jeb Hit Music Only!

2dien vakarā brālis K atceļoja līdz Rīgai; uzcepu viņam par godu melleņpīrāgu 3.3, aizbraucām pie tēta nokost; lai neuztrauktos par pēdējo autobusu, brālis piesakās aizvizināt mani mājās; iedomājās pārbaudīt vai vispār tiesības vēl darbojas - jā, vēl kādas 2 nedēļas. 3dien ar viņa draugiem un brāli R+1 (tikko sapratu, ka klasiskajā pārīšu dēvēšanas stilā viņi būtu Reiva, bet labāk izklausās Rieva..) aizgājām uz Alas dančiem. No brāļa K atskanēja tipiskais aicinājums dancot: "Nu ko, ejam pazemoties?"
Bet vispār tie danči bik brutāli, dabūju zilumus. Nākam 3dien jāsaņemās aiziet atkal, pat, ja nav ar ko.

Tipiska 5diena, bez piecpadsmit pieci: laboratorijā sāka svilt drošinātāji un lielie kontakti. Noņēma vāku - dzirksteļo. Bet atslēgt visu elektrību, lai nomainītu to vajadzīgo elementu nevar, jo mums cDNS sintezējas, un to nevar tā - vidū pārtraukt! Svilstošas plastmasas smaka sasniedz otro stāvu, bet vēl nē, vēl 15 minūtes! Kaut kas pīkst, kaut kas jau atslēgts, bet mums vēl 5 minūtes! Laiks paiet, atskan bļāviens "Var slēgt ārā!" Fiksi iemetam paraugus -20°C un kā žurkas pirmās pametam slīkstošo kuģi - darbadiena beigusies.

Tīk man Radio7. Tikko tur ieraksts no Dziesmusvētkiem - "Manai dzimtenei". Un ik pa laikam tur tādi brīnumi skan.

Ak jā, un vēl šodienas salīdzinājums: viens kā zeķe pēc veļasmašīnas.