duālisms

es

2/5/11 02:56 pm

darbā visi domā, ka es lietoju narkotikas.

2/3/11 06:58 pm

dišuks saka, ka man piestāvētu mācīties "kādā netīrākā nodaļā, piemēram, tēlniekos". taisnība vien ir- es daudz labprātāk vārtītos pa putekļiem, urbtu un kaltu, nekā arī turpmāk censtos no sevis izspiest šķebinošu intelektuālo sulu.

2/3/11 04:21 pm

kur ir jēga? es viņu noteikti neredzu.

2/3/11 12:56 pm

šis man ir ļoti idillisks rīts. piecēlos vēlu, nolēmu pārmaiņas pēc pavingrot, tas man ātri apnika, tāpēc devos uz vituvi pie rīta kafijas un cigaretes. tas gan neapnīk! tagad laiks ķerties klāt intelektuālajam darbam, lai gan tā vietā es daudz labprātāk pagatavotu pusdienas.
ja vēl ārā spīdētu saule, tad es vēlētos, lai katrs rīts būtu šāds!

2/2/11 07:43 pm

es vienmēr samulstu, ja kāds man saka: "lai dievs tevi svētī!"
ko uz to atbildēt? paldies teikt kaut kā muļķīgi, izteikt antieliģiskus komentārus- nepieklājīgi, ja cilvēks tev tiešām vēl tikai labu..

2/1/11 11:12 pm

sēžu virtuvē jau vairākas stundas. mūzika neskan, viss ir kluss, izņemot ledusskapi, kurš rūc kā motocikls, kas attālinās un tad atkal brauc atpakaļ.

1/30/11 03:27 pm

man vairs nav spēka būt vienai. es vairs negribu būt supersieviete, kas visu var pati.
vienīgais, kas mani iepriecina, ir draugi, kas atbrauc un uztaisa lieliskas vakariņas, un saule beidzot! es jau biju aizmirsusi, cik svarīga ir saule!

12/30/10 11:18 pm

galīgi piekususi atnācu mājās un nolēmu pirms gulētiešanas noskatīties kādu filmu, ar domu, ka noteikti aizmigšu, kad i ne sākuma titri nebūs beigušies. nejauši youtube uzgāju treileri filmai "two lovers", konstatēju, ka tur spēlē lieliskais joaquin phoenix, tāpēc man viņa obligāti jāskatās. filmas laikā man miegs nebija nevienā acī. šeit seko nesakarīgs manu pirmā brīža emociju un pārdomu apraksts. ) vienkārši noskatieties to filmu http://www.imdb.com/title/tt1103275/ es gribētu zināt, kas jums par to sakāms!

12/26/10 07:23 pm

vakar kolēģe teica, ka man esot vecs gars. yo!

12/11/10 09:21 am

šī nakts darbā, bija iespējams, pretīgākā ever. mana nosvērtība un emocionālais noturīgums laikam tomēr ir īslaicīgi termini. tie pretīgie cilvēki ir tik riebīgi un neciešami un dirsas un pakaļas un idioti un debīliķi un kretīni!!!!aaaaa!!! vienu brīdi man vienkārši gribējās sākt raudāt vai arī iešaut sev galvā. nevarēju izlemt, kas būtu jēdzīgāk. tikai vēlāk iedomājos- dīvaini, ka man neienāca prātā variants vienkārši aiziet prom. pie dirsas visu. bet nē! laikam nemāku piečakarēt cilvēkus(jāiemācās varbūt).
bet tagad miegs mani dziedēs un mierinās savos maigajos apskāvienos. ceru, ka pēc tam domāšu piezemētāk un mazāk kategoriski.

12/6/10 11:06 am

man ļoti patīk tādi rīti, kad es varu nesteidzīgi sēdēt virtuvē pie loga, dzert kafiju, pīpēt un skatīties, kā ārā snieg.
un jā, nupat man jau ir tik ļoti iepaticies dzīvot vienai, ka es nezinu, vai kādreiz vēl gribēšu sev kādu istabas draugu. man pietiek ar istabas augu.

11/27/10 09:11 pm

ir tik ļoti spēcīga pagājušā gada sajūta. apstākļu kopums, kas atmet precīzi par gadu atpakaļ. pirmajā sniegainajā dienā, kad starp lekcijām gājām akadēmijas pagalmā pīpēt, viss bija tik identiski kā toreiz- sniegs, aukstuma smarža un cigarešu dūmi. un pieturā stāvot, vēl mp3 izmet kādu tā laika melodiju, sirds lūst. pārāk spēcīgas emocijas, mazliet trīc rokas un viss iekšā. es jūtu, ka ir laiks likt punktu..vai komatu. bet kaut kas ir jāliek, un to es šovakar darīšu, ja būšu pietiekami stipra(vai piedzērusies).

11/23/10 08:57 pm

es gribu, lai alus var atlidot pie manis no veikala un vēl es gribu ļubovņiku, kuru es gribētu tiešām.
un man patīk manas smaržas. ja es būtu vīrietis, es noteikti sevī iemīlētos, jo tās smaržas!!!

