcēšanas jeb grumpyness par laikiem un rēķināšanos. Beigu beigās atnāca māsa un mēs aizgājām uztaisīt dubultportretu (skatīt virsrakstu - tā es pa telefonu fotogrāfam skaidroju, ko tad es īsti gribu, lai zinātu vai viņi tā dara). Beidzās tas ar hihīhahā un netik hihī - nelabiem kebabiem (neapēdām). Neejiet uz 'Sultan' ēdamiestādījumu.
    Pirmdien redzēsim, kas no tā foto pasākuma būs sanācis.

    Pārējās divas lietas ir pelnījušas katra savu ierakstu. Bet jūs pagaidām atstāšu ar šodienas dziesmu un visai interesantu video iz briic.lv 'varbūt noder' linku krājumiem, un sevi ar pilnu vēderu saldējuma un augļiem ;).

    Current Mood: jauks
    Current Music: In Her Eyes by Josh Groban
    Saturday, February 27th, 2010
    12:09 am
    iespaidīga kapāšana jeb alpīnistpuiši, industriālie (acīmredzot)
    Sakarā ar piedzīvoto (ārpuses) temperatūras pieaugumu, par kuru daži priecājās, daži nevisai un vēl citiem tā īsti bij` vienalga, lai gan vairumam ir nosliece uz negatīvāko vai pozitīvāko viedokļu pusi. Katrā ziņā sakarā ar to visu dienu aiz mana loga skanēja ciršanas, gāšanās un šķūrēšanas trokši. Citiem vārdiem sākot ar kādiem 8:30 alpīnistpuiši, industriālie (acīmredzot), uz kapāja jumtu varen biezo ledus pārklājumu (apm. puskājas(lasīt - pus'apkšējā stilba') biezumā (mana puskāja i` ~25cm, tad kādi 30 cm biezuma vismaz tur bija), tas, savukārt, ar pietiekami iespaidīgu blīkšķi piezemējās, precīzāk - piejumtojās (jo aiz mana loga ap 85% pagalma platības aizņem vienstāva būves jumts)(kapāšana arī bija iespaidīga), kur to pavisam cītīgi šķūrēja onkulis iekš atlikušajiem 15% pagalma. Manuprāt, drīz tur būs 15% auksta baseina. Ja alpīnistpuiši, industriālie(acīmredzot), darbojās līdz aptuveni 11 (nenovaktēju precīzu laiku), tad okulis šķūrējās līdz 15:09, un ne tuvu nesašķūrēja visu. Domāju, ka viņam apnika.
    Citiem vādriem gāju gulēt ļoti vēlu (kas robežojās ar ļoti agri) un cēlos agri (manā, ļoti agri gulēt gājušā cilvēka, izpratnē). Un man nāk miegs. Par spīti tam, ka apmēram no 15:15 līdz 15:55 biju ļoti atlūzusi.

    Jūsu viedokļi par to kur ir robeža starp ļooati vēlu un vēl ļooaatāk agri.

    Starpcitu, virsraksts tapa nevispirms (man ierasta rīcība (lai virstaksts piestāvētu sabīdītajam tekstam)). Labunakti

    Current Mood: miegains
    Current Music: kušu šu šu (es ie gulēt!)
    Monday, February 22nd, 2010
    11:38 pm
    fan`ause
    Skaistums prasa upurus. Nebiju domājusi, ka tos nesīs mana ause. Au.
    Starpcitu, salīdzinoši nesen atradu jaunu klausāmo 'grupu', kas taisa jaukus cover`us. Īsāk sakot, ir par ko fanot. Visi citi mani iefanojamie materiāli kaut kā slinko. Šitos klausoties man šodien paspruka tāda pati sajūsma kā vakar par bildēm runājot. Klausies, klausies un pēkšņi izlaužas - damn, it`s good! Vai kaut kas tik pat spilgts tikai bez sodīšanās :). Mmm.. mūzika.

    Mm.. jā.. Viss!

