tikko dūšīgi aizsapņojos vārdā satiksme, bez šleseriem, ministrijām un noteikumiem. foršs vārds tomēr, grozi-kā-gribi.

https://youtu.be/UaIxYx_lYf0

kā tad īsti bija tai 9tajā? es vēl tur ne reizi ar velō neesmu braucis, un tikai beidzamajā laikā piefiksējis, ka ir parādījusies luste. jebkurā gadienā, jauki, ka Parīze Tev iedeva to drošības atspērienu. es savējo dabūju Oslō 90./91ā gada ziemā, kad ievēroju, ka daudzi, sniegiem un lediem iestājoties, nekar vis ratus vadzī. iesākumā tas izskatījās tikpat neprātīgi kā ēst indīgos Latvijas vīngliemežus. bet tad pats uzmanīgi noprovē, atzīst par labu esam un turpina ripot viscauru gadu.
atgriežoties Latvijā, 90to beigās un nulto sākumā, te brīžam bija bišk skērī, bet citādi nevaru beigt priecāties, cik neticami veiksmīgi rati ir ienākuši dzimtajā pilsētā. irōniskā kārtā šķiet, ka viens no faktōriem bija arī Dižķibele. ai, beigšu mūldēt, iešu pabraukāties.

(Reply to this) (Parent)