Turpinu atkopties no neparedzētajiem Ādažiem.
Nācu mājās no Alfas un domāju par kaitīgiem ieradumiem. Izdomāju, ka sliktākais laikam ir neelpot, kam seko nedzert ūdeni, neēst un nevakcinēties. Tālāk varētu būt radioaktīvu vielu, narkotiku un/vai alkohola pārmērīga lietošana un smēķēšana. Kaut kur jāieliek pašnāvību mēģinājumi un mazohisms.

Sēžu un apceru cik žēl, ka nevar jēdzīgi uzvilkt divas kleitas vienlaicīgi.

Izlasīju grāmatu par 4 Londonām un maģiju. Biju cerējusi uz ko vairāk, bet beigās jau tā paredzami un garlaicīgi. Bet labi vismaz, ka to foršāko tēlu nenomušīja vēl.
Jāizlasa "Nightrunner" sērija un tad jāķeras pie "Assassin's Creed". Biju pārsteigta ieraugot reitingus Gudrītī, nez vai tiešām tik labi būs.

Ģīmjgrāmatas iespaidā izpildīju to Guardian testu pa 1000 grāmatām. No visiem, ko zinu, kas atķeksējās, man laikam pieder anti-rekords - tikai 18 grāmatas. Bet, paskatoties uz sarakstu, tiešām nesaprotu kāpēc tādas grāmatas tur???

Ja man piezvana labs draugs un saka, ka mēģina atrast iemeslu nelekt upē, tad tā IR šantāža. Varbūt neapzināta, bet tikuntā šantāža. Un es nezinu kā justies.
No vienas puses ir patīkami apzināties, ka mana klātbūtne var kādam palīdzēt, un ka es varu būt kādam emocionālais balsts.
No otras puses es jūtos vīlusies un aizvainota - ja es esmu tik labs draugs, tad kāpēc tā jāizrīkojas?
4 dienas koncentrētas negatīvas emocijas.
Arī švammītēm ir ierobežota kapacitāte, un vienā brīdī tās ir pārsātinātas ar to netīro traukūdeni. Tad vajag izskalot un izžmiegt un ļaut izžūt.
Redz, man jau līst cauri..

Ja Tev jāatvainojas, tad nedari tā. Ja Tu nejūties vainīgs, tad neatvainojies. Es nevaru pateikt "Ai, nekas, viss kārtībā." uz Taviem "Piedod!", lai tik Tu justos labāk. Es tā nemelošu, jo nav kārtībā.

Iepazīstināju māti ar to, kas ir festivāls. Ko tas nozīmē, kā izpaužas un kas notiek tādos :D
Bik saliju, nosalu, bet ar visu to kopumā jauki, grupas arī interesantas (ar visu to, ka daļa izklausījās labāk, kamēr muti vaļā nevēra). Mammai arī patika (vismaz viņa tā teica).
Pašaudījos ar loku, dabūju ~23cm2 zilumu uz rokas, bet vismaz visas bultas trāpīju mērķī.
Nakts zvērus arī redzējām dažus, līdz mājai arī atbraucu dzīva, lai arī pusaizmigusi. 6os no rīta iekāpu gultā un atslēdzos, pēc pamošanās gan reti sūdīgi..
Aizbraucu atdot mašīnu; kā vienmēr ar to ģimeni izvērsās baigās diskusijas. Šoreiz pārsvarā par smadzeņu trenēšanu, darbināšanu un pielietošanu, to, ka ekonomistiem (kas atbilstu vidējam latvietim) 3gadus pēc vidusskolas beigām IQ būtu zemāks nekā vidusskolā, un līdzīgām lietām.
Beidzās ar atziņu, ka vecs zinātnieks ir zinātnē tikpat spējīgs cik jauns, bet vecs politiķis gan ir pilnīga nulle :D

Vakar Psy-san padalījās ar saiti. Netieku skaidrībā ar savu viedokli - no vienas puse liekas atbilstoši, bet no otras - nez vai globalizēt tādas lietas ir atbalstāmi. Man kaut kā liekas, ka tās tomēr ir privātas domas un problēmas. It kā jau nav obligāti to darīt - cilvēka paša izvēle. Bet rīkot tādas akcijas nez vai pareizi - tas tā kā uzprasīšanās "I had problems - ask me about it!" Es apzinos, ka intereses pēc pajautājot, es noteikti nezinātu, kā adekvāti reaģēt uz atbildi. re kā - divas laboratorijas izbraukāt nevar paspēt, bet kleitu nopirkt gan var :D

Tādās dienās kā vakar ļoti ilgojos pēc kāda biedra, kas sagaidītu mājās ar karstu kakao krūzi, marshmelloviem un siltu vannu un mierinātu, ka visiem kādreiz kaut kas nesanāk. Braucot mājās mašīnā jau gribējās raudāt. Tik tizla sajūta, ka kaut kas nesanāk, un Tu pat nezini kas tieši un kāpēc, un Tu esi noguris, bet zini, ka vēl jāpasēž un jāapsmadzeņo tie iegūtie dati, lai izdomātu, ko darīt tālāk un kā kam plānot laiku..
Ja nebūtu jābraukā pa 2 ēkām, tad, protams, viss būtu vieglāk un efektīvāk darāms.
Visgrūtākā daļa ir gaidīt - kamēr inkubēsies, kamēr reakcija notiks uc. Un tie laiki ir tik stulbi, ka nevar pat paspēt aizbraukt un izdarīt to otru lietu.