    Current Mood: das ist gut.
    Current Music: Boyce Avenue cover stuff
    12:06 am
    Skanošās bildes
    Kamēr vēl ir laiks, gribēju parunāt par bildēm. Ik pa laikam iemetu aci kādā mājas lapā, ar kuru mani iepazīstināja māsa. Lai arī kā es pretotos māsa manām acīm reizēm atver jaunus un pārsteidzošus horizontus. Tas tā - tēlaini izsakoties. Realitātē tie ir mangas (japāņu komikss, 1gab, par kuru es diezgan ilgi ierēcu, līdz māsa mani beidzot piežmiedza un rezultātā es 2 nedēļās izlasīju to, ko māsa gaidīja vairāk nekā divus (citi apm. 5) gadus. Lasu vēljoprojām), jau minētā mājas lapa un vēl pietiekoši daudz lietu, par kurām esmu aizmirsusi, ka tās tika iepazītas caur māsas centieniem. Nezinu kā viņai neapnīk borēt un vienkārši neatmet man ar roku.. Lai nu kā - mājas lapa. (klausoties un meklējot mūziku, tikko radās salīdzinājums -) Tā ir kā bilžu YouTube. Cilvēki tur izrāda saskicētās, sazīmētas, sabildētās, īsāk sakot saradītās, bildes. Tur var atrast Tādas apbrīnojamas lietas! Kā jau teicu - mēdzu tur ieskatīties. Reizēm, lai atrastu kādu jaunu un brīnisķīgu wallpaper`i, reizēm, lai izklaidētu sevi caurskatot HP fanart. Bet visbiežāk tur smeļos pozitīvas emocijas. Zīmēti mistiski tēli, urbānās ainavas un tie dabasskati. Tāds skaistums. Šodien arī pa pusei sevi izklaidējot, pa pusei meklējot par ko pasmaidīt sanāca saskrieties ar bildi, kuras dēļ man galvā sāka skanēt dziesma. Kārtējās asociāciju ķēdes :). Reku bilde un skanošā dziesma bij U2 - Still Haven`t Found What I`m Looking For. Tāpēc arī sagribējās uzrakstīt.

    Starpcitu, man šodien uzdāvināja Ararata kalnu. Pirmo reizi saņemu ko tādu. It dosen`t get any better :)))! (Buč buč mīļā ;) )


    Current Mood: laps :)
    Current Music: DA - You`re The Voice, U2 un šis tas acapella
    Friday, February 19th, 2010
    11:42 pm
    vēl mazliet
    Kā būtu iziet un pasēdēt kaut kur ārā. Derētu sabīdīt plānus.
    "Apsveicu tā un tā.. Nu, jūties veca?" Tā mani šodien vairāki cilvēki sveica. Man būtu jājūtas? Es nejūtos veca. Jūtos priecīga. Mazliet apsveikta. Matu dēļ, arī mazliet citādāk. Bet savādāk, ne. Vispār, ne jau vienā dienā cilvēks paliek vecs. Tas, manuprāt, ir process. Ilgstošs. Domāju, ka pa gadu var palikt vecāks. Bet tā viena diena, kad to pamana, tā ir sakritība. Varbūt šajās dienās par to vienkārši tiek domāts. Jaunie gadi, jubilejas, visas apņemšanās, solījumi. Tā vien šķiet, ka nolemt kaut ko vienkāršā dienā ir neinteresanti - pat nepieklājīgi. Tur tak vajag kaut ko apakšā! - tā pārējie. Bet es padomāju, kāda jauka, parasta diena, kā lai padara to īpašāku? Tā vienkārši. Mēdzu pati savā galvā ieķiķināt par dažādām lietām. Piemēram, skolas laikām citiem daudz interesēja kas ir tas un kāpēc nēsā to, un kāpēc šādi? Tā nu pati sev izdomāju kādu leģendu. Ja kāds pajautāju, man bija par ko ķiķināt, bet tāpat atbildēju - vienkāršs gredzens, ķēdītē nēsāju, jo ir pa lielu, īsti neder nevienam pirkstam. Pa galvu skrēja manas leģendas, stāsti, ko citi vēlētos dzirdēt. Ne jau tāpēc, ka interesētu, bet lai būtu par ko paklačot un izlikties, ka zinam šo to tādu. Tiem kam interesēja, uzzināja īstos stāstus, sadomātās leģendas un vēl.
    Tas ir mans skatījums uz to visu padarīšanu. Stāsti nav par ar gredzeniem slēgtiem solījumiem klinšu virsotnēs ar krācošām jūrām pakājē. Tie ir par 7cm skrūvi, kas atrasta karstas vasaras dienas jauki pavadot pludmalē. Skrūve, starpcitu, man vēljoprojām ir.

