Kāds teica, ka ķīmiķiem esot labākais skats, jo šie augšējā stāvā. Pfff! Biologiem pieder jumts :D

Virusoloģijas lekcijas laikā jau atkal domu priekšplānā nonāca apziņa, cik viegli ir nomirt. Nobijos. Negribās izniekot laiku.

Ienācu mājās. Roka jau pēc pieraduma sniedzās pavirināt pastkastīti ar domu, ka neviens jau tāpat neko nesūta. Bet šodien.. Pastnieks Miervaldis atsūtīja kartīti no Viļņas. Varam skriet meklēt vēstuli :)

Bet kursa draugi šodien ir sēnes un nenāk ar mani uz dančiem. Pateica "Nākamnedēļ". Nākamnedēļ viņi drošvien atkal teiks to pašu. Baigie..

5dien līdz Latgalei beidzot vajadzētu tikt. 7dien laicīgi jātiek atpakaļ, jāsasveic tētis Tēvu dienā :)

Es esmu tiešām vīlusies jaunajā mājā. 
UPD. Šodien paskatījos vēlreiz, nav tomēr tik traki ar kontaktiem pie mācām stūrīšiem, viņi ir arī zem krēsla, bet tur jābūt mazam un/vai ļoti elastīgam, lai pie viņiem tiktu bez traumām..

Apmeklēju Baskāju taku, 2,5 km mocīju pēdas.
Pamanīju, ka rudens klāt. Pelēks lietus, dzeltensarkanas lapas, rīta dzestrums, smarža, asteres un cigoriņi. Pat Saule mainījusi krāsu.
1dien jaunās mājas atklāšana, jauns semestris, jauni piedzīvojumi.
Viena garā pastaiga nedēļā. Rīt. Šonakt? No kurines uz kurieni?

Un ko Tu gaidi?

Aizbraucu uz laukiem negulējusi un ļoti īgna un piekasīga. Uz dažām h izdevās atlūzt, bet kad piecēlos, tad sapratu, ka ogu lasīšanas ziņā nekas daudz nav noticis. Kkā neorganizēti viss - bet to var piedot, jo tas jau tā katru gadu pirmajā dienā. Pasūdzējos tantei par krakšķošo kaklu un bezmiegu. Vakarā dabūju magniju un karsto dvieļu masāžu. Gulēju kā kaķis, kad viņu nebaksta. 

Ar māsīcu jokojāmies, ka cilvēks ir 70% vīruss un 70% ūdens un tā nav sakritība.
Apmēram 70% cilvēka genoma ir vīrusu genomi, bet nevar tomēr teikt, ka cilvēks ir 70% vīruss, jo tā tomēr ir tā daļa, kas netiek transkribēta un translēta.

Šorīt pus4os pamodos no tā, ka baigi sāpēja kājas. Joprojām sāp.
Un kaut kāda gulēšanas diena vispār. Un es neesmu tāda vienīgā.

Pienākusi kārtējā oranžo ogu plantācijas ražas vākšanas tūre. Uz laukiem prom! Dažreiz pilnīgi žēl, ka tās ogas pati neēdu.
Un vēl dažreiz žēl, ka es needu zivis, jo siļķe kažokā šodien izskatījās diezgan garšīgi krāsaina.
Ieraudzīju Rimčikā dzērveņu marmelādi sveramo uz atlaidēm; biš pagrābos. Iedomājos, ka varēja vēl melleņu marmelādi uztaisīt.

UPD. 6i no rīta. Pēc 1h jāceļās, lai stūrētu uz laukiem, a man tik tagad miedziņš sāk uzmākties. Ko es daru nepareizi?
UPD2. 7i no rīta. Miedziņš pārdomāja. Tad es toč kaut ko daru nepareizi..

Zvārgulis saņēmās un iespītējās. Uzzināja, kas ir Pērnavas ielas galā. Paskatījās uz vilcieniem no augšas. Piedzīvoja vairākus "O, te toreiz bij Pastnieks" brīžus. Molā iedzēra saldējuma kokteili ceļakājai. Nobrauca Ķengaraga promenādi no sākuma līdz beigām un nemanāmi iebrauca Rumbulas mazdārziņu labirintā. Apmaldījās. Gandrīz jau atmeta ar roku. Nosprieda, ka Dārziņos un Zirņu salā varētu dzīvot. Paskatījās uz ļoti daudz Daugavas. Launagu ēda Dolessalas muižā. Un visu laiku domāja vai tik nebūs jāzvana glābējiem pakaļbraucējiem. Bet beigās jau pats saviem spēkiem aizminās mājās.

