Sapņoju, ka mēģinu iestāties Kultūras akadēmijā un tāpēc piedalos snovborda sacensībās vasaras vidū. Kurmkuvats un Sedum arī. Sacensību forma gan ļoti dīvaina - tramplīns tāds ļooooti vājš un vērtē, kurš lēcienā vairāk un tālāk aizrotēs ap savu asi. Līdz savam braucienam nenosapņoju, bet tik daudz stresa un uztraukumu. Bet pasnovoju tāpat. Un vēl tur kaut kādas dīvainības, bet tās nav svarīgas.
Piecēlos ar apņēmību šogad BEIDZOT līst tajos parciņos kko mēģināt (kas parāda manu apņēmību vispār līdz kalnam tikt). Cik var?? :D
Šodien sola pirmās sniegpārslas.