    Current Mood: Priecīgs
    Current Music: šis un tas
    4:01 pm
    mani mīļie radiņi, man ir četri gadiņi
    .. un vēl mazmazliet. Vispār būs nepierasti, ka vecākā māsīca nebūs. Pēdējos cik tur pasācienus, mēs visi esam kopā.
    Kur ir sajūtas m?

    Current Mood: labs
    Current Music: 10`000 fireflies
    Thursday, February 18th, 2010
    11:50 pm
    Drīz
    Pie Jāņa gan es vairs neiešu.
    Man gribas izlēkāties. Tā pa īstam, kārtīgi 'atlaist'. :). Bet iedomājies mani tādu, līdz ar galiem, pilnīgi vaļā.
    Tādas pavisam interesantas domas. Pat nezinu par ko īsti runāt. Jaucās domas par šīs dienas virs(vis(?))puspusīgajās sarunām. Par cilvēkiem, kas 64h stāv ledū un notur elpu zem ūdens 19 minūtes.
    Izrādās, ka šis gads ir pasludināts par grāmatu lasīšanas gadu. Kur šamie bija pagājušo gad? Man sanāca 21(14), lai gan apgalvoju, ka vairāk par piecām nebūs. Lai gan who cares, ko es apgalvoju. Vispār man vajadzēja izlasīt vēl divas. Mans grāmatu gad bija pagājušais. Jo šogad man ir prātā šis tas cits.

    Rrawr! ;)

    Current Mood: ķecerīgs
    Current Music: PCD stuff
    Sunday, February 14th, 2010
    1:06 am
    balts un pūkains, ar nadziņiem
    Biju TurKebab ēdamvietā. Man vienmēr bij licies, ka viņu kebabs izskatās pēc viskaut kā sabāzta starp divām baltmaizes pusēm. Izrādās, ka man tiešām likās. Garšīga manta. Saldā čili mērce varēja būt mazāk čili. Es ir neasu ēdienu piekritēja. Pamēģināsim ķiplokmērci kādreiz un izdomāsim. Rudais rulē - izdomāt, ka vienku jāiet uz kebabēstuvi šodien (vakar)!

    Ātri un īsi, jo šovakar man nāk miegs.
    Nost ar negatīvismu un sākas labie laiki! Un laimīg` jauno gadu (ieskaties te!) ;)

