Nedaudz izdzīvoju ~15 km garumā gar/pa Rauni un guvu un savācos un sakrājos tik daudz pozitīvas enerģijas un emociju, ka grūti pat aprakstīt kā gāja.
Zābaki kādu nedēļu pēc šitā žūs :D
Nebūtu rīt uz Tukumu jābrauc, sēdētu improvizētā pirtiņā un nakšņotu vigvamā.
Nebūtu rīt uz Tukumu jābrauc un sajēgtu kko no virvēm, varbūt tējotu un nakšņotu koku galotnēs.

Aizpagājšnakt bij tik interesants sapnītis, ka nevar nepierakstīt.
Gulēju uz kušetes, ārsts izdomāja, ka jāgriež krūškurvis vaļā. Nākamais, ko redzu - joprojām guļu turpat, bet nu jau šuve gareniski pāri krūšu kaulam, un ārā kaut kāds metāla priekšmets rēgojas. Atgādināja tādas kā elektroforēzes gēla ķemmītes, tikai metāla un ~7cm zari. Un ārsts vēl pavelk ārā, paskatās un iestumj atpakaļ. Tā kā daļēji zem ādas būtu iešūts. Izdomā, ka jāgriež vēl, jau zem ribu līmeņa. Jau sniedzās ar skalpeli, bet es viņam saku, ka nav narkozes. Mēģināja narkozēt, vairākkārtīgi, bet īsti nesanāca, beigās dabūju lokālās anestēzijas šļirces (tā kā pie zobārstiem) pleca locītavā un miega artērijā. Migu ciet ar domu, ka tik no tā nenomirstu. Pamodos.

Piebeidzu "Traitor spy trilogy" grāmatsēriju. Jūtos vīlusies. Mīļākos tēlus, kas, jā, bija otrā plānā, bet arī svarīgi, beigās vnk 'atmet' - nulle nobeiguma un kopsavilkuma. Un beigas vispār tādas nekādas. Papīrs beidzās, rakstīt apnika, nemāk nobeigumu rakstīt, nez kas pa vainu.
Jāpievēršas biotehnoloģijas materiāliem un astrogrāmatai līdz nākamajau nedēļai. Un tad vēl kaut kad drīz vīrusi. Ieskaišu/negulēto nakšu sezona [at]sākusies. Sēdēju pieturā un prātoju, ka nesen tak vēl bij vasara un brīvlaiks, un tagad semestra sākums liekas kā pilnīgi cita klimata josla, kam vēl nav īsti izdevies pielāgoties.
Bet prieks, ka jaunā Dabas māja vēl nav sabrukusi un/vai nodegusi, iekārtie krēsli vēl nav noplīsuši un visi spilveni ar vēl nav nosperti, un pat viena publiska ūdensvārāmā iekārta ir parādījusies. Kafijautomāti gan tikai 2 uz visu ēku, turklāt 1 no tiem ir buržujiem.

Žēl, ka nemāku apvienot grāmatlasīšanu ar cidonijgriešanu. Jau sen tās cidonijas vairs neaizņemtu tik daudz vietas..

Šovakar aizgāju līdz Zinātnes Kafejnīcai, jo par Biomedicīnu. Cilvēki no BMC runāja.
Kā studentam, kura zināšanas šajā jomā ir kaut kur starp klausītāju-sabiedrību un runātāju-zinātnieku, bij ļoti interesanti vērot, cik liela ir starpība. Varēja manīt, ka zinātnieki pat neiedomājas, ka nezinātāji izmanto nepareizos terminus, kas ir ļoti līdzīgi jautājuma konteksta atbilstošajiem, jo nezina to specifisko atšķirību. Un vēl pamatkoncepti, kas zinātniekiem liekas pilnīgi pašsaprotami un īpašu uzmanību [un paskaidrošanu] neprasoši, bet parastais klausītājs pat iedomāties par kaut ko tādu nevar. Līdz ar to daudz pārpratumu un neskaidrība vēl lielāka.
Gala secinājums - joprojām trūkst vidutāja starp zinātniekiem un sabiedrību, un šo tulka lomu, iespējams, derētu uzņemties attiecīgās sfēras studentiem, kam vēl nav zudusi saikne ar "parastā mirstīgā" domāšanu.