11/19/10 04:40 pm

aiii, ir iestājies ikgadējais rudens Slinkums, ar lielo S. jau divas dienas neesmu izlīdusi no gultas, skatos visas filmas pēc kārtas, ko rāda pa televizoru un guļu. ledusskapī ir valmiermuižas aliņi, bet tos man negribas, pat pīpot man negribas. negribu ne strādāt, ne mācīties. nedod dies, ka drīz vairs pat gulēt negribēšu. un vēl laikam ir pienācis laiks, pārmest sev ambīciju trūkumu. cik ta ilgi varēs vēl attaisnoties ar to, ka vēl jau nav nepieciešams domāt par nākotni, kas tālāka par nākamo mēnesi. un cik ilgi varēs par dzīves mērķi uzskatīt abstrakto "gribu būt laimīga" un banālo "gribu lielo mīlestību un bērnus". viss, tagad man ir arī slinkums par to domāt un rakstīt. un vēl es skatos "vējiem līdzi" un man ļoti nepatīk skārleta, pretīga skuķene. toties klārks, protams, smukiņš

10/18/10 04:54 pm

valterā un rapā pa lēto tiku pie smukākās grāmatas ever. ja tik būtu laiks arī palasīt un acis pamielot ar skaistajām bildēm.
 

10/12/10 04:00 pm

šodien rimi pie kases, pērkot tualetes papīru, ar mani sarunu uzsāka gados jaunā pārdevēja, izsakot komplimentu par manu tualetes papīra izvēli. esot baigi labais, viņa sev arī tādu nopirkusi, mīksts un patīk, un arī baigi izdevīgais pirkums. tā mēs aizrautīgi runājām par tualetes papīriem un to alternatīvajām izmantošanas iespējām tik ilgi, kamēr puisis rindā aiz manis sāka šķībi skatīties. izskatījās, ka viņa labprāt ar mani vēl parunātu par papīru un savu vīru. man likās, ka kasieres vispār nesarunājas vairāk par "labdien,lūdzu, paldies".

10/11/10 11:17 pm

galīgi es te vairs neko nerakstu. tāpēc, ka man vienkārši ir slinkums darīt jebko, pat klabināt taustiņus. bet tagad es esmu nenormāli saņēmusies, jo gribu šito vēlāk arī atcerēties, tāpēc tas noteikti te ir jāpieraksta. respektīvi, vakarnakt es sapnī vai precīzāk murgā trīs reizes nodūru jēzu ar kaut ko starp samuraju zobenu un mednieku nazi. īsti nezinu, kāpēc es to darīju trīs reizes, laikam šis visu laiku augšāmcēlās. un kāpēc es to darīju? jo viņš gribēja izvarot ditu un edi. waaaaaat?! nesaprotu, ko man tagad domāt un kā justies, jo tas ir lielais wtf, kas notiek manā zemapziņā. bija jau arī vēl citi pilnīgi murgaini sviesta sapņi, bet tos es jau paspēju aizmirst.

īstenībā es laikam mazliet apskaužu tās dažas jaunkundzītes, kuras te raksta katru dienu riktīgus palagus un atskaitās par katru domu un notikumu. es arī to gribētu darīt, bet kā jau minēju, man ir slinkums. jo esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika mani pēdējie dziļdomīgie ieraksti man pašai vairs neko neizteiks, tāpeč daudz prakstiskāk būtu, ja es te rakstītu visus notikumus savā dzīvē, lai pēc tam tad var normāli saprast, kas tad ir bijis un kas nē.

9/15/10 09:21 pm

trešā reize veiksmīgā- dabūju darbu. šodien pamācījos 3h, diezgan nogurdinoši, bet patīk, ka visu laiku ir kaut kas jādara, nekad nav nīkšana. 12h garās nakts maiņas gan būs izaicinājums, bet nekas, tad man pietiks naudas, lai ietu uz baseinu un ārstētu muguru, kas šajā darbā noteikti čakarēsies uz nebēdu. cerams tikai, ka nesanāks apburtais loks- es, mokot muguru, strādāju, lai nopelnītu naudu, ar ko izārstēt muguru. haha

9/7/10 11:06 pm

pavasarī pie blakus kāpņu telpas dienu un nakti sēdēja melns suns. tad viņš kaut kur pazuda un tagad atkal ir atgriezies. sēž skumīgs, paskraida pa pagalmu un turpina cerīgi skatīties uz durvīm. vakar braucu viņam kārtējo reizi garām, apstājos, saskatījāmies. man gribas ņemt viņu pie sevis un būt labam draugam. bet nevar jau saprast, vai viņu kāds ir aizmirsis, negrib vai nevar ielaist, jo te iekšā, mājā nr.36, noteikti ir kāds, ko viņš gada. skumjš liktenis suņiem.

9/6/10 09:23 pm - šodien

pārdaugavā plūdi, slēgta viena iela man pa ceļam- kur nebrauc mašīnas, tur velo braucējs kā karalis jūtas
iepazinos ar vecu amerikāņu komunistu(??)monētu kolekcionāru, gari izrunājāmies, aizsūtīju viņu uz latgalīti un pieteicu uzmanīt maku. viņš bija sajūsmā un atstāja kontaktus
2 reizes minūtes laikā ritenim nokrita ķēde, un manas tumšsarkani manikirētās rokas, liekot to atpakaļ un notraipītas ar eļļu, izskatījās neizsakāmi sievišķīgi.

gribu spēlēt klavieres un iemīlēties- manas divas konstantās vēlmes.
Powered by Sviesta Ciba