    Current Mood: sleepy
    Current Music: Little more time
    Thursday, February 11th, 2010
    12:54 am
    vārds pa vārdam
    Piecdesmit četras sekundes un manas domas raisās, un pēc varoņseriāla - pa lielam. Bet loģiski, ka tā. Es klausos Milow un ir pavēls. Cik gan interesanti, kāpēc tā notiek. ('maza' atkāpīte - domās sakot vārdu 'loģiski', prātā nāk sīko_laika atmiņas, kad topā bija tādi vārdi kā lōōģiski un obligāti. Laiki, kad sīkāko māsīcu varēja raksturot ar vienu 'obligāti' pareizajā izteiksmē un visi izsmējās kā kutināti. Otrs vārds paliek man, vismaz es ievēroju, ka to lietoju diez gan intensīvi. Bail pat iedomāties kā tagad pasprūk pa kādam '-ojošamies', mani kaitina tādi vārdi. Skolā gandrīz visas ar augstu intelektu apveltītas personas tādus lieto. Man labāk patīk palīgteikumi, pat jā tās ir 5 rindiņas teikuma. Nu labi, trīs. Ja tās tiek pārsniegtas, tad tiešām jāpiedomā kāda komata vietā punkts. Un divi divarpus rindiņu teikumi izskatās ļoti pieklājīgi. (iekšējais matemātiķis ierunājās :D)(strapcitu kā ir ar jums? Patīk rakstīt skaitļus ar cipariem vai vārdiem? Vai kā kuro reizi? Un kā kuro reizi?) Esmu ievērojusi, ka man vispār pēdējā laikā fascinē vārdi. Pavisam vienkārši, bet tie pievērš sev manu uzmanību koķetējot skanot man galvā vai rādoties acu priekšā. Piemēram, šodien minot zviedru mīklu sastapos ar tādu vārdu kā "tauva". :). Tepat kaut kur mētājās rūtiņu lapa (starpcitu arī par rūtiņām es varētu parunāt :D, bet paliksim pie valodas), uz kuras es pirms kāda laiciņa pierakstīju tādus vārdus kā 'ķobis' un 'ķocis' (labi, vairs nemētājas, laikam izmetu, toties atradu citu uz kuras sarakstīts kaut kas vāciski. Būs ko palasīt.) Zinot, ka tāpat neviens neveido dialogus, tas gan man netraucē. Varu parunāties pati ar sevi, no problemo. Jautājums ir par jūsu 'īpašajiem' vārdiem, sauksim tos tā. Tiešām mazā atkāpe beidzot beidzas.)
    Lielās domas ir kārtējo eksistenciālo jautājumu čupas (arī foršs vārds :)). Par to kāpēc daru to, ko daru. Ko darīšu pēc tam. Un tamlīdzīgi. Starp piecdesmit četrām sekundēm un rakstīšanas sākuma nonācu pie fiksa secinājuma, ka neesmu dumpinieks (bet secinājumā bija cits vārds, kurš, nu, ir aizbēdzis, bet galvenā doma ir apm. tāda) acīmredzot.

    Sāku domāt, ka drukāju par daudz. Laikam atnāca vaļā. Lai arī kā es tagad gribētu pasmaidīt, nezinu vai tas ir labi. Tiem, kam vajag sapratīs par ko es domāju. Iespējams.
    (.. Domāji, ka es tev stāstīšu? Ja? Ja!? Domāji, ka varēsi līst manā dvēselē un analizēt? Ja? Ha! .. Ja vēlaties ar mani sazināties, rakstiet uz ****@****.lv vai zvaniet, vai arī nezvaniet. Faksa man nav. - kopīraits = māsa, mans radošais darbs literatūrā.) (šis citāts vienk. ideāli saskan ar pēdējo domu. Ah! māsa ir ģeniāla! Am soo proud.)

    P.S. vāciskā lapiņa runā par garšīgām lietām. & dievinu Milow. xoxoxo - blowing kisses to UTube.