PS. Otrais kurss pabeigts. Ka-čing! :D
PPS. Junjou Romantica season 3!!!! Kyaaaa! XD

Nopirku grāmatu, ko lasīt autobusā, un tiku pie mašīnas - rezultātā braukājos apkārt un nelasu :D bet man patīk, ka varu palikt laboratorijā līdz 2iem naktī un tad braukt mājās. Jāmēģina kādreiz palikt pa nakti un no rīta uz saullēktu uz kaut kurieni paspēt :)
Jāizdomā tik, kur varētu būt skaistas saullēktu skatāmās vietas. Zapšuciemā pie jūras varētu aizbraukt, uz Ķemeru tīreļa skatu torni.. vēl kādi kalni un torņi..

Sāku pildīt dīvainos FB piedāvātos "testiņus", kas nosaka manu dzīvi pēc vārda vien. Sanāk, ka tam neoficiālajam vārdam ir interesantāka dzīve nekā oficiālajam. Varbūt jāmaina vārdu un tad būs jautrāka dzīve?

Kamēr čakarējos ar kursa darbu un sesiju, nokavēju pavasari un pusi vasaras. Jūlijs jau tā kā saplānots, bet augustā arī jāizdomā kaut kas interesants..

Sāka līt.. Logs vaļā un elpoju..

Pat rozā brilles nav jāliek, lai pasaule izskatītos rožaina - pietiek ar brīdi pēc saulrieta, kā šovakar. 

Šodien tik laba diena, ka jāieraksta divreiz.
Ar māmiņu kopā brauksim uz "Zobenu un lemesi". Žēl, protams, ka nav draugu, kas brauktu līdzi, bet, kad piedāvāju māmiņai, tad viņai intereseja un tad jau jāaizved viņa kādreiz uz tādu pasākumu :D
Un "Laba daba" šogad izskatās daudzkārt pievilcīgāka, nekā pagājšgad, īpaši tādēļ, ka S.I.L.S atkal apvienojies un Nohow atbrauks un un un.. tā kā to arī apmeklēšu.
Un tad vēl uz Rēzeknes novada dienām kopā ar Baltica 2015 un dančiem.
Un pārējā laikā Kleisti. Cerams.
Pa ilgiem laikiem nopirku grāmatu. Turklāt papīrformā. Un īstā grāmatnīcā. Un tikai tādēļ, lai būtu transportā ko lasīt, jo brālis paņēma kindlu atpakaļ. Bet pēc Gudrīša atsauksmēm rādās, ka būs jauka grāmatiņa :)

Palasot anonīmo komūnas biedru ierakstus un komentārus (konkrēti šo), atcerējos par uzrakstu uz lielās sienas, kas bija redzams katru reizi atverot skolas durvis.

Vienmēr prieks ziedot asinis zinātnei, it īpaši tādēļ, ka nekam citam tās ziedot nevaru.
Iepriekšējā reizē, pēc visiem atšķaidījumiem manējās bija visgaišākās - jūtos kā dietiskais vampīru uzturs.

Pēc kursa darba uzrakstīšanas netīšām pieķēros grāmatai par vampīriem; centos savilkt brūču dzīšanas procesus ar vampīru siekalu maģiskajām spējām. Pirms dažām dienām internetā redzēju rakstu par gudrīti, kas izdomājis želejveida vielu, kas momentā apstādinot asiņošanu. Atņēma mazu daļiņu maģijas vampīriem.

Bet par to želejveida vielu vajadzētu palasīt vairāk kkādus pētījumus cik viņa droša, kā degradējas, kā ar šūnu migrāciju, vai neaiziet asinrites lokā un neboķē sirdi un asinvadus. Ja viss ok, moš tas jāņem nākamreiz ādas audiem karkasam..

5dien atkal jānodod asinis. Jāpameklē vēl "brīvprātīgie".

Jaunais gads sagaidīts, mati piegriezti, jāizlasa grāmata un jāizrevidē skapis vēl šonakt. 

Pēdējā laikā esmu pievērsusies klaviermūzikas [ar piedevām] klausīšanās priekam.

Aizstāvējos par 9 ādām.. nekad nekad nekad! nav paticis būt pirmajai runātājai, bet nju, ja izdzen tad runā.
Prieks par padarīto, un man bij visforšākā vadītāja un palīgi un es to tiešām ļoti novērtēju!
Un prezentācija arī man bija vislabākā, pat, ja tā nebūtu manējā, bet to būtu uztaisījis kāds cits.

