[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 19 friends' journal entries.
| Tuesday, December 3rd, 2024 | ||
|
teja |
3:39p | esmu sākusi "strādāt" ar māteri, kuras latīniskais vārds nozīmē "lauvas sirds", un tas viss ir tik ļoti pareizi un esmu sajūsmā par šo jauno draugu |
|
pajautaa [ mranarhs ] |
11:55a | tējas miegam un sapņiem. Meklēju tējas labam miegam un sapņiem. Reku šitādas jau pasūtīju, bet gan jau jūs gudrie humanoīdi zināsiet ieteikt vēl ko vairāk: african dream root african dream herb extract uvuma omhlope calea zacatechichi |
| Monday, December 2nd, 2024 | ||
|
malvine_truse |
11:11p | Nu kurš vēl jūt tādu kā uzrāvienu un teiksim, ka jauda ir uzgriezta uz 110% gan labā, gan trakā nozīmē, es jūtos mega locked in, savukārt mani trakie draugi ir atkal aizgājušie Lielajā Sūdā. Es nezinu kas pie vainas, bet te nu mēs esam. Kādas jums teorijas par iemesliem? |
|
pajautaa [ dienasgramata ] |
12:20p | Ko jūs darāt ar mašīnas rokas bremzi? Paraujat, noraujat, pagriežat, iestatāt? kā jūs to sakāt? |
| Sunday, December 1st, 2024 | ||
|
de_profundis |
3:57p | Kopš es regulārāk ēdu Kristus miesu, ar spēka dzīvnieku grūtāk sakonektēt Bet nu tas nekas |
| Saturday, November 30th, 2024 | ||
|
malvine_truse |
8:54p | Mīļie Cibas rakstnieki, rakstīšanas entuziasti un lasītāji. Kas tas ir par jocīgu stilu sākt grāmatu ar kaut kādiem murgiem un padarīt pirmos 20% no grāmatas par kaut kādu konvulsīvu, grūti lasāmu sapisienu un pēc tam sākt grūvot "īstajā" grāmatas stafā? |
|
dienasgramata |
2:18p | DELFI. Jānis Reirs žurnālam "Kas Jauns" apstiprinājis, ka ir attiecībās ar Sandru Šarloti Šomasi, kura pazīstama kā Artas un Luda Šomasu meita. DELFI. Ainars Virga izgājis sabiedrībā ar citu sievieti. |
| Thursday, November 28th, 2024 | ||
|
pajautaa [ dienasgramata ] |
12:37p | Kā sauc to augu, kura zariņus ar ogām izmanto ziemassvētku vainagiem?  |
| Wednesday, November 27th, 2024 | ||
|
dienasgramata |
7:55p | Ir divi dokumentēti gadījumi, kad haizivij ir notikusi pašapaugļošanās. Zinātniekiem šobrīd nav zināmas šī proces detaļas, bet ģenētiskie pētījumi liecina, ka pašapaugļotais mazulis ir mātes klons, kuram nepiemīt jaunas, individuālas īpašības. |
| Tuesday, November 26th, 2024 | ||
|
pajautaa [ ulvs ] |
11:12a | Lokalhaus ir ciet. Vai Rīgā kaut kur citur notiek publiskās jam sessions? |
| Monday, November 25th, 2024 | ||
|
dienasgramata |
9:40p | tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā  |
|
malvine_truse |
6:10p | ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē |
| Sunday, November 24th, 2024 | ||
|
malvine_truse |
9:12p | Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties |
|
dienasgramata |
7:29p | atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:  |
| Friday, November 22nd, 2024 | ||
|
malvine_truse |
3:30p | jums arī Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat? |
| Wednesday, November 20th, 2024 | ||
|
teja |
10:42p | "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne? mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik. Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte. |
|
dienasgramata |
8:31p | *** paskaties dzelzceļa sliedes koku aleja vecā slimnīca šeit tu piedzimi un tepat blakus tava tēva un vectēva noliktā karote nekur tev nav jābrauc ne uz kādām spānijām paliec tepat dzīvo un karo te dzīvo un karo te |
|
malvine_truse |
4:48p | Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
|
ebece |
12:07p | filmas & draudzenes vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!). bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends". bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi. |