Otrdiena, 16. Maijs 2006, 23:16
Retorika

Kā atgūt to uzticēšanos, kas bija?
Garastāvoklis:: sleepy
 ir doma | 8 raksta

Otrdiena, 16. Maijs 2006, 23:18
[info]zupcis: Demagoģija

Varbūt nelielu amnēziju ?
Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 16. Maijs 2006, 23:19
[info]maris: Ironija

A varbūt lobotomiju?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 17. Maijs 2006, 08:57
[info]ib: Re: Ironija

nu pēc lobotomijas, domājams, uzticēsies vien kartupeļu bļodai un savam mazajam draudziņam.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 16. Maijs 2006, 23:21
[info]divi_g

Imho tas atkarīgs no konkrētā cilvēka un konkrētā gadījuma.. Ja ļaužs ir ļaunatminīgs, tad tas var būt pat neiespējami. Ja uzticēšanās zudusi kāda konkrēta notikuma dēļ, tad laikam jāsāk par izrunāšanos par to.
Bet nu vispār jautājumiņi 40 minūtes pirms pusnakts :)
Atbildēt

Otrdiena, 16. Maijs 2006, 23:40
[info]anneke

Dažkārt to nav iespējams atgūt. Mēdz līdzēt izrunāšana, laiks un attiekmes/rīcības modeļu maiņa. Būtiska nozīme arī tam, kāpēc zaudēta uzticēšanās.
Atbildēt

Trešdiena, 17. Maijs 2006, 00:10
[info]putnelis

Varbūt ar laiku, bet arī ne vienmēr.
Atbildēt

Trešdiena, 17. Maijs 2006, 07:55
[info]ld

nu, piemēram, es varu piedot vienreiz, bet ja kaut kas līdzīgs atkārtojas otreiz, tad čus, aufvīderzēn. reiz mans labs draugs sagrēkojās - piedzērās un pademolēja manu dzīvokli... pusgada laikā viņš ļoti centās atgūt manu uzticēšanos, izlaboja visas savas vainas. bija arī mazas dāvaniņas. toreiz es dusmojos, ka man dāvina dāvanas, jo viņš taču kretīns - bet tagad ik reiz kad brokastoju un dzeru pienu no viņa dāvātas krūzes es zinu, ka cilvēki ir spējīgi laboties, ja to grib.

baigais penteris, bet tas, ko es gribēju teikt ir- padomā kā tu justos un rīkotos tā cilvēka vietā, ko esi pievīlis.
Atbildēt

Ceturtdiena, 18. Maijs 2006, 12:46
[info]twiggi

Nekad un nekā - that's for sure
manuprāt vienmēr tomēr pienāk brīdis, kad atmiņas uzbango un ...
Atbildēt