Bet akadēmiskais negodīgums joprojām grauž..
Un necentralizētā kursa darbu vērtēšans sistēma. It kā jau tas ir "tikai kursa darbs", bet tai vērtēšanai ir liela ietekme uz motivāciju darbu uzlabot, ja Tu redzi, ka tam ir jēga un kāds to novērtēs.

Darbs nodots, vēl jāaizstāv. Plaukstas sāp, bet jūtos gudrāka nekā pirms nedēļas. Nākamreiz vismaz metodes un materiāli jāsaraksta ātrāk.
Un var tomēr būt zinātnieks un inženieris vienlaicīgi.
Šodien laiks atvilkt elpu, iziet ārā, uztaisīt normālas pusdienas, sakārtot māju.

Šodien dabūju pirmās skrūves organismā - mazas un nemanāmas, un gan jau ar laiku arī vairs nejutīšu, ka tās tur ir. Gan jau arī aizmirsīšu par tām. Vēl viens zobs jāsalabo un tad viss.
Sēžu savā jaunajā superīgi ērtajā tronī, domāju par savām ēšanas [ie]spējām un apceru laiku, kad visu būšu uzrakstījusi un aizstāvējusi.
Cenšos nedomāt par to, cik daudz vēl jāuzraksta un cik maz laika palicis, par to, ka darba vadītāja ir slimnīcā un vēl nevar pieslēgties labošanai, par savām izredzēm tikt pie kuņģa čūlas, par to, ka rīt atkal zobārsts. Koncentrējos uz to, kas ir jāraksta.
Kaut kur backgroundā piedomāju, ka nevajadzēja visu atstāt uz pēdējo brīdi, bet es apzinos, ka tas nekad nemainīsies un tā būs arī turpmāk.

Mūsu ir maz, bet mēs esam lieli. Un visur - tagad arī prezidenta un LU rektora krēslā :D

Rīt no rīta 8os jābūt Vakarbuļļos. Paskatījos, ka sanāk no mājām braukt ārā ap 6iem. Vot maza Rīga - tikai 2h, lai tiktu 3/4 pāri..
Un tikai tāpēc, ka dažiem lotāriem plostošana svarīgāka par 6KP. Nesaprotu tādas prioritātes..

Uz galda podiņā orhideja zied 2 stāvos. Laikam traki badināju, ja šī tā vairoties grib.

Jāsaņemās nolikt dzīvi pie malas, izraudāties, uzrakstīt kursa darbu un tad varēs atkal pieķerties dzīvei.
Labi, ka trūkst nākamo nodaļu grāmatā un velo riepas tukšas - būs vieglāk.

Bioķīm eksāmens uzrakstīts, tagad vēl tik tas viens parādiņš jāuzraksta un tad viss.
Iedomāju, ka jāpaskatās kādas iespējas C daļai paņemt astronomiju. Farmakognoziju drošvien neļaus sagaidīt, japāņu valodu grūti savākt kopā, lai būtu jēdzīgi, un kriptogrāfijai jūtos bik dumja. Žēl :(
Izdomāju, ka brālim jāuzdāvina šaha komplekts (pat, ja viņam tagad vairs nav tā īsti ar ko spēlēt). Izdomāju jau kā to noorganizēt un sataisīt.
Ceru, ka viņam patiks. Ja ne, tad varbūt kādreiz kādā remontā noderēs :D
Man vispār ļoti grūti izdomāt, ko dāvināt brāļiem. Viņi tādi cilvēki, kam ir viss, ko viņiem vajag, un viņi nesaka, ko viņi grib. Un, ja viņi grib, tad tāpat visticamāk paši nopirks. Jāizdomā, ko viņi varētu neiedomāties, ka viņiem varētu gribēties.


Just because it's black in the dark
Doesn't mean there's no colors
/Laleh/

Turpinu sajūsminaties, ka citi bērni savas kino gaitas /zināšanas sāka ar bērnu filmiņām un multenēm, bet es ar Star Wars. :D Ar kursabiedrenēm pieminejām vecos seriālus - viņas nezināja, kas ir Lazarete. Es sapratu, ka esmu ļoti vecāka par viņām.. Bet man grūti aptvert, ka neviens nezina kaut ko tādu, kas manā bērnībā ir spēlējis tik lielu lomu. Tad viņi nezin arī, kas ir Bordertauna, un Gaisa vilks. Diez MakGaiveru un Emulatoru viņi vismaz zinātu? 

Biometrija un mikrobioloģija nokārtota, palikusi botānika, augu fizio un bioķīmija. Un kursa darbs.
Pag.nakts negulēju, šodien visādus negulējušu biologu jociņus spēru laukā. Bet ieskaite un Zaķusala pārdzīvota, tagad vēl tik punktiņi uz i.
Jāpalasa grāmata.
Gaidu jaunos Digimonus.. :/
Es ēdu pārāk daudz glikozes un pārak maz proteīnu - varbūt tāpēc es nevaru beigt lasīt un domāt visādas [gudras] lietas, bet nav spēka neko izdarīt fiziski :/