Novembrī runāšana par droniem būšot. Jāpacenšas aiziet.

UPD: OMG OMG pieteicos 15km pārgājienam aukstumā un slapjumā. Ko nu? ^^'

Problēma Nr.1: nevaru izdomāt vai gribu vai negribu.
Risinājums: Negribu. Problēma atrisināta.
Alternatīvais risinājums: Ja pasakot sev nē, saprotu, ka tomēr gribu, tad gribu. Problēma atrisināta.

Problēma Nr.2: zinu, ka gribu, bet nevaru izvēlēties, kuru no variantiem.
Risinajums: Iztēlojos sevi katrā no variantiem, izfantazēju plusus un mīnusus, izvērtēju sekas un nepieciešamos resursus un citus apstākļus. Izvēlos vienu vai vairākus (vai visus vai nevienu) variantus. Problēma atrisināta.

Problēma Nr.3: zinu, ka gribu, bet nav konkrētu variantu no kā izvēlēties.
Risinājums: Iztēlojos daram/Daru to, kas vienmēr sagādā prieku. Ja kaut kas cits liekas svarīgāks un būtiskāks, un interesantāks, izvērtēju nepieciešamos resursus, attiecīgi arī rīkojos. Problēma atrisināta.

Problēma Nr.4: vispār neko nesaprotu.
Risinājums: Pelašķu tēja un grāmata (kas rada problēmu Nr.2, bet tai jau ir normāls risinājums, un problēma Nr.4 tiek aizmirsta)

Metode nav universāla. Atbildes uz problēmām var būt laikā mainīgas.

Tas, kas vējš, un tā, kas klaviatūrai.

Maz trūka, lai lūztu mans "nekad", bet tad atnāca autobuss.
Fear Factory jauns albums "Genexus", bet "Transgression" joprojām paliek favorīts.
Šorīt piecēlos pirms 7iem ar domu, ka jāuzcep ābolkūka. Tā arī neuzcepu, bet 7dien.

Pa dienu ārā smaržoja pēc ziemas. Tikai sniega trūkst :)

Sapņoju, ka mēģinu iestāties Kultūras akadēmijā un tāpēc piedalos snovborda sacensībās vasaras vidū. Kurmkuvats un Sedum arī. Sacensību forma gan ļoti dīvaina - tramplīns tāds ļooooti vājš un vērtē, kurš lēcienā vairāk un tālāk aizrotēs ap savu asi. Līdz savam braucienam nenosapņoju, bet tik daudz stresa un uztraukumu. Bet pasnovoju tāpat. Un vēl tur kaut kādas dīvainības, bet tās nav svarīgas.

Gribu pastaigā pa Vecrīgas jumtiem un centra sienām. Paprātot dzīvi kopā ar Domātāju, ar Atlantiem turēt Pasauli, pieķerties pie Skursteņslauķa pogas, ar Suni pasēst un pavērot Kaķi, ko paķert aiz astes, samīļot daudzos Lācīšus. Košās drēbēs kavēt laiku ar Pāvu, kopā ar Lauvām noklausīties sarunas pie galda.
Kas vēl tur uz māju jumtiem un augstajām sienām dzīvo? Tik daudzus vel neesmu pamanījusi.

Šodien ir tiešām ļoti 6dienīga 6diena. Neviens mani netraucēja, mierīgi pagulēju, padzēru rīta kafiju, ieviesu istabā kārtību, nomazgāju logus, aizgāju iepirkties, palasīju komiksus, pamazgāju drēbes, nomazgājos pati. Liekas tik daudz kas izdarīts un paspēts un vēl nav laiks iet gulēt :)
Saldumi beidzās gan.

