Pirmo reizi kā atbrīvojoša, ne ierobežojoša atziņa - tukšumu nevar aizpildīt. Plaisa starp pilnumiem (vai tajos) būs vienmēr un nevajag izmisīgi mēģināt to aizpildīt. Pat ja izdodas aizpildīt vienu plaisu, kaut kur citur uzradīsies jauna. Pilnumam vajag svaigu gaisu. Un to dod tikai tukšums.
Un nē, līdz Budai man vēl tālu, jo šīs pašas meditācijas laikā es paspēju gan izdomāt, kāpēc nekam nederu, gan arī izvērst iekšēju diskusiju ar sevi, vai no rīta nopirkt to garšīgo maizīti beķerejā vai nē. :)
|