    Current Mood: runātīgs
    Current Music: City is on my side
    Wednesday, February 10th, 2010
    8:37 pm
    sudraba burbuļi
    Neprasiet kādēļ tāds virsraksts, tādu pašu tikko kā uzliku epastam. Vienkārši.
    Bet runa nav par to. Iedomājos arī, ka tagad nepildīšu savu once a month tekstu bīdīšanas regularitāti. Būs jau otrais ieraksts šomēnes`. Mmnjā, par to nerunāsim (man galva pilna ar visām ikdienas nejaukajām domām).
    Ah, šodien sanāca mazliet briesmīgs pārsteigums. Mamma ņēmoties pa virtuvi, vienā brīdī iespiedzas : "ak šausmas!" Es jau paspēju sabīties, kādus nedarbus kaķis būs sastrādājis, lai gan, godīgi sakot, pirmā doma bija par lielos daudzumos pa grīdu izlieta nespecifiska šķidruma. Atkal - kāpēc tā nezinu, iespējams tas saistīts ar salīdzinoši neseno atkārtoto aukstā ūdens stāvada zāģēšanu. (..) Atskrēju, ieraudzīju .. tiešām šausmīgi. Uz virtuves galda vārgi paplivinās balts taurenis. Izskatījās pēc tā kāpostu taureņa. Es taureņšķirnēs neesmu īpaši zinoša. Varbūt domīgi rauksiet pieres un vēlēsieties pajautāt, kas ta` tur tik šausmīgs? (ņemot vērā, ka man nav taureņfobijas) Atbilde ir tik pat vienkārša - ko gan mums darīt ar taureni februāra vidū? Izmest ārā pa logu? (es tā daru ar zirnekļiem un tamlīdzīgiem kukaiņiem, man viņus nepatīk spiest, nespiest arī ne) Patinam atpakaļ - februāra vidus. Taurenis tāpatām bija nolemts. Vispār - no kurienes šamais uzradās? (kāpostu mājās pašlaik nav) Tā kā atliek vien pabrīnīties. Pēc lietas nodarīšanas, protams, ka paspruka drūmie jociņi - vismaz mammai vasara būs gaiša un jauka, mierīga. Tik zēl.
    Tāds lūk šausmīgs pastāstiņš. Runājot par riebīgiem glumiem radījumiem.. Tagad, sakarā ar visām tām jaunajām televīzijām un citiem neērtiem pasākumiem, visai bieži piestaigā produktu piedāvātāji no uzņēmuma **** (negribas nevienam konkrēti braukt augumā, gan jau tur strādā arī profesionālāki ļautini (un vispār, cik gan daudz uzņēmumu, kam nosaukumā četri burti, piedāvā to jauno VirsTV? izskaitļot variet paši >:D mwuhahā)), es jau nevienu vārdā nesaucu :). Viņi piestaigā, mēs atšujam. Pēdējā reize atstāja nelielu riebumu. Divi itkā normāli puisieši sāk piedāvāt visu, ko vēlies un pat dzirdēt negribi. Blā blā, un beidzās ar visai dumjiem mēģinājumiem flirtēt lietas labā. Laikam esmu pārāk jauka, lai viņus rupji atšūtu. Bet nu šādi mēģināt kaut ko pārdot..

    pietiks man šausmu stāstu šodienai. jek.

    Current Mood: ikdienišķs
    Current Music: Boyce Avenue cover stuff
    Tuesday, February 2nd, 2010
    1:41 am
    Slēpošanas simulators, jeb kā noraut uz mutes mājas apstākļos*
    *virsraksts kādsm no Kārļa pagājušā maija tekstiem/ziņām.

    Biju jau izslēgusi datoru, lai no virtuves nočieptu un nograuztu gardu apelsīnu. Tā kā tie stāv uz palodzes nācās pavērt aizkarus, lai līdz tiem tiktu. Oo, kāda smuka kupena uz ārējās palodzes. Ooo, kā aizputināts vēl tikai vakarā notīrītais pagalams. Oooo! Vēljoprojām snieg! Oh.. (this is sooo cool, really! Snieg taču no paša rīta.. Nevaru iedomāties vārdu, kas apzīmētu manas pašreizējās sajūtas. Sniegss..) Saprotams, ka arī no maniem logiem pavērās iespaidīgu kupenu skati (būs pāris blured un trokšņainas bildes). Tā nu nācās slēgt atkal iekšā datoru un iecibot. Šodien jau vislaik gribēju, bet nesaņēmos uzrakstīt (savu one entry per month). Kad gāju uz veikalu un ievēlos sniegotajā pagalmā, bija tik kluss, šķita, ka aiz vārtiem ir sniegots mežs nevis iela. Uz mazītiņu brītiņu sastingu pussolī. Magical moment. Sniegs gurkst zem kājām un jūti mežu pilsētas vidū. Smaids līdz ausīm un gribējās ķiķināt.
    Forši :))
    Rītu būs jāpacenšas celties laicīgi, jo ar visu slimošanu es guļu ilgi un dikti. Kaut vai no iekšas papriecāties, ja ne gājienā uz veikalu. Tad vismaz pasēdēt pie loga un pasmaidīt savā nodabā.

    Salīdzinot ar iepriekšējām ziemām.. īīīīī(..)ih. Am soo excited!

    Current Mood: so good & sleepy
    Current Music: Līdzenuma supernova
    Saturday, January 16th, 2010
    3:38 am
    violin bit
    By the way I watched the Fame movie today. Wasn`t what i`ve been expecting. But I loved the violin bit (tiny one and a half second bit).