Mazgājot matus prātoju pa to kā saviem bērniem mācīšu risināt Sudoku. Aizdomājos, ka pirms tam būs jāiemāca viņiem skaitļi un skaitīt. Sāku satraukties - kā pirmsskolas vecuma bērnam iemāca, kas ir skaitļi, kā darbojas skaitīšana un galvenais - kāpēc tas vispār ir vajadzīgs??
Un vēl es viņiem ierādīšu kā jāspēlē tetris.

Laikam pēdējā laikā modē ir ambivertums. Pēc dažiem testiem es arī tāda sanāku. Gan jau tā.. Gan jau, ka visi atrodas kaut kur tajā skalā ne pašos polos..

Šogad daudz uzmanības veltu rudenim un pārvērtībām un norisēm dabā. Kaut kā netipiski man, jo visnemīļākais no gadalaikiem parasti.
Ziemas un sniega gaidīšana joprojām vēl tikai fonā.

Kad pēc negulētas nakts noguļ dienu, tad iestājas vēlme nesocializēties.
Tad labākais, ko var darīt, ir paķert labākos draugus, kas nerunā un kam pietiek ar tavu klātesamību un doties uz labāko pastāvīgo dabas izstādi.
Suņi gan nebij tajā izturīgākajā formā un ātri gribēja no meža mājās; pat līdz tai upītei/grāvim neaizgājām. Bet tie koki!

Šodien sākās Baltijas danču naktis. Uz kurām es neaizgāju. Malacis, Zane! Tā turpināt!
Tā vietā uztaisīju eksperimentu pannā. Tagad gaidīšu vai nekļūs nelabi. Tādā ziņā slikti, ka neviena cita nav mājās; nebūs, ko saukt palīga. Kola arī beidzās.

Ieklausījos Patrikā Wolfā.
Atcerējos par Wicked.

O, IAMX nonāca līdz LV radiostacijai :) gan tikai raidījuma ietvaros..

Šodien izdzīvošanas nolūkos nolēmu uz lekcijām neiet. Tā vietā visu dienu lasu grāmatas un mīļoju kaķus.
Gribēju tikt līdz veikalam samedīt ēdienu, bet rīt.

Biļetes uz Londonu novembrī iegādātas. Brauksim ciemos pie A.

Šorīt tāpat kā vakar pamodos no tā, ka ļoti skaļi lija lietus. Gandrīz apraudājos no domas par iešanu skolu tādā laikā, bet nebij spēka.
Supermēness aptumsumu arī neredzēju dažādu apsvērumu un iemeslu dēļ. Galvenokārt, miega.

Beidzot saskāros ar astroFIZIKAS daļu (kas patiesībā bija telpiskā domāšana un ģeometrija un trigonometrija). Kaut ko sapratu. Pēc nedēļas kontroldarbs.
Un vēl mums pastāstīja, ka Neptūna eksistenci sākumā izrēķināja un tikai pēc tam paskatījās noteiktā laikā noteiktās koordinātās. Un pēc tam aprēķini sarežģījās un izveidojās relativitātes teorija. Vai kaut kā tā.

Iekārtām laboratorijā arī ir pilnmēness, kas ir ļooooooti kaitinoši, īpaši tad, kad pašam nogurums un gribās ēst.

Pusdienās šokolāde, vakariņās Disnejs.

UPD: Redz redz, uz Marsa arī ūdens. Nekur neaizbēgt no tā..

Vakar kavējot laikam laiku atļāvu dvēseles sievišķīgajai žagatai izlīst pagozēties muzeja gaismās un aplūkot daudzās skaistās greznās kleitas, kas uz katra piektā stūra tiek daudzinātas. Mākslas darbi no tik parastiem materiāliem. Sudraba diegi un plastmasas spīguļi, samts un atlass un lins, mežģīnes un ziedi un lentas, mērkaķādas manto un zīda kurpes, taisni simetriskas līnijas un kupli volāni. 

Besīga diena. 

