Šodien uzmācīgai apdrošināšanas pārstāvei norādīju uz to, ka, manā izpratnē, jebkuras profesionālas attiecības ir arī cilvēk-attiecības un tas, ka nepilna gada laikā četras reizes ir mainījusies apdrošinātāju pārstāvošā kontaktpersona, neliecina neko labu par konkrētā uzņēmuma iekšējo vidi, kas savukārt manī vieš šaubas par mūsu turpmākās sadarbības iespējām.
Lieki piebilst - otrā galā mulsums un klusums, kamēr man - dienas prieciņš.
Pie Berlīnes nav jāpierod - lūk, kas man patīk. Nav jāsamēra ar savu iekšējo priekšstatu par to, kā lietām būtu jānotiek, jo mans un Berlīnes priekšstats ir stipri līdzīgs. Manī ir vairākas domas, kas prasās tapt attīstītas, bet tikpat ļoti uzmanību pieprasa arī miegs. Un rīt es celšos bez modinātāja, kas nav noticis jau mēnešiem.
Viena no piefiksēt vērtajām domām iz Ivara Austera lekcijām -
Gribasspēku var trennēt, bet tas ir ierobežots, tāpēc vērtīgi ir padomāt, kam/kā mēs to tērējam. Izmantojot gribasspēku, lai turētos pretī sīkām lietām (junk food, soc tīklu čekošanai, cits variants), tā nepietiek tam, kas mums patiesi ir būtiski. Tāpēc ar dažādu triku palīdzību jāmēģina samazināt šo sīklietu ietekmi vai pat parādīšanos uzmanības lokā. Tā teikt - neitralizēt, pirms tās pieprasa gribasspēka iesaisti. Paredzēt savus impulsus.
Ir cilvēki, kas atļauj ikdienai un apstākļiem tik ilgi cirst no sava vērtību koka, ka beigās jau pat grūti izšķirt, kas tas par koku un kas tās par vērtībām. Un ir cilvēki, kas neatlaidīgi, caur nogurumu un izmisumu, atkal un atkal meklēs kaut vissīkākos veidus, kā stiprināt savu vērtību koku tā, lai tas iesakņotos ikdienā, lai tas varētu turēties tai pretī. Es gribu un cenšos būt tas otrais cilvēks. Un gribu un cenšos ap sevi redzēt līdzīgus.
Jācer, ka mans iekšējais krīzes vadītājs ir saskaņojis savus plānus par turbo režīmu arī ar manu fizisko ķermeni. Pagaidām abi lieliski sadarbojas, bet vēl jau gandrīz divas nedēļas jāiztur.
Foršas ir tās reizes, kad boss atbrauc ciemos - ir kāda viedoklis, kam nepiekrist, norādīt uz nepilnībām un potenciālajiem riskiem, bet neuzņemties gala atbildību. :) Ikdienā savējo apšaubīt, protams, var un pat vajag, bet tāpat izvēle uz saviem pleciem. Patīkami atslodzei par asistentu, konsultantu pastrādāt.