    Current Mood: unchanged
    Current Music: kaut kas fonā
    2:43 am
    sajūta no bildes
    Pārskatot bildes apstājos pie nu jau pagājušā gada vasaras bildēm, kuras salīdzinoši nesen ieguvu. Tajās ir attēlojas viena konkrēta lieta, netik konkrēta, tomēr noteikta sajūta. Tas man lika atcerēties, ka jau pirms laba laika vēlējos uzrakstīt par savu jaunā gada sagaidīšanu. Domas paklīda, tagad nepiepūloties ir palikusi tikai atblāzma no tā ko gribēju teikt. Bet tas viss tik tieši sasaistās kopā ar tām bildēm. Sākumā tas likās pat smieklīgi. Tagad ir vēla nakts, viss liekas citādāk. Lai gan arī tad apjautu. Samiegties un teikt : "mmmrph.."
    Starpcitu, beidzot arī te iestāsies desmitais gads.
    Man šķiet, ka tas ir manī, nevis citu dēļ. Bieži tā šķiet. Šoreiz noteikti tas tā arī var izrādīties. (uz šādiem domājamajiem gabaliem, tā vien izklausās, ka pavelk akustiskā ģitāra. Bet ja gribu turpināt, jāuzliek Milow.)
    Galvā jau rakstās teikumu sākumi un turpmākās domas, tad pēkšņi sajūta, ka kāds ielauzies manā privātajā teritorijā. Es gan esmu solījusies sev, ka šo domu apkarošu, jo kā jau iepriekš tika teikts, šis ir sava veida ekscibicionisms. Tagad tas izpaužas kā nekad. Tūlīt ņemšu un sarakstīšu visu - pagājušā mēneša apjomu vienā ierakstā. *mmrph_skaņa* .. Lai! Kādreiz viss nāk augšā.
    [te bija 3 teikumi, līdz sakāpa sajūta kaklā. Sapratu. Par šo es neuzrakstīšu.] Viens pats zaļā pļavā izskatās labāk nekā nofotošopējot esošajai jaukai ainai šo to nost. Bet tik patiesi.

    Current Mood: skumīgs
    Current Music: iesākumam : Script - Im Yours
    Thursday, December 31st, 2009
    8:02 am
    izrubī skaņu
    Šorīt agri (6:57) mani uztrobelēja zvans, laikam no Polijas, jo sākās a 487.. Nenormāli neforši. Ceru, ka tam cilvēkam atrisināsies viņa problēmas. Lai nesāktu burkšķēt un novēlēt viņam, ko sliktu. Tas mani dikti sabiedēja. Pēc tam jau vairs neaizmigt. Tagad varbūt varētu (brokastis vēderā, internets paskatīts), bet nu jādara citas lietas.
    Gada beigas tādas slinkas, slinkas. Būtu derējis vēl pāris dienu, lai izdarītu pāris apņemto darbiņu.

    Bet vispār - svinamies. Lai priecīgs ir prāts :)

    Current Mood: miegains
    Current Music: kušu.. citi čuč
    Monday, December 28th, 2009
    8:12 pm
    no slinka līdz Šerlokam
    Šie bija diezgaaaan slinki svētki. Slinkums gan ievilkās.
    Šerloks ir viena riktīga labā filma. Vūhūū :) (iesaku!). Jauka diena. Bet es aizmirsu nopirkt konfektes! Lai nu ko..

    Current Mood: labs
    Current Music: ziņas fonā
    Wednesday, December 23rd, 2009
    11:59 pm
    Z-svētku lavašs
    Tuneļu kāpnes sasniedza jaunu bīstamības pakāpi. Trakums, ka tās netīra, tur tač var tik "jauki" nojaukties. Auksts lietus nav tas labākais laiks kad iet pēc eglītes, piedevām, ja eglītes gandrīz nekur netirgo. Izvēlēties ar no nekā. Beigu beigās aplaimojām pārdevēju, kuram starpcitu šodien bija dzimšansdiena.
    Pa dienu sniegā bija labi, sajūtas nāca un lauzās galvā. Rezultātā - tīri priecīga, ar visiem stiepjammaisiem.
    Atnāca apsveikumi man un māsai, dikti smukās aploksnītēs. Biju apņēmusies dažus pati nosūtīt, bet ar visu puņķošanos šogad nokavēju laicīgu izsūtīšanu.
    Iešu, nu, es savā nodabā pasmaidīt (un pamocīt egli).