C daļai izvēlējos Astronomiju un astrofiziku, ar ko šajā semestrī sākšu katru nedēļu. Nez kā ar to fizikas daļu būs, bet tās pirmās lekcijas bija diezgan interesantas un saprotamas. Pag.nedēļ pastāstīja par dažādajām koordinātu sistēmām, ko kosmosa pētnieki izmanto, un pēc tam mēs uz baloniem zīmējām, kur atrodas Sīriuss katrā no tām sistēmām, un mums pastāstīja par laika skaitīšanu un sekunžu pielikšanu un dienu noņemšanu un līdzīgām lietām. Šodien stāstīja, kā pārrēķināt vienu koordinātu sistēmu uz citu, par visādiem gaismas efektiem un Zemes ass nobīdēm, 'būvējām' teleskopus, savilkām zvaigznājus un apguvām astroloģiju, no kā galā secinājums - cilvēka personību, viņam dzimstot, koridorā esošā apkopējas putekļusūcēja radītais magnētiskai lauks ietekmēs vairāk nekā Jupitera mag.lauks. Un pat, ja tic tai zvaigžņu novietojuma ietekmei, tad Auni patiesībā ir Zivis un drīz tie būs Ūdensvīri, jo Pavasara punkts 2000 gados ir nobīdījies par apm. 2 zvaigznājiem, bet skaitīšana nē. Mjā.

Visa cita starpā, vakar braucot mājās no LT, iebraucām Labirintu parkā pamaldīties 3metrīgas kukurūzas laukā un apmeklējām koku galotņu laipu, kas nebija tik episka kā es biju gaidījusi, tāpēc būtu bijis nepieklājīgi to rakstīt pie Pastnieka..

No Viļņas sirds ar Gēti un citiem caur iemūrētām tējkannām un sienu gleznām uz muzejiem un šaurām ielām mācīties jaunas valodas. No lielā Viļņas tirgus piedāvātāju un patērētāju pārpildītām ailēm un angāriem uz vietējo Siguldu ķert lokālos radio viļņus un ēst cepelīnus. No operu tēlu skatiem un metāla monētām caur zvanu torņa logiem gar ne-pa-ceļam-kapiem uz trīs krustiem meklēt virzienus un attālumus gaisa balonu pavadījumā. Trīs gidu pavadībā 300 m garumā no graustu rajona līdz jaunākajām arhitektūras pērlēm. No dzelten-zaļ-sarkano ķieģeļu Brīvības sienas uz materiālzinību nodarbību un klasisko attēlu rēbusu ar apgrieztās Lietuvas atslēgu ģeometriskā parkā. 12h ceļojuma beigas pie pils kalna galā un svinības ar tūrisma aģentūru "Enkurs" un tās citiem priecīgajiem un pārgurušajiem klientiem.

Viļņā ir daudz kalnu ar ļoti daudz kāpnēm ar ļoti, ļoti daudz pakāpieniem, bet tie skati ir tā vērti.
Nebiju gaidījusi, ka tā pilsēta ir tik emocionāli krāsaina un piesātināta.
Dienas sāpe, kad organizatori vakarā pateica, ka Pastnieks iet pensijā.

Rīt Ar velo uz darbu caur enerģijas un apkopes pieturu. Žēl tik, ka rīt līs, esmu apsaldējusies  un jau pus9os Troņkalnā jābūt, kas nozīmē, ka ar velo toč nebraukšu. Bet ideja tīkama.

Jo purvs rudenī noteikti ir viena no visskaistākajām vietām, kur esmu bijusi. ( Tās krāsas.. )

Riktīgi ieciklējos. Smadzenēm tik ļoti patīk piefantazēt Tevi visur klāt. Tas jau kļūst smieklīgi.
Un tāda priecīga vislaik staigāju apkārt.
Biedējoši, cik ļoti patīkama sajūta. Biedējoši, cik ļoti atkarību izraisoša. Ziņkārība un bailes un es vairs nezinu, ko es gribu.
Un ko gribi Tu?