Ir cilvēki, kas atļauj ikdienai un apstākļiem tik ilgi cirst no sava vērtību koka, ka beigās jau pat grūti izšķirt, kas tas par koku un kas tās par vērtībām. Un ir cilvēki, kas neatlaidīgi, caur nogurumu un izmisumu, atkal un atkal meklēs kaut vissīkākos veidus, kā stiprināt savu vērtību koku tā, lai tas iesakņotos ikdienā, lai tas varētu turēties tai pretī. Es gribu un cenšos būt tas otrais cilvēks. Un gribu un cenšos ap sevi redzēt līdzīgus.
|