|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šovakar es skumstu kopā ar Hilariju. Un es skaidri apzinos, ka viņa ne tuvu nebija ideāla kandidāte, bet šovakar nav stāsts par to. Šovakar es domāju par to iekšējo spēku, kas ļauj uzrakstīt otro zaudējuma runu mūžā, šoreiz labi apzinoties, ka trešās reizes vairs nebūs. Un pat ja viņa to runu nerakstīja, tad par to iekšējo spēku, kas ļauj iziet pasaules priekšā un cēli šo runu pasniegt. Es vienlīdz cienu kā vīrieti, tā sievieti, kuros ir šāds iekšējs spēks. Par sievieti man tomēr vēl ir arī prieks, jo tas liecina, ka viņa kontrolē pašu spēcīgāko nevienlīdzības aizstāvi - pati sevi.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lasot dāņu autores noveles, aizdomājos par viņu Janteloven un to, kā pēc atgriešanās no Erasmus es sapratu, kas mani viņu sabiedrībā piesaista. Nu es vairs neatceros vai pati izdomāju, vai tomēr kaut kur izlasīju, bet tas ir fenomens, ko es saucu par individuālo sociālismu.
Par Janteloven vairāk var palasīt te ( http://www.lifeinnorway.net/2015/06/what-exactly-is-janteloven/), bet īsumā - tev nebūs uzskatīt, ka jelkādā veidā esi pārāks par mums. Lasot šos desmit punktus, es domāju par to, ka latvietis taču domā tik ļoti līdzīgi, tomēr abās pieminētajās sabiedrībās ir būtiski atšķirīgas attieksmes pret apkārtējiem. Mans secinājums - labklājība.
Pārtikušās valstīs, sabiedrība ar šādu attieksmi neliedz iespēju indivīdam attīstīties, savukārt sasniegumus guvušais indivīds nekļūst arogants vai plātīgs par saviem sasniegumiem, un daudz labprātāk dalās ar daļu no ieguvumiem. Valstī, kurā iespējas gūt cilvēka cienīgus ienākumus un attīstīt sevi, ir plašas, šādas sabiedrības vērtības rada veselīgu balansu starp indivīda ambīcijām un kopējo sabiedrības labklājības līmeni.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sakarā ar to, ka pie mājām ir sporta centrs un to, ka šogad man ir apdrošināšana, kas sedz pusi no abonomenta, pēdējā mēneša laikā ir sanācis pamēģināt četrus dažādus sevis kustināšanas paveidus - zumbu, pilates, aerobiku un TRX. Pilates un TRX man ir zināmi un mīļi, zumba un aerobika - not so much. Joprojām nevaru teikt, ka man tā lēkāšana un gurnu gorīšana mūzikas ritmā liktos kaut kas ļoti aizraujošs un nevarētu teikt, ka tas ko es redzu spogulī tajā brīdī būtu kas graciozi elegants un sievišķīgs, bet piefiksēju, ka kaut kas tajā neveiklībā un tizlumā ir ļoti atbrīvojošs un uzjautrinošs. Ja ļaujās. Un smiekliņa man šobrīd vajag un gribas. I'll keep exploring.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tiem, kam šķiet, ka eidžisms un dzimumu nevienlīdzība ir populāri topiki par ko runāt cilvēkiem, kas nav apmierināti ar savu dzīvi, iesaku atnākt man līdzi uz kādu tikšanos - gandrīz katrā mēs nonākam līdz tam maģiskajam brīdim, kurā izbrīnā izplestas acis jautā - un jūs esat tā, kas vada šo cilvēku skaitu? Ne taču - es tikai sēžu dīvānā un skatos seriālus un kliedzu uz katru, kurš tuvojas tuvāk par metru. :)
Vai pajautājiet, ko par šiem topikiem domā kāda man pazīstama sieviete nedaudz pēc trīsdesmit, kas vada testēšanas komandu lielā tehnoloģiju uzņēmumā, bet jau vairākkārt ir noraidīta augstāku amatu konkursos ar tekstu - mēs sievietēm šīs pozīcijas nepiedāvājam.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|