    Current Mood: jauks :)
    Current Music: nav
    Tuesday, December 22nd, 2009
    11:53 pm
    Tuneļtango
    Stacijas tunelī ir nenormālas flīzes. Pirmais solis uz trepēm man gandrīz vai lika sastingt, jo jutu ka slīd. Diez gan lielas šausmas. Bet jaunais tunelis ir, mm, erganomiskāks. Un tas puisis atkal jau nespēlēja libertango. Es biju gatava iesaistīties. Gan jau es viņu atkal pieķeršu spēlējot to gabalu, un varēšu priecēt ausis un sirdi.
    Šovakar kalās plāni rītdienas aktivitātēm. Apņemšanās ir.
    Starpcitu, vienas no mazliet gaidītām beigām pienākušas. Pēdējā lekcija. Arī tur ir divējādas domas.

    Current Mood: aizdomīgs
    Current Music: The Calling šis un tas.
    Monday, December 21st, 2009
    11:52 pm
    nejūtība un šīs pasaules inerce
    Bik staigājot pa āru sajutu ziemu. Ziemas sajūta pa daļai ir atnākusi līdz manīm. Bet trūkst lietas. Kaut ko būšu pazaudējusi sēžot mājās un šņaukājoties tās aukstās dienas. Kaut kas palaists garām. Un nesaprotu, kas notiek. Man uz sienas skaidri un gaiši ir rakstīts DECEMBRIS, koridorā dubļainu nospiedumu ielokā stāv siltie zābaciņi un es tik tikko ar sniegpārslām apzīmēju Z-svētku burbuļus. Ar sniegpārslām! (..) Nedomāju, ka tā ir pielekšanas vaina. Reizēm šķiet, ka ir atnākusi tāda kā mazliet nejūtība. Man tā nepatīk. Man bail.. no mazliet, mazliet, līdz nemanot ir pavisam. Sak` beidzot pieaugšu? Mmnē! Pieaugšana nav trulums sajūtās. nea
    Divas domas iepriekš, ap pielekšanas nevainošanu, galvā ieplūda bilde - vakars, kad izdzēšot laternas paliktu gandrīz tik pat gaišs ar citādu noskaņu, mazliet snieg, lai gan visur ir balts tāpat, un ir auksts, bet tas viss ir blakus lietas, fons, galvenais ir ietves mala, sniegs uz asfalta, izmīdīts, mēģinot attēlot daudzo pēdu fragmentus, gabaliņus no tik daudziem ceļiem, klimpas ar tādu kā brūnu garoziņu no izlaisītajām smiltīm, bet nav izkusis, ne slapjš. Tāds, lūk, skats no mana šodienas ceļa, kad gandrīz apstājos ielas vidū, jo mani uzrunāja sniega klipas. Tie ir brīži, kad pārējā pasaule draud pazust, lai ļautu apmainīties domām ar sniega klimpām, pēkšņam klusumam pilsētās parkā vai jebkam citam, kas ir iznācis sasveicināties. Līdz burtāli tikšu ierauta atpakaļ šinī pasaulē ar auto taurēšanu, kādu grūstīgu steidzīgo. Neesmu padevusies šiem aicinājumiem, šajā pasaulē ir spēcīga inerce. Iedomājie mazos, kas skatās un rāda ar pirkstiņu uz izbēgušu gaisa balonu, bet mammas/tēti viņus turpina vilkt uz priekšu, neskatoties uz mazo atspērienu, jo ir jāiet.
    Tātad pamanīju, bet vēl nav aizgājis.

    Current Mood: mazliet apmierināts
    Current Music: līdzenuma supernova. Nu Milow, Milow.. :)
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba