Pamosties un sajust visas sevī ik dienas mītošās emocijas. Visas vienlaikus. Precīzāk būtu - nevis sajust, bet ieraudzīt sev visapkārt. Tā, it kā tām pa nakti būtu palicis par šauru manī un tās būtu izvēlējušās gulēt man visapkārt. Un tad pa vienam tās mostas. Šorīt pirmā pamodās trauksme, bet turpat blakus viņai bija arī prieks, mīlestība, ilgas, vilšanās, dusmas, nožēla, zinātkāre, skumjas, ieinteresētība pasaulē, apātija, paļāvība un draudzība. Dažas pamodās pašas, dažas es saudzīgi paņēmu un ieliku atpakaļ sevī. Un es neņemos spriest, kas tas bija, bet tas bija skaisti.

Līdzsvarā starp savām bipolaritātēm ļauj noturēties disciplīna. Un nevis kaut kur no ārpuses sagrābstīta disciplīna par to, kā būtu jābūt, bet pašizveidota. Nesenā apjukuma brīdī atradu, ka tādu jau pirms kāda laika biju izstrādājusi un tie ir mani "7 elementi līdzsvarotai dienai".

Ane Brun. Leave Me Breathless.

I

Mana kā pieauguša cilvēka mīlestība slēpjas niansēs un paradoksos. Mana mīlestība pret jebkuru sev tuvu cilvēku un arī sevi. Man tīk un man gribas mīlēt, un pa īstam es to varu tikai tad, ja otrs man ļauj ieskatīties savos mindfuck’os, savos - kas šis ir un kā es par to jūtos? Ne vienmēr un ne uzreiz, bet kaut pa retam, kaut dažreiz, kaut pēc tam, kad jau krietni sevī tas izvārīts. Sākot ar iedzeram alu svētdienas vakarā līdz es gulēju gultā, manas acis bija vaļā, bet reizē manis arī nebija, bija tikai tukšums, nebija ne nākotnes, ne pagātnes, laika nebija vispār. Tas joprojām ir par tiem atvērtajiem nervu galiem. Es esmu un neesmu mainījusies. Visas manas pieredzes ir manī kā Matroškas lelles. Un tā pēdējā vienmēr sevī ietver visas iepriekšējās. Manas mīlestības lielmērķis ir ieraudzīt otrā pēc iespējas vairāk šo pieredžu, šo nianšu, šo paradoksu. Un visvairāk tuvumu es izjūtu no tiem, kas šīs nianses grib ieraudzīt manī. Jo, ak, cik daudzās stereotipu kastītēs mani var salikt, pie tam vēl kardināli pretējās, bet ieraudzīt tam visam apakšā rāmu plūdumu un pavedienu, kas visu šo savieno - tā ir mīlestība.

Kopā ar Captain Fantastic tiem, kam gribas mani sajust, ir jānoskatās arī En man der hedder Ove. Līdz sirds dziļumiem un pa visiem asinsvadiem. Dzīvi.

Jogas laikā es vienmēr iemīlu sevi un savu ķermeni. 

Man ir jāiet uz izrādi šodien, kino rīt un koncertu parīt. 

Ļoti gribas Sansusī. Jo tuvāk nāk, jo vairāk gribas.

Krogā man tīk būt svētdienā, savukārt pirmdienas ir manas mīļākās darba dienas.