Laba diena!

Vakar atkļuvusi mājās, ilgojos pēc laukiem, apgulties pagalmā un vērot zvaigznes. Tik ļoti ilgojos, ka prātoju, kur pierīgā tāds tumšāks kakts, kur aizbraukt. Laikam ļoti skaļi domāju un ilgojos - pēc stundu ilgas apceres brālēns atsūtīja zīmīti ar jautājumu, vai gribu braukt prom no Rīgas zvaigznes skatīties.

Skaitīju zvaigznes, pamaldījos sevī. Neesmu pārliecināta, ka gribu jau rast izeju. Dažreiz vajag apdomāt sevi, izokšķerēt savas sajūtu atvilknes. Vai vajag to? Vai gribās šo?

Arvien siltāk, arvien spožāk,
Viss ar tevi ļoti saistās.

Atkal ieciklējos. Atkal pāries. Gan jau.
Bet vai vajag? Vai gribās?
Gribās vēl izbaudīt vienpusējo nezināmo.

Pirms dažām dienām atkārtoju, kas ir Incubus. Atradu viņu jaunāko 4 gadus veco veikumu. Iemīlējos atkal.
Dažreiz ir tik viegli sev to atļaut.

UPD: šodien bij ļoti laba diena :]

Par godu tēva jubilejai palielā skaitā izbraucām ar laivām pa Gauju. Liekas, ka tādi pasākumi, kur kopā satiktos visi 5 viņa bērni ir retāk kā reizi gadā. Nav jau tā, ka man māsas nepatiktu, bet kaprīzes, kaprīzes un kaprīzes ir iedzimtas diemžēl. Labi, ka man attiecīgie gēni no mammas puses stiprāki - es esot bijis mierīgs un jauks bērns.
Lai nu kā baruciens uz beigām, protams, kļuva interesantāks, kad ziņkārības vadītas ar māsīcu piebraucām apskatīt vienu strautiņgravu un tur izrādījās tik superjauka vieta, kur paložņāt pa akmeņiem un nogruvumiem un varēja izsekot avotiņus un uzkāpt paskatīties uz upi no augšas. Un uz dullo atrasts geocache ir uz dullo atrasts geocache :)
Pieradinājām pīles (pastētes) ar siera standziņām, kādu laiku sekoja mums un atsaucās uz pasvilpšanu kā sunīši. Viena pat bija tik drosmīga, ka peldēja klāt un ēda maizīti no rokas (tb. izrāva no pirkstiem, bet tas skaitās).
[P]iedegu. Tagad vismaz varēs atšķirt, kur beidzas kleita un sākos es.
Izbraukuši krastā pakavējāmies atmiņās (papildus vēl tēva auzdināšanai par to kā jāaudzina bērni). Atceros, ka pirmoreiz ar laivu braucu arī pa Gauju, kopā ar tēti un brāļiem, no Cēsīm līdz Siguldai vienā dienā. Šķiet pat arī viņai dzimšandienai par godu. Pat atceros, ka man bij sarkans džemperis ar 16 gotiņām no kurām tikai vienai bija rozā brilles, un mani pēdējo atstāja laivā, kad bij jākāpj ārā un man bij ļoti bail.
Nākampavasar jāsaņemās kādu krāčainu upi izbraukt.
Šonakt atkal nespēšu pagulēt. Rīt, iespējams, sāpēs rokas. No vienas puses - grūti būs kaut ko darīt. No otars puses - ilūzija, ka man ir muskuļi, kam sāpēt :D
Rīt brālis K atkal lido prom. Bet cerams, ka sanāks aizbraukt ar viņu kopā uz Viļņas Pastnieku. Ļoti ļoti gribētos :)

jeb Hit Music Only!

