Pateicoties iepriekšējam rakstam un gale atsaucībai Sviesta Cibā, kā arī nelielai pirmatnējās tirgošanās paveidam – barteram (-im), tiku pie tik ļoti kārotās lāceņu zaftes burciņas!
Pirmajā ēšanas reizē tā tika izmēģināta pie plānajām pankūkām. Viss garšoja tieši tik garšīgi, cik biju arī iedomājies un kā to atceros no bērnības. Tā kā burciņa bija paliela un saturs netika iznīcināts pirmajā ēšanas reizē, iedomājos, ka varētu pagaršot šo gardumu pēc skandināvu metodes – ar ceptu lapzemes sieru. Bija ļoti, ļoti garšīgi!
Burciņā palicis vēl kriksītis ievārījuma, nevaru izdomāt, kā lietderīgāk to notiesāt! Varbūt lasītājiem ir idejas?