When there is an absense of resistance, there is only acceptance.

Jeb, kad Andy ietrāpa laikā un vietā.

Mani interesē divi mērogi - tas, kas mani tieši ietekmē praktiskajā ikdienā un tas, kas runā par vērtībām, pēc kurām būvējam savas attieksmes. Tas, kas pa vidu, lielākoties ir viltus rūpes un darbības imitēšana.

Mēģinot izbēgt no sava tīkla, tu ieskriesi citu veidotos tīklos. Savam ir robežas, savu var izzināt, ar savu var iemācīties sadzīvot, sarunāt, iziet uz kompromisiem. Sava nodomus, slēptus un ne tik ļoti, ir iespējams noskaidrot. Citu - ne vienmēr, un ne tādās detaļās.
Sarodi ar savu tīklu un tiecies to iepazīt. Nerimstoši.

... jeb par ko lika domāt Grete Gross ar laikmetīgā cirka izrādi "Confines".

Pirmo reizi kā atbrīvojoša, ne ierobežojoša atziņa - tukšumu nevar aizpildīt. Plaisa starp pilnumiem (vai tajos) būs vienmēr un nevajag izmisīgi mēģināt to aizpildīt. Pat ja izdodas aizpildīt vienu plaisu, kaut kur citur uzradīsies jauna. Pilnumam vajag svaigu gaisu. Un to dod tikai tukšums. Un nē, līdz Budai man vēl tālu, jo šīs pašas meditācijas laikā es paspēju gan izdomāt, kāpēc nekam nederu, gan arī izvērst iekšēju diskusiju ar sevi, vai no rīta nopirkt to garšīgo maizīti beķerejā vai nē. :)

Diena, kad māra nostājās uz galvas. 

Darbs. Jeb nedarbs. Jo šodiena ir diena, kas izsita vismaz 2 logus tikko uzceltai un gandrīz pabeigtai mājai. Un te nu mans miers, es kā vērotājs un pa vienam solim uz priekšu tiek izlikts foršai pārbaudei. Es tam nemiera zvēram saku, ka viņš patiesībā ir miera zvērs. Tā mēs tur tā raustot viens otru pastaigājamies. Jo ratiņš rit un rit un rit.

Ir tādas dienas, kad kolēģei nomirst tuva vecmāmiņa, uzreiz pēc tam tu tiecies ar jaunu klientu, lai pēc tam mainot sīcošu lampu, kāds izsistu visus korķus, nobrucinot serverus un nogalējot vismaz vienu cieto disku un 2 stundas no darba dienas. Serveri atjaunoti, klients rokā, bet kabinetā gan joprojām jāsēž kā tumšā alā.
Un tad tu tāds nekāds atnāc mājās, gribi iedzert alu, bet brīdī, kad ņem no ledusskapja pudelīti, saņem no bosa ziņu - rīt tiekamies 8os.
Alus aizgāja gulēt, es drīz viņam sekošu.

Kā by accident rekindlot attiecības ar stāžu? Atklāt piemirstu, bet abiem nozīmīgu grupu no 90'iem. Tagad droši blakus pirmā posma tikšanos mūzikai, tripa mūzikai, ceļa mūzikai un citām, līdzās stājas arī es tevi zinu un es tevi jūtu mūzika.

Un tad pēkšņi sāk skanēt Skunk Anansie un aizved tevi dīvainā pagātnes kabatā.

Pīpēt un stāstīt viens otram stāstus ir my kind of New Years Eve!