Piebeidzu "Traitor spy trilogy" grāmatsēriju. Jūtos vīlusies. Mīļākos tēlus, kas, jā, bija otrā plānā, bet arī svarīgi, beigās vnk 'atmet' - nulle nobeiguma un kopsavilkuma. Un beigas vispār tādas nekādas. Papīrs beidzās, rakstīt apnika, nemāk nobeigumu rakstīt, nez kas pa vainu.
Jāpievēršas biotehnoloģijas materiāliem un astrogrāmatai līdz nākamajau nedēļai. Un tad vēl kaut kad drīz vīrusi. Ieskaišu/negulēto nakšu sezona [at]sākusies. Sēdēju pieturā un prātoju, ka nesen tak vēl bij vasara un brīvlaiks, un tagad semestra sākums liekas kā pilnīgi cita klimata josla, kam vēl nav īsti izdevies pielāgoties.
Bet prieks, ka jaunā Dabas māja vēl nav sabrukusi un/vai nodegusi, iekārtie krēsli vēl nav noplīsuši un visi spilveni ar vēl nav nosperti, un pat viena publiska ūdensvārāmā iekārta ir parādījusies. Kafijautomāti gan tikai 2 uz visu ēku, turklāt 1 no tiem ir buržujiem.

Žēl, ka nemāku apvienot grāmatlasīšanu ar cidonijgriešanu. Jau sen tās cidonijas vairs neaizņemtu tik daudz vietas..