2dien vakarā brālis K atceļoja līdz Rīgai; uzcepu viņam par godu melleņpīrāgu 3.3, aizbraucām pie tēta nokost; lai neuztrauktos par pēdējo autobusu, brālis piesakās aizvizināt mani mājās; iedomājās pārbaudīt vai vispār tiesības vēl darbojas - jā, vēl kādas 2 nedēļas. 3dien ar viņa draugiem un brāli R+1 (tikko sapratu, ka klasiskajā pārīšu dēvēšanas stilā viņi būtu Reiva, bet labāk izklausās Rieva..) aizgājām uz Alas dančiem. No brāļa K atskanēja tipiskais aicinājums dancot: "Nu ko, ejam pazemoties?"
Bet vispār tie danči bik brutāli, dabūju zilumus. Nākam 3dien jāsaņemās aiziet atkal, pat, ja nav ar ko.

Tipiska 5diena, bez piecpadsmit pieci: laboratorijā sāka svilt drošinātāji un lielie kontakti. Noņēma vāku - dzirksteļo. Bet atslēgt visu elektrību, lai nomainītu to vajadzīgo elementu nevar, jo mums cDNS sintezējas, un to nevar tā - vidū pārtraukt! Svilstošas plastmasas smaka sasniedz otro stāvu, bet vēl nē, vēl 15 minūtes! Kaut kas pīkst, kaut kas jau atslēgts, bet mums vēl 5 minūtes! Laiks paiet, atskan bļāviens "Var slēgt ārā!" Fiksi iemetam paraugus -20°C un kā žurkas pirmās pametam slīkstošo kuģi - darbadiena beigusies.

Tīk man Radio7. Tikko tur ieraksts no Dziesmusvētkiem - "Manai dzimtenei". Un ik pa laikam tur tādi brīnumi skan.

Ak jā, un vēl šodienas salīdzinājums: viens kā zeķe pēc veļasmašīnas.

Jo dažreiz redze miglaina..
Jāpaspēj atrast kāds tumšs nostūris, kur zvaigznes pieskatīt, ka nenobirst visas.

-You actually read my mind!
-Yes, well, can't say there's much to read..

-Uz ceļa ir daudz idiotu. Tu neesi viena no tiem.
-Man jau likās, ka teiksi, ka es neesmu vienīgā.

PS. jau gads kopš TMB. Un visā savā zvārgulībā gribu vēl.

Pag.nakt sapņoju, ka virtuvē atrodu mazu kucēnu - tik mazu, ka vienā plaukstā var noturēt. Melns un spīdīgs un ar actiņām ciet vēl un vislaiku karpījās ar ķepām. Iesaucu viņu par Kurmīti. Vēlāk atradu vēlvienu, jau lielāku un čirkaināku. Gāju meklēt īpašniekus, izrādījās tie piederot mūsu kāpņutelpas zinātnes cilvēkam.

Atminos līdz Kleistem atkal. Kājas kā želeja. Šoreiz jāmēģina tikt prom pa gaismu vēl, un paspēt uz kādu svētku pasākumu. Un vēl kūka jāpaspēj sacept..
Stulbi, ka rīt uz Tukumu, jo Rīgas svētkiem foršākā programmas daļa tieši tad :( Varbūt vakarā var paspēt uz Zariem un Iļģiem.. jo danči!

UPD: Protams, ka nekur nepaspēju! Stuuuuupid! +Kā var būt tik daudz nenormāli stulbu autobraucēju??? turpceļā kaut kādi 7dienas braucēji pa šoseju ar 80 velkās un taisa karavānas un atpakaļceļā atkal karavānas , un visi cieši kopā brauc, bet nē! noteikti kādam jāapdzen līkumā 10 mašīnas un jāspraucas tur, kur nav vietas! It kā viš kaut kur baigi ātrāk tiktu! Es i dusmīgs atkal! Stuuuulba diena!

Tā kā šodien laboratorijā nebij īsti ko darīt man, tad aizminos līdz Vecāķiem un aizgāju līdz pludmalei pakairināt ādu ar UV starojumu un atklāt peldsezonu. Sagaidīju mājās radus, pačaloju ar viņiem, aplaupīju darziņu, piemontējām ritenim groziņu, lai katrupeļus, gurķus un puķītes vieglāk aizvest. Pēc tam jau saklausījusies draudus par laikapstāķļiem, minos pie mammas ciemā un tad mājās ar domu vai paspēšu pirms negaisa, vai izmirkšu un saķeršu plaušu karsoni. Tagad gaidu, kad melanocīti saražos melanīnu un aizsūtīs uz keratinocītiem. Pagaidām ļoti izstaroju siltumu, tātad kaut kas tajās šūnās notiek. Vairs nevarēšu lepoties ar oriģinālo laboratorijas iedegumu.
Pirmdien paredzēta pasēdēšana ar klasesbiedriem. No vienas puses - varētu jau aizdoties satikt un pačalot kas kuram dzīvē jauns. No otras - tāpat jau visu var uzzināt FB profilos un instagram bildītēs - kas ar ko precējies, cik kuram bērnu, kur kurš aizceļojis un kādus varoņdarbus paveicis. Nav jau tā, ka kādreiz būtu tik labos draugos ar viņiem bijusi. Jāpadomā.
Vakar izlasīju pēdējo Nightrunner grāmatu. Diezgan švaks nobeigums man likās, bet tie tēli vienmēr sirsniņā paliks (es ceru).
Mēģināju lasīt jauno grāmatu francu valodā (gudrais Kindle jau automātiski ielādē skaidrojošo vārdīcu attiecīgajā valodā). Bet bez fr-en vai fr-lv neko nesapratīšu, kas nozīmē, ka būs vien jālasa datorā ar google transleiteri blakus logā.
Gaidu jauno semestri jaunajā mājā.
Rīt atkal jānodod asinis zinātniskiem eksperimentiem. Jāiet gulēt būtu, bet vēl nē.

Humors ir, bet kas satīra nav.
Nepagāja ne 25 dienas, un man jau pāriet.
Pagnakt sapņoju, ka palīdzu francenes skolotājai vadīt klasi/ieskaiti. Piecēlos ar domu, ka vajadzētu atkārtot pamatus. Sapratu, ka vajadzēja palūgt brālim, lai no Francijas atved kādu fantasy grāmatu, lai varu patrenēties. Zinu jau, ka lēni ies. Paskatījos, ko Starumes piedāvā ēgrāmatu jomā, bet nemācēju neko jēdzīgu atrast. Varētu domāt, ka franči tikai legāli lasa.
Pieštellēju ritenim svešus dubļusargus, nepatika, noštellēju, braukšu bez.

Vidusskolā vienas jaciņas dēļ tiku pie iesaukas Dusmīgā Pūčsieviete. Un pūces mājās tik turpina vairoties..
BET vakar atskārtu, ka mīļākajā grāmatu sērijā pūces un pūķi ir simboli vienai dievībai, ko katrā jūras krastā sauc citā vārdā. Tā nu jaunā pūcīte un vecais pūķītis tika pie vārdiem.
Lasot sērijas pēdejo grāmatu, sailgojos pārlasīt pirmo. Negribās, lai tas viss beigtos. Reti gadās atrast grāmatas, ar kurām smadzenes tik ļoti labi sinhronizējas.

Un piparmētru ledus.

Sen nebij tā, ka nevaru pārstāt domāt par kādu cilvēku. Pipetēšanas kārtība traucēta, uzgaļu kārtošanas transs apraujas, pat gulēt nevar aiziet. Interesē, jā, bet besī ārā jau tās domas! Drīz jau pati sev iestāstīšu, ka man viš tik ļoti tīk, lai gan es ne vella par viņu nezinu.
Un tā katru reizi. Ceru, ka drīz pāries. Jāatrod jaunas aizraušanās :D
Un Gapoljēri turpina skanēt galvā; vismaz dažreiz jautri :D
UPD. Izdomāju pat salīdzinājumu - tas ir kā PCR - uzsilšanas fāze, reakcijas fāze (kas tiek atkārtota 25-40reizes, kas nozīmē 25-40 dienas) un tad apstādināšanas fāze.
UPD2. Mežā lasot mellenes, aizdomājos par zvēriņiem - vilki gaudo, suņi un lapsas un buki rej, kaķi ņaud. A kā lūši komunicē?

Šogad Laba daba bija tiešām laba. :) Tik ļoti patika beidzot redzēt dzīvajā S.I.L.S (vēlāk sapratām, kas tā par modīgo dāmu no Rīgas), ceru, ka viņi vēl kaut kur kaut kad spēlēs; Pienvedēji kā vienmēr izsauc refleksu lēkāt un priecāties; Auļi arī; tiku iepazīstināta ar Gapoljēru radošo darbību [tiešām patīkami]; Galvenais Pagalma Balodis neieradās, bet komandas darbs kompensē; ar visu to, ka Skaņu dzejnieki nav mani iecienītākie mūziķi - visu cieņu nospēlēt visu, pašiem sevi nedzirdot; otrā rītā koris bija īsti vietā; Nāvīte ar koši dzelteniem svārkiem, rozā bolero jaciņu un sunīti Kauliņu; +ļoti apjuku, kad gājām teritorijā pēc pusnakts un apsargs tā aizdomīgi pajautāja cik man gadu.
Bet nav iespējams kaut kur aiziet un nesatikt kādu pazīstamu cilvēku - viņi ir visur! Un kaut kā sanāk biežāk satikt to neinteresantākos.. :/

Aizgulējos. Pirmais zvans no kolēģa ar tekstu, ka kaut ko nočakarēju. Savācos, tiku trolejbusā - etanols tukšs. Gāju uz tramvaju - izrādās maku mājās aizmirsu, gāju mājās. Fakultātē ierados nevis stundas laikā, bet pusotras. No gaišās puses - kolēģis tālāk aizveda ar mašīnu :)
Laboratorijā atjēdzos, ka apģērbties arī nejēdzu.
Tagad sēžu Kleistos, ēdu saldējumu un gaidu, kad gēls izies.. un tikko aizgāja pēdējais autobuss, uz kuru es nepaspēju, bet labi, ka ir vecāks, kam ir mašīna.

Aizvakar atbraucu un aizbraucu ar riteni. Jasaka, ka 2os naktī braukt pa Rīgu ir ļoti, ļoti jauki - mašīnu maz, gājēju vēl mazāk, bet skati skaisti. Briesmīgākais posms ir tie 200m līdz BMC.
Būs jādara tā biežāk. Jāapdomā dubļusargu fīčas atjaunošana.

Šodien atklāju velo sezonu. Joprojām gājēju kultūra [redze] nav uzlabojusies, un velo vajag ne tikai zvaniņu pieklājīgai pazvanīšanai uz dalītas ietves, bet arī kaut kādu auto tauri tiem īpašajiem izredzētajiem, kas iet pa veloceliņu.  P.S. Jauks raksts par grāmat[ne]pircējiem :)

Tā vietā, lai aizbrauktu uz laboratoriju (joprojam nespēju to saukt par darbu), aizbraucu uz Tukumu. Paēdu, salasīju un aizvedu arī radiem ķiršus.
Rīt BEIDZOT jātiek līdz laboratorijai un jāizdara tas, ko bij jāizdara jau 5dien.

Jūlija atslēgas vārdi/frāzes laikam būs "vīrieši", "vienpusēji" un "Grieķija".
Es nesaprotu savus draugus. Es nespēju pat aptvert tās sajūtas, kas izraisa tik spilgtas un spēcīgas emocijas, kādas viņi pieredz. Es arī nesaprotu kādēļ viņi tīšām iet izdomāto maršrutu, apzinoties, ka tas labi nebeigsies?
Sāk likties, ka ar mani kaut kas nav kārtībā..

Jāiet pabalstīt spilvens un uzklausīt kādas gudrības tas stāstīs..

Kur mans kakao un burbuļvanna?
Nācu mājās un ļoti daudz pie sevis klusībā lamājos uz Rīgas satiksmi, kas nejēdz darbadienās nodrošināt transportu arī pēc pusnakts no centra pa galveno ielu.. Vnk WTF??? Pa naktīm cilvēkiem nav jātiek mājās? Tiku līdz 5. tramvaju depo un tālāk ar kājiņām..
Pēdējā laikā vispār daudz lamājos, kaut kā jāsamazina tas apjoms būtu. Bet tikko izlasīju, ka nemaz tik slikti tas nav..